Trešdien, 8.septembrī notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, diskutējot par priekšlikumiem valsts finansēto funkciju optimizācijai. Sēdes dalībnieki vienojās, ka darba grupas ziņojums un ministriju komentāri tiks nodoti Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un priekšlikumu izmantošanai 2011.gada budžeta projekta sagatavošanas laikā.
RVG dalībnieki uzklausīja Funkciju vērtēšanas darba grupas sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai, kas pēc precizētās redakcijas paredz 78,8 miljonu latu ietaupījumu 2011.gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Īstenojot vidēja termiņa pasākumus, darba grupa prognozē vēl papildus ietaupījumus no 5 līdz 8 miljoniem latu gadā. Sagatavotais vērtējums balstīts uz to valsts funkciju un pakalpojumu optimizāciju, kas rada iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus. Līdz ar to priekšlikumi ietver arī tādu funkciju mazināšanu vai apturēšanu, kas tiek veiktas maksimāli efektīvi, taču nav prioritāri svarīgas krīzes situācijā.
Vērtējot samazinājumu pa funkcionālajiem blokiem, politikas veidošanas un vispārējo valdības dienestus (Ministru kabinets, ministrijas, centrālie aparāti) funkcijas piedāvāts samazināt par 8,2%; sabiedrisko kārtību, drošību un aizsardzību – 6%; ekonomiskās darbības plānošanu, atbalstu, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalstu plānošanas reģioniem – 9,1%; veselības bloku – 2,7%; kultūru, sportu un atpūtu – 7,1%; izglītības un zinātnes funkcijas – 2,3%; sociālo aizsardzību – 0,48% un valsts pārvaldes iestāžu izdevumus – 4,7%.
Diskusijas laikā tika skatīti jautājumi par telpu nomas lietderību valsts iestāžu vajadzībām, IT sistēmu optimizāciju, Valsts pārvaldes iekārtas likuma elastības trūkumu ātru un sekmīgu reformu īstenošanai u.c. Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja vērtēšanas procedūras un ministriju, valdības un sociālo partneru iesaisti ziņojuma gatavošanā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdis Pēteris Krīgers, pamatojot LBAS distancēšanos no darba grupas viedokļa, norādīja, ka „es uzvedos kā nesekmīgais, kuru kaktā nevar ielikt tikai tāpēc, ka neierodos uz nodarbībām. Es neapšaubu, ka darba grupa strādāja godprātīgi, bet man līdz galam nepalika skaidrs, kāda būs ziņojuma pievienotā vērtība [..] ne jau pēc darba grupas priekšlikumiem tiks stādīts nākamais budžets, to darīs politiskās partijas un Saeima”. Savukārt Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka jau iepriekšējā funkciju vērtēšana daudz skaidrāk parādīja budžeta struktūru un iespējas finansējuma mazināšanai. Tāpēc pēc V.Dombrovska priekšlikuma klātesošie vienojās darba grupas ziņojumu, kā arī ministriju sniegtos priekšlikumus un iebildumus nodot Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta gatavošanā.
Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā:
Ziņojums (.pdf)
Datu apkopojums (.xls)
Prezentācija (.pdf)
Finanšu ministrijas informācija (.pdf)
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
E-pasts: Ieva.Aile@mk.gov.lv
2010. gada 10. septembris
2010. gada 10. augusts
Notiks Reformu vadības grupas sanāksme
Ceturtdien, 12.augustā, Rīgā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notiks Reformu vadības grupas sanāksme.
Finanšu ministrija informēs par valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpildi 2010.gada septiņos mēnešos un to aktuālās prognozes vidējam termiņam. Valsts kancelejas pārstāvis informēs par valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojumu. Sanāksmes noslēguma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji ziņos par vienas pieturas aģentūras koncepcijas tālāko virzību.
Reformu vadības grupas sanāksme notiks no plkst. 11.00 līdz 13.00, Ministru prezidentu zālē (III stāvā). Sanāksmes sākumā paredzēta TV/foto iespēja.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Finanšu ministrija informēs par valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpildi 2010.gada septiņos mēnešos un to aktuālās prognozes vidējam termiņam. Valsts kancelejas pārstāvis informēs par valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojumu. Sanāksmes noslēguma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji ziņos par vienas pieturas aģentūras koncepcijas tālāko virzību.
Reformu vadības grupas sanāksme notiks no plkst. 11.00 līdz 13.00, Ministru prezidentu zālē (III stāvā). Sanāksmes sākumā paredzēta TV/foto iespēja.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
2010. gada 31. maijs
Sāk valsts funkciju izvērtēšanas pirmo posmu
No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa uzsāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām. Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu – detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem. Valsts funkciju pārskatīšana būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.
Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.
Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.
Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.
Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.
Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.
Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.
Plānotais funkciju izvērtēšanas process
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.
Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.
Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.
Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.
Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.
Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.
Plānotais funkciju izvērtēšanas process
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Funkciju audits piedāvā konsolidēt un optimizēt valsts pārvaldes standartizētos IKT pakalpojumus
Ceturtdien, 27.maijā preses konferencē Funkciju audita par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību vadītājs Aigars Laurinovičs atzina, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.
Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.
Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.
Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.
Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.
Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.
Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/
Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.
Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.
Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.
Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.
Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.
Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/
Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
2010. gada 21. maijs
Funkciju audits piedāvā samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli
Ceturtdien, 20.maijā preses konferencē Funkciju audita grupas izglītības iestāžu uzraudzības jomā vadītāja Inese Vaivare informēja par iespējām samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli, tādejādi izglītības iestādes administratīvo darba apjomu samazinot par 60%.
Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkcija audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.
Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.
Funkciju audits notika šādās jomās - reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.
Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv 2 komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupas secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.
Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.
Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas, izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datu bāzēs un reģistros. Tāpat funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.
Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešana. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.
Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā auditu un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.
Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.
Lai risinātu minētās problēmas, funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.
Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursu statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotams pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.
Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623975192151/
Preses konferences prezentācija ir pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/1/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkcija audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.
Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.
Funkciju audits notika šādās jomās - reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.
Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv 2 komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupas secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.
Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.
Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas, izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datu bāzēs un reģistros. Tāpat funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.
Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešana. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.
Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā auditu un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.
Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.
Lai risinātu minētās problēmas, funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.
Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursu statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotams pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.
Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623975192151/
Preses konferences prezentācija ir pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/1/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
2010. gada 13. maijs
Valsts funkcijas plāno izvērtēt līdz augustam
Ceturtdien, 13.maijā Reformu vadības grupas pārstāvjiem tika organizēts seminārs, kura laikā Valsts kanceleja prezentēja metodiku un procesa organizēšanas kārtību valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanai, lai sagatavotu priekšlikumus 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas, kā arī sekmētu vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu.
Sagatavotā funkciju izvērtēšanas matrica paredz funkciju izvērtēšanu pēc vērtību skalas – drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla u.c. aspektiem, kā arī pēc labas un saprātīgas pārvaldības kritēriju skalas – piemēram, vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai valsts, nodrošinot valsts rīcībspēju u.c. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma vērtēšanas kritēriji tiks papildināti ar Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinošiem radītājiem, piemēram, par funkcijas izmaksām vai izpildei nepieciešamo strādājošo skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs.
Jau tuvākajā laikā tiks izveidota profesionāla funkciju izvērtēšanas vadības grupa, kuras sastāvā paredzēts iekļaut Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertus, kas pārstāvēs organizācijas oficiālo viedokli un nodrošinās saikni ar organizācijas biedriem. Tāpat vērtēšanā piedalīsies Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Klātesošie vienojās, ka pēc nepieciešamības Vadības grupas darbā tiks pieaicināti arī citi eksperti kvalitatīvu priekšlikumu un lēmumu sagatavošanai, tostarp nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau iepriekš norādījis, ka funkciju vērtēšanā vienlīdz svarīga ir gan valdības, sociālo partneru un nevalstiskā sektora, gan arī politisko partiju līdzdalība, tāpēc premjers aicinās funkciju vērtēšanā iesaistīties arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.
Darba plāns paredz, ka līdz jūnija vidum Vadības grupa uzklausīs visu ministriju sniegto argumentāciju – kāpēc konkrētā funkcija ir jāīsteno valsts pārvaldes ietvaros un kādas negatīvas sekas radīsies, ja funkcijas īstenošana tiks pārtraukta. Līdz jūlija beigām tiks veikta padziļināta funkciju vērtēšana, bet augustā funkciju izvērtēšanas gala ziņojums tiks iesniegts Reformas vadības grupā.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Sagatavotā funkciju izvērtēšanas matrica paredz funkciju izvērtēšanu pēc vērtību skalas – drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla u.c. aspektiem, kā arī pēc labas un saprātīgas pārvaldības kritēriju skalas – piemēram, vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai valsts, nodrošinot valsts rīcībspēju u.c. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma vērtēšanas kritēriji tiks papildināti ar Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinošiem radītājiem, piemēram, par funkcijas izmaksām vai izpildei nepieciešamo strādājošo skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs.
Jau tuvākajā laikā tiks izveidota profesionāla funkciju izvērtēšanas vadības grupa, kuras sastāvā paredzēts iekļaut Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertus, kas pārstāvēs organizācijas oficiālo viedokli un nodrošinās saikni ar organizācijas biedriem. Tāpat vērtēšanā piedalīsies Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Klātesošie vienojās, ka pēc nepieciešamības Vadības grupas darbā tiks pieaicināti arī citi eksperti kvalitatīvu priekšlikumu un lēmumu sagatavošanai, tostarp nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau iepriekš norādījis, ka funkciju vērtēšanā vienlīdz svarīga ir gan valdības, sociālo partneru un nevalstiskā sektora, gan arī politisko partiju līdzdalība, tāpēc premjers aicinās funkciju vērtēšanā iesaistīties arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.
Darba plāns paredz, ka līdz jūnija vidum Vadības grupa uzklausīs visu ministriju sniegto argumentāciju – kāpēc konkrētā funkcija ir jāīsteno valsts pārvaldes ietvaros un kādas negatīvas sekas radīsies, ja funkcijas īstenošana tiks pārtraukta. Līdz jūlija beigām tiks veikta padziļināta funkciju vērtēšana, bet augustā funkciju izvērtēšanas gala ziņojums tiks iesniegts Reformas vadības grupā.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Aizvien pieaug pilsoniskās sabiedrības līdzdalība valdības lēmumu pieņemšanas procesā
Ceturtdien, 13.maijā notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, kurā informēja par sadarbības memoranda īstenošanu 2009. un 2010.gadā un turpmāk veicamajiem uzdevumiem.
Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka pilsoniskās sabiedrības sektors aizvien aktīvāk iesaistās valdības lēmumu pieņemšanas procesos. 2009.gadā ministrijas ir noorganizējušas vairāk nekā 43 sabiedrības apspriedes par tādām tēmām kā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanas pasākumi, iekšējā audita sistēmas pilnveidošana valsts pārvaldē, pievienotās vērtības nodokļa likums, reformas augstākajā izglītībā, izglītības nodrošināšana bērniem no 6 gadu vecuma, valsts pabalsti, grozījumi civillikumā, ārstniecības iestāžu struktūrplāns, ģenētiski modificētie organismi, valsts pārvaldes reformas un citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. 2008.gadā ministrijas noorganizēja 15 sabiedriskās apspriedes.
Tāpat 2009.gadā ministrijās ir izveidotas vairāk nekā 125 darba grupas, kurās ir līdzdarbojušies nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārstāvot noteiktas iedzīvotāju grupas intereses. Vairāk nekā 172 tiesību aktu un politikas dokumentu projekti ir apspriesti konsultatīvajās padomēs, kurās darbojas noteiktās ministrijas nozaru lielākās sabiedriskās organizācijas. Pagājušajā gadā tika apspriesti 86 dokumenti. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji kā eksperti tika iesaistīti vairāk nekā 245 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, savukārt 2008.gadā – 110. Kopumā ministrijas ir saņēmušas 470 nevalstisko organizāciju atzinumus, pagājušajā gadā – 253.
Būtisks pilsoniskās sabiedrības veicināšanas instruments ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kas 2009.gadā tikusies 11 reizes Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes vadībā. Būtiskākie apspriestie jautājumi ir bijuši brīvprātīgo darbu, par vienota mehānisma izstrādi valsts finansējuma piešķiršanai NVO sektoram, par funkciju deleģēšanu, ES struktūrfondu projektu konkursu „atvēršanu” NVO un citiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas procesā, Valsts kanceleja izstrādāja un 2009.gada 25.augustā valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Noteikumi paredz vienotu kārtību un nodrošina plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tādējādi paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.
Detalizētāka informācija par ministriju sniegto informāciju par Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanu 2009.gadā ir pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka pilsoniskās sabiedrības sektors aizvien aktīvāk iesaistās valdības lēmumu pieņemšanas procesos. 2009.gadā ministrijas ir noorganizējušas vairāk nekā 43 sabiedrības apspriedes par tādām tēmām kā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanas pasākumi, iekšējā audita sistēmas pilnveidošana valsts pārvaldē, pievienotās vērtības nodokļa likums, reformas augstākajā izglītībā, izglītības nodrošināšana bērniem no 6 gadu vecuma, valsts pabalsti, grozījumi civillikumā, ārstniecības iestāžu struktūrplāns, ģenētiski modificētie organismi, valsts pārvaldes reformas un citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. 2008.gadā ministrijas noorganizēja 15 sabiedriskās apspriedes.
Tāpat 2009.gadā ministrijās ir izveidotas vairāk nekā 125 darba grupas, kurās ir līdzdarbojušies nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārstāvot noteiktas iedzīvotāju grupas intereses. Vairāk nekā 172 tiesību aktu un politikas dokumentu projekti ir apspriesti konsultatīvajās padomēs, kurās darbojas noteiktās ministrijas nozaru lielākās sabiedriskās organizācijas. Pagājušajā gadā tika apspriesti 86 dokumenti. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji kā eksperti tika iesaistīti vairāk nekā 245 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, savukārt 2008.gadā – 110. Kopumā ministrijas ir saņēmušas 470 nevalstisko organizāciju atzinumus, pagājušajā gadā – 253.
Būtisks pilsoniskās sabiedrības veicināšanas instruments ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kas 2009.gadā tikusies 11 reizes Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes vadībā. Būtiskākie apspriestie jautājumi ir bijuši brīvprātīgo darbu, par vienota mehānisma izstrādi valsts finansējuma piešķiršanai NVO sektoram, par funkciju deleģēšanu, ES struktūrfondu projektu konkursu „atvēršanu” NVO un citiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas procesā, Valsts kanceleja izstrādāja un 2009.gada 25.augustā valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Noteikumi paredz vienotu kārtību un nodrošina plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tādējādi paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.
Detalizētāka informācija par ministriju sniegto informāciju par Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanu 2009.gadā ir pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
2010. gada 7. maijs
Aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projektam
Ceturtdien, 6.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts 2010.-2012.gadam, kura mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu komunikāciju par valsts būtiskākajām darbības prioritātēm un lēmumiem sociāli ekonomiskās un politiskās krīzes laikā.
Plāna projektā ir iekļauti starpministriju līmeņa pasākumi, kas nodrošinās valsts vidēja termiņa prioritāšu komunikāciju par ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, sociālās drošības garantēšanu un valsts pārvaldes reformu īstenošanu. Komunikācijas pasākumu plāns paredz arī valsts pārvaldes komunikācijas resursu (interneta mājaslapas, iedzīvotāju pieņemšana un apkalpošana, ziņu aģentūru iepirkumi, u.c.) centralizāciju, padarot komunikāciju pieejamāku un vienkāršāku sabiedrībai un samazinot valsts pārvaldes iestāžu izdevumus komunikācijas funkciju īstenošanai.
Komunikācijas pasākumu plāns ir izstrādāts, jo aizvien samazinās sabiedrības uzticības līmenis valsts varai. Statistikas dati rāda, ka Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un politiskajām partijām (95%). Vienlaikus, Latvijā ir viszemākais atbalsts valsts dalībai ES - tikai 23% Latvijas pilsoņu valsts dalību ES vērtē kā labu lietu, bet puse pilsoņu uzskata, ka Latvijas dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves apstākļus var ietekmēt Eiropas līmenī. Tajā pašā laikā sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Tomēr sabiedrības uzticību var atgūt tikai ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot demokrātisku un konsekventu lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas procesu.
Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aktualitates/. Ikviens iedzīvotājs un nevalstiska organizācija ir aicināta izteikt savus priekšlikumus pasākumu plānam līdz 2010.gada 20.maijam uz e-pastu: priekslikumi@mk.gov.lv
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Plāna projektā ir iekļauti starpministriju līmeņa pasākumi, kas nodrošinās valsts vidēja termiņa prioritāšu komunikāciju par ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, sociālās drošības garantēšanu un valsts pārvaldes reformu īstenošanu. Komunikācijas pasākumu plāns paredz arī valsts pārvaldes komunikācijas resursu (interneta mājaslapas, iedzīvotāju pieņemšana un apkalpošana, ziņu aģentūru iepirkumi, u.c.) centralizāciju, padarot komunikāciju pieejamāku un vienkāršāku sabiedrībai un samazinot valsts pārvaldes iestāžu izdevumus komunikācijas funkciju īstenošanai.
Komunikācijas pasākumu plāns ir izstrādāts, jo aizvien samazinās sabiedrības uzticības līmenis valsts varai. Statistikas dati rāda, ka Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un politiskajām partijām (95%). Vienlaikus, Latvijā ir viszemākais atbalsts valsts dalībai ES - tikai 23% Latvijas pilsoņu valsts dalību ES vērtē kā labu lietu, bet puse pilsoņu uzskata, ka Latvijas dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves apstākļus var ietekmēt Eiropas līmenī. Tajā pašā laikā sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Tomēr sabiedrības uzticību var atgūt tikai ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot demokrātisku un konsekventu lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas procesu.
Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aktualitates/. Ikviens iedzīvotājs un nevalstiska organizācija ir aicināta izteikt savus priekšlikumus pasākumu plānam līdz 2010.gada 20.maijam uz e-pastu: priekslikumi@mk.gov.lv
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Reformu vadības grupa vienojas par nodokļu politikas pamatprincipiem
Ceturtdien, 6.maijā notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kuras laikā apsprieda sociālo un sadarbības partneru piedāvāto attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle informēja par sociālo un sadarbības partneru redzējumu valsts attīstības un krīzes pārvarēšanas panākšanai, aicinot grozīt valsts budžeta, finanšu vadības principus un ar 2011.gadu ieviest vidēja termiņa budžetu, īstenot pasākumus, lai nākamajos divos gados apgūtu ES fondu līdzekļus lielākā apjomā, un īstenot strukturālās reformas.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja sociālo un sadarbības partneru iniciatīvu, informējot, ka valdība novērtējot ES fondu apguves paātrināšanu un, lai to panāktu, Finanšu ministrija ir aicinājusi Eiropas Komisiju piešķirt lielāku struktūrfondu līdzekļu apjomu nākamajam gadam. Premjers minēja, ka būtu svarīgi turpmāk kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtēt struktūrfondu finansējuma novirzīšanu ekonomikas izaugsmi veicinošiem projektiem. Tāpat Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis informēja, ka Finanšu ministrija jau ir uzsākusi darbu vidēja termiņa budžeta plānošanas kontekstā un tiek izstrādāts Fiskālās atbildības likumprojekts, kas noteiks trīs gadu fiskālā makroplāna nepieciešamību atbilstoši parlamentārajam darbības termiņam.
Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis informēja par vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, kā mērķis ir nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, stabilu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju un sociālais taisnīgums. Pamatnostādnes paredz nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikmes, kā arī padara nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem un palielinot nodokļu slogu patēriņam un nekustamajam īpašumam.
Sociālie un sadarbības partneri kopumā atbalstīja izstrādātos nodokļu politikas pamatprincipus un vienojās ar valdības pārstāvjiem par turpmākajām sarunām, kurās pamatnostādnes tiktu balstītas uz analītiskiem materiāliem par makroekonomiskajām prognozēm un pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītājiem.
Sanāksme ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par valsts pārvaldes funkciju vērtēšanu ir plānota 13.maijā.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle informēja par sociālo un sadarbības partneru redzējumu valsts attīstības un krīzes pārvarēšanas panākšanai, aicinot grozīt valsts budžeta, finanšu vadības principus un ar 2011.gadu ieviest vidēja termiņa budžetu, īstenot pasākumus, lai nākamajos divos gados apgūtu ES fondu līdzekļus lielākā apjomā, un īstenot strukturālās reformas.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja sociālo un sadarbības partneru iniciatīvu, informējot, ka valdība novērtējot ES fondu apguves paātrināšanu un, lai to panāktu, Finanšu ministrija ir aicinājusi Eiropas Komisiju piešķirt lielāku struktūrfondu līdzekļu apjomu nākamajam gadam. Premjers minēja, ka būtu svarīgi turpmāk kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtēt struktūrfondu finansējuma novirzīšanu ekonomikas izaugsmi veicinošiem projektiem. Tāpat Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis informēja, ka Finanšu ministrija jau ir uzsākusi darbu vidēja termiņa budžeta plānošanas kontekstā un tiek izstrādāts Fiskālās atbildības likumprojekts, kas noteiks trīs gadu fiskālā makroplāna nepieciešamību atbilstoši parlamentārajam darbības termiņam.
Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis informēja par vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, kā mērķis ir nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, stabilu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju un sociālais taisnīgums. Pamatnostādnes paredz nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikmes, kā arī padara nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem un palielinot nodokļu slogu patēriņam un nekustamajam īpašumam.
Sociālie un sadarbības partneri kopumā atbalstīja izstrādātos nodokļu politikas pamatprincipus un vienojās ar valdības pārstāvjiem par turpmākajām sarunām, kurās pamatnostādnes tiktu balstītas uz analītiskiem materiāliem par makroekonomiskajām prognozēm un pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītājiem.
Sanāksme ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par valsts pārvaldes funkciju vērtēšanu ir plānota 13.maijā.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
2010. gada 13. aprīlis
Aprīlī iedzīvotāji aicināti vērtēt valsts pārvaldes iestāžu mājaslapas
No otrdienas, 13.aprīļa, līdz pat aprīļa beigām ikviens interesents ir aicināts dot savu vērtējumu valsts centrālo iestāžu mājaslapām internetā. Aptaujā ir iespējams vērtēt 14 ministriju, Valsts kancelejas, Augstākās tiesas un Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnes.
Iestāžu mājaslapas ir ļoti nozīmīgs informācijas avots gan uzņēmējiem, gan sabiedriskajām organizācijām, gan mediju pārstāvjiem un visiem iedzīvotājiem, tāpēc ir svarīgi noskaidrot mājaslapu lietotāju viedokli un paradumus, lai mājaslapas un tajā pieejamo informāciju uzlabotu apmeklētāju ērtībām. Iegūtā informācija būs salīdzināma starp dažādām iestādēm, un varēs vērtēt arī valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu lietošanas galvenās tendences kopumā.
Šāda aptauja, kuras laikā iespējams novērtēt visu ministriju mājaslapas, Latvijā tiek veikta pirmo reizi.
Aptaujā iekļauti 18 jautājumi par mājas lapas lietošanu, par informāciju un pakalpojumiem tajā, kā arī par mājaslapu lietotāju paradumiem.
Iestāde - mājaslapas adrese - aptaujas anketa
Aizsardzības ministrija - www.mod.gov.lv - http://ej.uz/modgovlv
Ārlietu ministrija - www.am.gov.lv - http://ej.uz/amgovlv
Ekonomikas ministrija - www.em.gov.lv - http://ej.uz/emgovlv
Finanšu ministrija - www.fm.gov.lv - http://ej.uz/fmgovlv
Iekšlietu ministrija - www.iem.gov.lv - http://ej.uz/iemgovlv
Izglītības un zinātnes ministrija - www.izm.gov.lv - http://ej.uz/izmgovlv
Kultūras ministrija - www.km.gov.lv - http://ej.uz/kmgovlv
Labklājības ministrija - www.lm.gov.lv - http://ej.uz/lmgovlv
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - www.raplm.gov.lv - http://ej.uz/raplmgovlv
Satiksmes ministrija - www.sam.gov.lv http://ej.uz/samgovlv
Tieslietu ministrija - www.tm.gov.lv - http://ej.uz/tmgovlv
Veselības ministrija - www.vm.gov.lv - http://ej.uz/vmgovlv
Vides ministrija - www.vidm.gov.lv - http://ej.uz/vidmgovlv
Zemkopības ministrija - www.zm.gov.lv - http://ej.uz/zmgovlv
Ministru kabinets un Valsts kanceleja - www.mk.gov.lv - http://ej.uz/mkgovlv
Augstākā tiesa -www.at.gov.lv - http://ej.uz/atgovlv
Centrālā vēlēšanu komisija - www.cvk.lv - http://ej.uz/cvklv
Iestāžu mājaslapas ir ļoti nozīmīgs informācijas avots gan uzņēmējiem, gan sabiedriskajām organizācijām, gan mediju pārstāvjiem un visiem iedzīvotājiem, tāpēc ir svarīgi noskaidrot mājaslapu lietotāju viedokli un paradumus, lai mājaslapas un tajā pieejamo informāciju uzlabotu apmeklētāju ērtībām. Iegūtā informācija būs salīdzināma starp dažādām iestādēm, un varēs vērtēt arī valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu lietošanas galvenās tendences kopumā.
Šāda aptauja, kuras laikā iespējams novērtēt visu ministriju mājaslapas, Latvijā tiek veikta pirmo reizi.
Aptaujā iekļauti 18 jautājumi par mājas lapas lietošanu, par informāciju un pakalpojumiem tajā, kā arī par mājaslapu lietotāju paradumiem.
Iestāde - mājaslapas adrese - aptaujas anketa
Aizsardzības ministrija - www.mod.gov.lv - http://ej.uz/modgovlv
Ārlietu ministrija - www.am.gov.lv - http://ej.uz/amgovlv
Ekonomikas ministrija - www.em.gov.lv - http://ej.uz/emgovlv
Finanšu ministrija - www.fm.gov.lv - http://ej.uz/fmgovlv
Iekšlietu ministrija - www.iem.gov.lv - http://ej.uz/iemgovlv
Izglītības un zinātnes ministrija - www.izm.gov.lv - http://ej.uz/izmgovlv
Kultūras ministrija - www.km.gov.lv - http://ej.uz/kmgovlv
Labklājības ministrija - www.lm.gov.lv - http://ej.uz/lmgovlv
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - www.raplm.gov.lv - http://ej.uz/raplmgovlv
Satiksmes ministrija - www.sam.gov.lv http://ej.uz/samgovlv
Tieslietu ministrija - www.tm.gov.lv - http://ej.uz/tmgovlv
Veselības ministrija - www.vm.gov.lv - http://ej.uz/vmgovlv
Vides ministrija - www.vidm.gov.lv - http://ej.uz/vidmgovlv
Zemkopības ministrija - www.zm.gov.lv - http://ej.uz/zmgovlv
Ministru kabinets un Valsts kanceleja - www.mk.gov.lv - http://ej.uz/mkgovlv
Augstākā tiesa -
2010. gada 4. marts
Funkciju audita komisija izvērtē uzsākto auditu starpziņojumus
Trešdien, 3.martā notika Funkciju audita komisijas sēde, kurā tika izvērtēti starpziņojumi uzsāktajos auditos šādās jomās – iestāžu atbalsta funkcijās un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijās.
Funkciju audita par atbalsta funkciju optimizēšanu grupas vadītāja Zanda Ozola informēja par starpziņojuma rezultātiem, kas sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijai, optimizācijai un vienkāršošanai. Audits tika veikts finansiāli ietilpīgākās funkcijās – personāla vadībā, grāmatvedībā, finanšu vadībā, informācijas tehnoloģijās, iepirkumu organizēšanā, kā arī autoparka uzturēšanā un administrēšanā. Starpziņojums parāda, ka visvairāk slodzes ir iesaistītas grāmatvedības (858 slodzes), informācijas tehnoloģiju atbalsta (762 slodzes), personāla vadības (468 slodzes) un autoparka uzturēšanas (439 slodzes) funkcijas nodrošināšanā. Analīze liecina, ka lielākās izmaksas atbalsta funkciju nodrošināšanā attiecas uz autoparka uzturēšanu (18,8 milj. lati), informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu (8,9 milj.lati) un grāmatvedības nodrošināšanu (7,6 milj. lati). Audita grupa rekomendē centralizēt minētās atbalsta funkcijas, izņemot finanšu vadību, resoru ietvaros. Lai to panāktu, būtu jānodrošina vienotas atbalsta IT sistēmu izveides, pakalpojumu un procedūru standartizācija, kvalitātes rādītāju izstrāde, ekonomiskā pamatojuma izstrāde un drošības jautājumu izvērtēšana. Funkciju audita komisija vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt risinājumus (politikas) katras atbalsta funkcijas optimizācijai un aprīļa sākumā atkārtoti iesniegt starpziņojuma sagatavotās rekomendācijas izskatīšanai Funkcija audita komisijā.
Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu t.sk., datu bāžu, uzturēšanu grupas vadītājs Aigars Laurinovičs informēja par starpziņojuma rezultātiem. Lielākās izmaksas informācijas tehnoloģiju izmaksās veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi. Audita grupa ir aprēķinājusi, ka valsdts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 Ls, stacionārā tālruņa vidējās izmaksas ir 129 Ls un mobilo sakaru vidējās izmaksas ir 163 Ls. Audita grupas ieteikumi ir noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, veikt standarta IKT pakalpojumu piegādes centralizāciju, kā arī veikt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkciju sasaisti. Funkciju audita komisija vienojās, ka noslēguma ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem atkārtotai diskusijai Funkciju audita komisijā tiks iesniegts aprīļa sākumā.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja par Valsts kontroles ierosinājumu veikt auditu fondos un citās līdzīgās iestādēs, lai noteiktu vienotas darbības, dibināšanas un tiesiskā regulējuma principus. Audita uzdevumi būtu novērtēt fondu darbības mērķu pārklāšanos, fondu iespējamo reorganizāciju, izvērtēt fondu dibināšanas kārtību, izvērtēt administrāciju apvienošanas iespējas, veicinot fondu ekonomisku līdzekļu izlietojumu. Funkciju audita komisijas vienojās, ka audits tiks veikts kā ārpakalpojums Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” ietvaros.
Funkciju audita komisija vienojās pārējos funkciju audita starpziņojumus par uzņēmēju kontrolējošām institūcijām un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām izskatīt nākamajā trešdienā, 10.martā.
Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.
Detalizētāka informācija ir pieejama Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-darba-materiali/
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Funkciju audita par atbalsta funkciju optimizēšanu grupas vadītāja Zanda Ozola informēja par starpziņojuma rezultātiem, kas sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijai, optimizācijai un vienkāršošanai. Audits tika veikts finansiāli ietilpīgākās funkcijās – personāla vadībā, grāmatvedībā, finanšu vadībā, informācijas tehnoloģijās, iepirkumu organizēšanā, kā arī autoparka uzturēšanā un administrēšanā. Starpziņojums parāda, ka visvairāk slodzes ir iesaistītas grāmatvedības (858 slodzes), informācijas tehnoloģiju atbalsta (762 slodzes), personāla vadības (468 slodzes) un autoparka uzturēšanas (439 slodzes) funkcijas nodrošināšanā. Analīze liecina, ka lielākās izmaksas atbalsta funkciju nodrošināšanā attiecas uz autoparka uzturēšanu (18,8 milj. lati), informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu (8,9 milj.lati) un grāmatvedības nodrošināšanu (7,6 milj. lati). Audita grupa rekomendē centralizēt minētās atbalsta funkcijas, izņemot finanšu vadību, resoru ietvaros. Lai to panāktu, būtu jānodrošina vienotas atbalsta IT sistēmu izveides, pakalpojumu un procedūru standartizācija, kvalitātes rādītāju izstrāde, ekonomiskā pamatojuma izstrāde un drošības jautājumu izvērtēšana. Funkciju audita komisija vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt risinājumus (politikas) katras atbalsta funkcijas optimizācijai un aprīļa sākumā atkārtoti iesniegt starpziņojuma sagatavotās rekomendācijas izskatīšanai Funkcija audita komisijā.
Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu t.sk., datu bāžu, uzturēšanu grupas vadītājs Aigars Laurinovičs informēja par starpziņojuma rezultātiem. Lielākās izmaksas informācijas tehnoloģiju izmaksās veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi. Audita grupa ir aprēķinājusi, ka valsdts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 Ls, stacionārā tālruņa vidējās izmaksas ir 129 Ls un mobilo sakaru vidējās izmaksas ir 163 Ls. Audita grupas ieteikumi ir noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, veikt standarta IKT pakalpojumu piegādes centralizāciju, kā arī veikt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkciju sasaisti. Funkciju audita komisija vienojās, ka noslēguma ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem atkārtotai diskusijai Funkciju audita komisijā tiks iesniegts aprīļa sākumā.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja par Valsts kontroles ierosinājumu veikt auditu fondos un citās līdzīgās iestādēs, lai noteiktu vienotas darbības, dibināšanas un tiesiskā regulējuma principus. Audita uzdevumi būtu novērtēt fondu darbības mērķu pārklāšanos, fondu iespējamo reorganizāciju, izvērtēt fondu dibināšanas kārtību, izvērtēt administrāciju apvienošanas iespējas, veicinot fondu ekonomisku līdzekļu izlietojumu. Funkciju audita komisijas vienojās, ka audits tiks veikts kā ārpakalpojums Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” ietvaros.
Funkciju audita komisija vienojās pārējos funkciju audita starpziņojumus par uzņēmēju kontrolējošām institūcijām un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām izskatīt nākamajā trešdienā, 10.martā.
Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.
Detalizētāka informācija ir pieejama Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-darba-materiali/
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
2010. gada 3. marts
Kas ir strukturālās reformas?
Vēl aizvien ik pa brīdim izskan jautājums - ko mēs saprotam ar terminu „strukturālās reformas”. Tādēļ Valsts kanceleja atgādina, ka pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem valdība ir apstiprinājusi šādu strukturālo reformu jēdziena definīciju:
Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli,
sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.
Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.
Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:
• ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm;
• savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas);
• plānveidīgām;
• finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām;
• ar valdības partneriem izdiskutētām;
• atklātām, sabiedrībai saprotamām.
Papildus informāciju skatīt informatīvajā ziņojumā par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file14476.doc
Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli,
sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.
Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.
Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:
• ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm;
• savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas);
• plānveidīgām;
• finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām;
• ar valdības partneriem izdiskutētām;
• atklātām, sabiedrībai saprotamām.
Papildus informāciju skatīt informatīvajā ziņojumā par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file14476.doc
2010. gada 2. marts
Solveiga Līce: Par izmaiņām Ministru kabineta kārtības rullī
Ministru kabinets š.g. 23.februāra sēdē ir akceptējis būtiskas izmaiņas Kārtības rullī, kuras sekmēs resursu ietaupījumu un paātrinās dokumentu virzību tā ceļā uz lēmuma pieņemšanu. Izmaiņas stāsies spēkā š.g. 15.martā.
Nepieciešamos uzlabojumus apkopoja un grozījumus izstrādāja Valsts kancelejas speciālisti, tomēr savu ieguldījumu uzlabojumu risinājumu izstrādē deva arī ministriju un citu institūciju speciālisti, kas iesaistījās saskaņošanas procesā. Īpaši vēlētos uzteikt Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju. Nedaudz par projekta gaitu – projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 19.novembrī un tika diskutēts divās saskaņošanas sanāksmēs š.g. 6. un 8.janvārī, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 28.janvārī un Ministru kabineta komitejas sēdē š.g. 15.februārī.
Šeit uzsvēršu tikai būtiskākās izmaiņas, bet ar pārējām lielākām vai mazākām izmaiņām Kārtības rullī var iepazīties, lasot anotāciju, kas pieejama Ministru kabineta interneta mājas lapā pie š.g. 23.februāra sēdes darba kārtības (šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40153942&mode=mk&date=2010-02-23). Iepazīties, protams, var izlasot arī pašus grozījumus Kārtības rullī, kas publicēti Latvijas Vēstneša š.g. 26.februāra numurā (Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.170 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"").
Un tātad, šobrīd ministrijas tikai uz Valsts sekretāru sanāksmēm projektus un tiem pievienotos dokumentus iesniedz tikai elektroniskā veidā sistēmā DAUKS. Turpmāk arī uz Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm visus projektus ministrijas iesniegs Valsts kancelejā tikai elektroniskā veidā, kas ļaus ietaupīt kā papīru, tā arī laiku, kas nepieciešams, lai ministrija sagatavotu dokumentu iesniegšanai Valsts kancelejā. Kopumā tas paātrinās projektu apriti gan starp ministriju un Valsts kanceleju, gan tālāk Valsts kancelejā.
Grozījumi paredz arī tādu būtisku jauninājumu, kā saīsinātu izsludināšanas un saskaņošanas procedūru – noklusējuma saskaņojumu – attiecībā uz tehniska rakstura tiesību aktu projektiem. Noklusējuma saskaņojums atšķiras no parastās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības ar to, ka saskaņošanas laiks ir viena nedēļa parasto divu nedēļu vietā un projekta izstrādātājs, izsludinot projektu nenorāda, kuru institūciju atzinumi būs nepieciešami. Tāpat arī nenotiek pieteikšanās uz atzinuma sniegšanu. Ja pēc vienas nedēļas neviena institūcija nav nekādu nesaskaņošanas informāciju sniegusi, projekts ir saskaņots klusējot. Ja šīs vienas nedēļas laikā ir sniegts atzinums vai arī noprotestēta noklusējuma saskaņojuma piemērošana, tad šim projektam kopējais atzinumu sniegšanas termiņš pagarinās līdz divām nedēļām, skaitot no projekta izsludināšanas dienas Valsts sekretāru sanāksmē.
Lai noteiktu, kuri ir tie tiesību aktu projekti, kuriem šādu procedūru varēs piemērot, Tieslietu ministrija izstrādāja attiecīgus kritērijus. Proti, tie būs tiesību akti, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, tie neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus, un tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām.
Noklusējuma saskaņojumu varēs attiecināt arī uz tādiem grozījumiem normatīvajos aktos, ar kuriem tiem aizstāts valsts institūcijas nosaukumus, bet ar nosacījumu, ka jautājums pēc būtības par šo institūciju, piemēram, tās reorganizāciju, ir jau pieņemts.
Šis jauninājums lielā mērā sasaucas ar uzdevumu Tieslietu ministrijai strādāt pie regulējuma izstrādes, kas ļautu ministram izdot noteikumus – ārējus normatīvus aktus, t.i. tādus, kas var būt saistoši privātpersonai. Ņemot vērā, ka risinājums minētā uzdevuma īstenošanā ir ilgtermiņa jautājums, noklusējuma saskaņojuma procedūra ir ierosināta kā alternatīva, kuras mērķis ir samazināt resursu patēriņu, virzot lēmuma pieņemšanai tehniska rakstura normu gadījumā. Tas īpaši attiecas uz tehniska rakstura Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu. Turklāt, noklusējuma saskaņojuma procedūru ir iespējams ieviest nekavējoties.
Attiecībā uz parastajiem tiesību aktu projektiem ir noteikta tehniski atvieglotāka saskaņojuma izteikšana. Ja par projektu nav ne iebildumu, ne priekšlikumu, "atzinuma" sniedzējs sistēmā DAUKS atzīmē, ka projektu saskaņo. Projekta autors automātiski no sistēmas DAUKS uz savu e-pasta adresi saņem paziņojumu, par šādu saskaņojumu.
Kārtības rullis ir papildināts arī ar kārtību, kādā personas izsakās Ministru kabineta sēdēs, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu sēžu audioierakstu, un kādā personas var iepazīties ar šiem audioierakstiem. Proti, Valsts kancelejā iesniedzams attiecīgs pieteikums un audioierakstu var noklausīties Valsts kancelejā uz vietas vai saņemt interneta lapas saiti uz šo audioierakstu. Ierakstītas tiks gan Ministru kabineta sēdes, t.sk. to slēgtās daļas, gan Ministru kabineta komitejas sēdes. Audioierakstu izmantošanas mērķis ir nodrošināt iespēju pēc šī ieraksta, ja nepieciešams, precizēt sēžu protokolus, arī gadījumos, kad tiek apšaubīts protokolā izdarītā ieraksta precizitātes atbilstība sēdes gaitā debatētajam un pieņemtajam lēmumam. Lieki atgādināt, ka uz audioierakstiem attiecas tiesību normas, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, savukārt, valsts noslēpuma objekti ierakstīti netiks.
Kārtības ruļļa grozījumu saskaņošanas procesā tika diskutēts arī jautājums par izziņas par atzinumos izteiktajiem iebildumiem strukturēšanu un parocīgumu darba gaitā. Šajā sakarā Kārtības rullis grozīts netika, tomēr izziņu sagatavotājiem norādām, ka Kārtības ruļļa pielikumā paredzētais formāts ir saistošs tikai tai gala versijai, kuru iesniedz Valsts kancelejā. Darba procesā šo formātu var pielāgot tā, lai saskaņošanas procesā to būtu ērtāk lietot, tas būtu pārskatāmāks. Tomēr grozījumi tika izdarīti attiecībā uz izziņām Ministru kabineta lietas gadījumā – Kārtības rullis noteiks, ka, ja iebildumi ir izteikti, izziņa ir jāsagatavo un kopā ar precizēto projektu jānosūta atzinuma sniedzējiem, bet saskaņošanas sanāksmes rīkošana paliek atbildīgās ministrijas ziņā, kas ir atkarīgs arī no steidzamības pamatojuma un termiņa, kādā jautājumu nepieciešams izlemt Ministru kabinetā.
Kārtības rullī tiks legalizēta šobrīd praksē jau pastāvošā kārtība (saskaņā ar Ministru kabineta lemto), kādā sagatavo un saskaņo Satversmes tiesā iesniedzamos dokumentu projektus. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) ar korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.
Lai uzzinātu vairāk par pieņemtajiem grozījumiem, valsts iestāžu juridisko dienestu pārstāvji, kā arī par dokumentu apriti un kontroli atbildīgās amatpersonas ir aicinātas piedalīties Valsts kancelejas Juridiskā departamenta prezentācijā, kas 12.martā pulksten 9.00 notiks Valsts kancelejā Sarkanajā zālē. Pieteikties dalībai šai prezentācijā var, rakstot uz e-pastu jd@mk.gov.lv vai piesakoties pa tālruni 67082911 līdz 11.martam.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce
Nepieciešamos uzlabojumus apkopoja un grozījumus izstrādāja Valsts kancelejas speciālisti, tomēr savu ieguldījumu uzlabojumu risinājumu izstrādē deva arī ministriju un citu institūciju speciālisti, kas iesaistījās saskaņošanas procesā. Īpaši vēlētos uzteikt Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju. Nedaudz par projekta gaitu – projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 19.novembrī un tika diskutēts divās saskaņošanas sanāksmēs š.g. 6. un 8.janvārī, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 28.janvārī un Ministru kabineta komitejas sēdē š.g. 15.februārī.
Šeit uzsvēršu tikai būtiskākās izmaiņas, bet ar pārējām lielākām vai mazākām izmaiņām Kārtības rullī var iepazīties, lasot anotāciju, kas pieejama Ministru kabineta interneta mājas lapā pie š.g. 23.februāra sēdes darba kārtības (šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40153942&mode=mk&date=2010-02-23). Iepazīties, protams, var izlasot arī pašus grozījumus Kārtības rullī, kas publicēti Latvijas Vēstneša š.g. 26.februāra numurā (Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.170 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"").
Un tātad, šobrīd ministrijas tikai uz Valsts sekretāru sanāksmēm projektus un tiem pievienotos dokumentus iesniedz tikai elektroniskā veidā sistēmā DAUKS. Turpmāk arī uz Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm visus projektus ministrijas iesniegs Valsts kancelejā tikai elektroniskā veidā, kas ļaus ietaupīt kā papīru, tā arī laiku, kas nepieciešams, lai ministrija sagatavotu dokumentu iesniegšanai Valsts kancelejā. Kopumā tas paātrinās projektu apriti gan starp ministriju un Valsts kanceleju, gan tālāk Valsts kancelejā.
Grozījumi paredz arī tādu būtisku jauninājumu, kā saīsinātu izsludināšanas un saskaņošanas procedūru – noklusējuma saskaņojumu – attiecībā uz tehniska rakstura tiesību aktu projektiem. Noklusējuma saskaņojums atšķiras no parastās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības ar to, ka saskaņošanas laiks ir viena nedēļa parasto divu nedēļu vietā un projekta izstrādātājs, izsludinot projektu nenorāda, kuru institūciju atzinumi būs nepieciešami. Tāpat arī nenotiek pieteikšanās uz atzinuma sniegšanu. Ja pēc vienas nedēļas neviena institūcija nav nekādu nesaskaņošanas informāciju sniegusi, projekts ir saskaņots klusējot. Ja šīs vienas nedēļas laikā ir sniegts atzinums vai arī noprotestēta noklusējuma saskaņojuma piemērošana, tad šim projektam kopējais atzinumu sniegšanas termiņš pagarinās līdz divām nedēļām, skaitot no projekta izsludināšanas dienas Valsts sekretāru sanāksmē.
Lai noteiktu, kuri ir tie tiesību aktu projekti, kuriem šādu procedūru varēs piemērot, Tieslietu ministrija izstrādāja attiecīgus kritērijus. Proti, tie būs tiesību akti, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, tie neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus, un tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām.
Noklusējuma saskaņojumu varēs attiecināt arī uz tādiem grozījumiem normatīvajos aktos, ar kuriem tiem aizstāts valsts institūcijas nosaukumus, bet ar nosacījumu, ka jautājums pēc būtības par šo institūciju, piemēram, tās reorganizāciju, ir jau pieņemts.
Šis jauninājums lielā mērā sasaucas ar uzdevumu Tieslietu ministrijai strādāt pie regulējuma izstrādes, kas ļautu ministram izdot noteikumus – ārējus normatīvus aktus, t.i. tādus, kas var būt saistoši privātpersonai. Ņemot vērā, ka risinājums minētā uzdevuma īstenošanā ir ilgtermiņa jautājums, noklusējuma saskaņojuma procedūra ir ierosināta kā alternatīva, kuras mērķis ir samazināt resursu patēriņu, virzot lēmuma pieņemšanai tehniska rakstura normu gadījumā. Tas īpaši attiecas uz tehniska rakstura Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu. Turklāt, noklusējuma saskaņojuma procedūru ir iespējams ieviest nekavējoties.
Attiecībā uz parastajiem tiesību aktu projektiem ir noteikta tehniski atvieglotāka saskaņojuma izteikšana. Ja par projektu nav ne iebildumu, ne priekšlikumu, "atzinuma" sniedzējs sistēmā DAUKS atzīmē, ka projektu saskaņo. Projekta autors automātiski no sistēmas DAUKS uz savu e-pasta adresi saņem paziņojumu, par šādu saskaņojumu.
Kārtības rullis ir papildināts arī ar kārtību, kādā personas izsakās Ministru kabineta sēdēs, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu sēžu audioierakstu, un kādā personas var iepazīties ar šiem audioierakstiem. Proti, Valsts kancelejā iesniedzams attiecīgs pieteikums un audioierakstu var noklausīties Valsts kancelejā uz vietas vai saņemt interneta lapas saiti uz šo audioierakstu. Ierakstītas tiks gan Ministru kabineta sēdes, t.sk. to slēgtās daļas, gan Ministru kabineta komitejas sēdes. Audioierakstu izmantošanas mērķis ir nodrošināt iespēju pēc šī ieraksta, ja nepieciešams, precizēt sēžu protokolus, arī gadījumos, kad tiek apšaubīts protokolā izdarītā ieraksta precizitātes atbilstība sēdes gaitā debatētajam un pieņemtajam lēmumam. Lieki atgādināt, ka uz audioierakstiem attiecas tiesību normas, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, savukārt, valsts noslēpuma objekti ierakstīti netiks.
Kārtības ruļļa grozījumu saskaņošanas procesā tika diskutēts arī jautājums par izziņas par atzinumos izteiktajiem iebildumiem strukturēšanu un parocīgumu darba gaitā. Šajā sakarā Kārtības rullis grozīts netika, tomēr izziņu sagatavotājiem norādām, ka Kārtības ruļļa pielikumā paredzētais formāts ir saistošs tikai tai gala versijai, kuru iesniedz Valsts kancelejā. Darba procesā šo formātu var pielāgot tā, lai saskaņošanas procesā to būtu ērtāk lietot, tas būtu pārskatāmāks. Tomēr grozījumi tika izdarīti attiecībā uz izziņām Ministru kabineta lietas gadījumā – Kārtības rullis noteiks, ka, ja iebildumi ir izteikti, izziņa ir jāsagatavo un kopā ar precizēto projektu jānosūta atzinuma sniedzējiem, bet saskaņošanas sanāksmes rīkošana paliek atbildīgās ministrijas ziņā, kas ir atkarīgs arī no steidzamības pamatojuma un termiņa, kādā jautājumu nepieciešams izlemt Ministru kabinetā.
Kārtības rullī tiks legalizēta šobrīd praksē jau pastāvošā kārtība (saskaņā ar Ministru kabineta lemto), kādā sagatavo un saskaņo Satversmes tiesā iesniedzamos dokumentu projektus. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) ar korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.
Lai uzzinātu vairāk par pieņemtajiem grozījumiem, valsts iestāžu juridisko dienestu pārstāvji, kā arī par dokumentu apriti un kontroli atbildīgās amatpersonas ir aicinātas piedalīties Valsts kancelejas Juridiskā departamenta prezentācijā, kas 12.martā pulksten 9.00 notiks Valsts kancelejā Sarkanajā zālē. Pieteikties dalībai šai prezentācijā var, rakstot uz e-pastu jd@mk.gov.lv vai piesakoties pa tālruni 67082911 līdz 11.martam.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce
Valsts pārvaldes attīstības politikas padome diskutē par valsts pārvaldes reformām
Piektdien, 26.februārī, notika Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēde, kurā izskatīja jautājumus par īstenotajām valsts pārvaldes reformām, Eiropas Sociālā fonda projektu „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” un valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu.
Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone informēja, ka kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. Vislielākais ietaupījums – 609 miljoni latu ir gūts veicot kvalitatīvas izmaiņas funkciju nodrošināšanā, samazinot administratīvo slogu, funkciju izpildes intensitāti, veicot institūciju apvienošanu, atbalsta funkciju centralizāciju un veicot citus optimizācijas pasākumus. Vislielākie ietaupījumi ir panākti veselības, izglītības un aizsardzības sektoros. Papildus ir ietaupīti 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.
2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.
Tāpat kopējais ministriju un tām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestādes) ir samazinājies par 36%, t.i., no 148 iestādēm uz 95 iestādēm. No tām 16% veido centrālais pārvaldes aparāts, 33% - aģentūras un 63% - citas tiešās pārvaldes iestādes. No 33 šobrīd darbojošām aģentūram tikai 19 veic administratīvas funkcijas.
Valsts kancelejas direktora vietniece informēja, ka 2009.gadā valsts budžeta iestādēs ir par 19% ( 12 200) samazināts darbinieku skaits, savukārt vidējais atalgojums ir samazināts par 24%. 2009.gada beigās vidējais atalgojums valsts pārvaldē bija 425 Ls. Valsts budžeta iestādēm finansējums atlīdzībai 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu ir samazinājies par 337,4 miljoniem latu, pašvaldību iestādēs par 167,9 miljoniem latu.
Kā turpmākās prioritātes valsts pārvaldes reformu procesos tika izvirzītas valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana, funkciju auditi, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde un ieviešana, valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un civildienesta turpmāka darbības modeļa izstrāde.
Tāpat 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir paveikti, īstenoti četri funkciju auditi un iesniegtas to rekomendācijas Ministru kabinetā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Inese Vaivare informēja Eiropas Sociālā fonda finansējumu atbalstam strukturālo reformu īstenošanā. Aktivitāte „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” paredz 1,6 miljonus latu Finanšu ministrijas projektam par ministrijas analītisko spēju stiprināšanu un 1,6 milj. latu ir paredzēti Valsts kancelejas projektam strukturālo reformu īstenošanai.
Valsts kancelejas projekta ietvaros ir paredzēts neatkarīgs audits par pārvaldes strukturālo reformu efektivitāti, auditoru un pētnieku piesaiste uzsākto funkciju auditu veikšanā, piemēram, iestāžu atbalsta funkciju centralizēšanai, un citiem funkciju auditiem, funkciju deleģēšanas procesa uzlabošana, institūciju iekšējās kontroles sistēmas efektīvāka ieviešana un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas ieviešanas uzlabošanai. Tāpat ir plānots izstrādāt pārvaldes funkciju analīzes informācijas sistēmu, kurā tiks vienkopus uzkrāta informācija par visām pārvaldes funkcijām, pakalpojumiem, to rezultātiem, cilvēkresursiem un budžetu un kura tiks izmantota strukturālo reformu ieviešanā un funkciju efektivitātes izvērtēšanā budžeta plānošanas procesā..
Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes locekļi pieņēma zināšanai informāciju par Eiropas Sociālā fonda finansējumu strukturālo reformu īstenošanā. Viņi rekomendēja veikt sabiedrības līdzdalības valsts pārvaldē auditu, pētījumus par jaunās atalgojuma sistēmas ietekmi uz pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmu un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.
Visas aktivitātes tiks īstenotas kā ārpakalpojumi, tādejādi ESF finansējumu saņems tikai uzņēmēji – informācijas tehnoloģiju kompānijas, zinātniskie institūti, universitātes, konsultāciju uzņēmumi. Valsts pārvaldes darbinieki ESF finansējumu nesaņems.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka informēja par koncepciju valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanai. Koncepcijas mērķis ir valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana, lai uzlabotu valsts pārvaldē nodarbināto tiesiskās attiecības un vienādotu cilvēkresursu vadības procesus.
Galvenā tendence ES dalībvalstīs ir privātā sektora nodarbinātības principu pieņemšana valsts sektorā, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, palielinot fleksibilitāti, darbinieku atbildību un uzlabojot darba sniegumu. Būtiskākie iemesli koncepcijas izstrādei ir vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana, t.sk., pašvaldībās; civildienestā strādājošo un darbinieku nevienāds tiesiskais regulējums, kā rezultātā darbinieki atrodas izdevīgākā pozīcijā un neefektīva divu paralēlo tiesisko sistēmu administrēšana, kas prasa papildus finanšu un cilvēkresursus. Koncepcija piedāvā trīs variantus valsts civildienesta turpmākai attīstībai. Pirmais variants paredz vienota civildienesta izveidi, iekļaujot visus valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus (izņemot fiziskā darba veicējus) kopīgā tiesiskā regulējumā un vienkāršojot civildienesta procedūras. Otrais variants paredz augstākā līmeņa civildienesta izveidi, saglabājot civildienesta ierēdņa statusu tikai augstākā līmeņa vadītājiem – ne vairāk kā 2000 personām centrālajā valsts pārvaldē. Trešais variants paredz esošā civildienesta sistēmas attiecināšanu uz pašvaldību darbiniekiem. Padome vienojās par šo jautājumu diskutēt īpašā Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēdē.
Pielikumi:
Valsts pārvaldes politikas attīstības padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329; E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone informēja, ka kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. Vislielākais ietaupījums – 609 miljoni latu ir gūts veicot kvalitatīvas izmaiņas funkciju nodrošināšanā, samazinot administratīvo slogu, funkciju izpildes intensitāti, veicot institūciju apvienošanu, atbalsta funkciju centralizāciju un veicot citus optimizācijas pasākumus. Vislielākie ietaupījumi ir panākti veselības, izglītības un aizsardzības sektoros. Papildus ir ietaupīti 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.
2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.
Tāpat kopējais ministriju un tām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestādes) ir samazinājies par 36%, t.i., no 148 iestādēm uz 95 iestādēm. No tām 16% veido centrālais pārvaldes aparāts, 33% - aģentūras un 63% - citas tiešās pārvaldes iestādes. No 33 šobrīd darbojošām aģentūram tikai 19 veic administratīvas funkcijas.
Valsts kancelejas direktora vietniece informēja, ka 2009.gadā valsts budžeta iestādēs ir par 19% ( 12 200) samazināts darbinieku skaits, savukārt vidējais atalgojums ir samazināts par 24%. 2009.gada beigās vidējais atalgojums valsts pārvaldē bija 425 Ls. Valsts budžeta iestādēm finansējums atlīdzībai 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu ir samazinājies par 337,4 miljoniem latu, pašvaldību iestādēs par 167,9 miljoniem latu.
Kā turpmākās prioritātes valsts pārvaldes reformu procesos tika izvirzītas valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana, funkciju auditi, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde un ieviešana, valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un civildienesta turpmāka darbības modeļa izstrāde.
Tāpat 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir paveikti, īstenoti četri funkciju auditi un iesniegtas to rekomendācijas Ministru kabinetā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Inese Vaivare informēja Eiropas Sociālā fonda finansējumu atbalstam strukturālo reformu īstenošanā. Aktivitāte „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” paredz 1,6 miljonus latu Finanšu ministrijas projektam par ministrijas analītisko spēju stiprināšanu un 1,6 milj. latu ir paredzēti Valsts kancelejas projektam strukturālo reformu īstenošanai.
Valsts kancelejas projekta ietvaros ir paredzēts neatkarīgs audits par pārvaldes strukturālo reformu efektivitāti, auditoru un pētnieku piesaiste uzsākto funkciju auditu veikšanā, piemēram, iestāžu atbalsta funkciju centralizēšanai, un citiem funkciju auditiem, funkciju deleģēšanas procesa uzlabošana, institūciju iekšējās kontroles sistēmas efektīvāka ieviešana un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas ieviešanas uzlabošanai. Tāpat ir plānots izstrādāt pārvaldes funkciju analīzes informācijas sistēmu, kurā tiks vienkopus uzkrāta informācija par visām pārvaldes funkcijām, pakalpojumiem, to rezultātiem, cilvēkresursiem un budžetu un kura tiks izmantota strukturālo reformu ieviešanā un funkciju efektivitātes izvērtēšanā budžeta plānošanas procesā..
Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes locekļi pieņēma zināšanai informāciju par Eiropas Sociālā fonda finansējumu strukturālo reformu īstenošanā. Viņi rekomendēja veikt sabiedrības līdzdalības valsts pārvaldē auditu, pētījumus par jaunās atalgojuma sistēmas ietekmi uz pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmu un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.
Visas aktivitātes tiks īstenotas kā ārpakalpojumi, tādejādi ESF finansējumu saņems tikai uzņēmēji – informācijas tehnoloģiju kompānijas, zinātniskie institūti, universitātes, konsultāciju uzņēmumi. Valsts pārvaldes darbinieki ESF finansējumu nesaņems.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka informēja par koncepciju valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanai. Koncepcijas mērķis ir valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana, lai uzlabotu valsts pārvaldē nodarbināto tiesiskās attiecības un vienādotu cilvēkresursu vadības procesus.
Galvenā tendence ES dalībvalstīs ir privātā sektora nodarbinātības principu pieņemšana valsts sektorā, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, palielinot fleksibilitāti, darbinieku atbildību un uzlabojot darba sniegumu. Būtiskākie iemesli koncepcijas izstrādei ir vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana, t.sk., pašvaldībās; civildienestā strādājošo un darbinieku nevienāds tiesiskais regulējums, kā rezultātā darbinieki atrodas izdevīgākā pozīcijā un neefektīva divu paralēlo tiesisko sistēmu administrēšana, kas prasa papildus finanšu un cilvēkresursus. Koncepcija piedāvā trīs variantus valsts civildienesta turpmākai attīstībai. Pirmais variants paredz vienota civildienesta izveidi, iekļaujot visus valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus (izņemot fiziskā darba veicējus) kopīgā tiesiskā regulējumā un vienkāršojot civildienesta procedūras. Otrais variants paredz augstākā līmeņa civildienesta izveidi, saglabājot civildienesta ierēdņa statusu tikai augstākā līmeņa vadītājiem – ne vairāk kā 2000 personām centrālajā valsts pārvaldē. Trešais variants paredz esošā civildienesta sistēmas attiecināšanu uz pašvaldību darbiniekiem. Padome vienojās par šo jautājumu diskutēt īpašā Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēdē.
Pielikumi:
- Pārskats par izmaiņām valsts pārvaldē 2010.gadā (.ppt)
- Koncepcija par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu (.ppt)
- Valsts kancelejas projekts “Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (.ppt)
Valsts pārvaldes politikas attīstības padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329; E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Reformu vadības grupa diskutē par valsts pārvaldes funkcijām un pakalpojumiem
Ceturtdien, 25.februārī, notika Reformu vadības grupas sēde, kurā izskatīja jautājumus par valsts funkciju izvērtējumu, valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, funkciju auditu darbību un nevalstiskā sektora partneru līdzdalību strukturālo reformu procesos.
Valsts kancelejas pārstāvis Kristaps Soms informēja par valsts budžeta finanšu līdzekļu ietaupījumu, deleģējot valsts funkcijas, pārtraucot valsts funkciju izpildi vai samazinot to izpildes finansējuma apjomu. Kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. No tiem valsts ir ietaupījusi 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklajibas ministrija. Piemēram, Labklājības ministrija ir deleģējusi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu personām ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Latvijas bērnu fondam ir deleģēta pakalpojuma no vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācijas administrēšanas nodrošināšana. Izglītības un zinātnes ministrija ir deleģējusi funkciju par talantīgo jauno sportistu atlasi un trenēšanu sporta federācijām.
2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par pašvaldību attīstības atbalsta instrumentu ieviešanu un uzraudzību. Tieslietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu gan klientiem ieslodzījumā, gan klientiem sabiedrībā.
Valsts kancelejas pārstāvis informēja, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Artis Stucka informēja par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektīvu nodrošināšanu, minimizējot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados un ieviest vienas pieturas aģentūras principu (“VPA”) valsts pārvaldē, tādējādi sakārtojot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus uzsverot, ka “VPA” ieviešana paredz uzstādījumu izvirzīšanu pakalpojumu sniegšanas organizācijai valsts un pašvaldību institūcijās, bet neparedz jaunu institūciju (vienas pieturas aģentūra) izveidošanu. Kā norādīja RAPLM pārstāvis, tad “VPA“ ieviešanas uzsākšanai ir apzināti 6 valsts un pašvaldību pakalpojumi (piem. būvatļauju izsniegšana, reklāmas pakalpojumi, maznodrošināto statusa piešķiršana, u.c.), kuri tiks virzīti kā „testa pakalpojumi” 5 pašvaldībās.
Izskatot jautājumu par nevalstiskā sektora (NVO) partneru līdzdalību un spēju ietekmēt strukturālo reformu procesus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkēvičs rosināja paplašināt Reformu vadības grupas sastāvu, tajā iekļaujot pārstāvi no biedrības „Pilsoniskā alianse”, kas ļautu reformu procesā iesaistīt arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Minētais ierosinājums tiks iesniegts Ministru prezidentam izvērtēšanai.
Reformu vadības grupas sēdē Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja par Funkciju audita komisijas darbu un mērķiem. 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir īstenoti. Tāpat ir izstrādātās rekomendācijas noteiktu valsts iestāžu darbības pilnveidošanai četru Ministru kabinetā atbalstīto funkciju auditu rezultātā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem. Kā būtiskākās problēmas funkciju auditu veikšanā Valsts kancelejas direktore minēja pretestību, t.s., dažādu (politisko, nozaru, NVO, pārvaldes, u.c.) interešu mobilizāciju, lai novērstu plānotas pārmaiņas, un nepietiekamus cilvēkresursus auditu veikšanā. Par funkciju audita komisijas darbu, turpmāko statusu un darbības mērķiem 2010.- 2013.gadā plānots diskutēt nākamajā Reformu vadības grupas sēdē.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Valsts kancelejas pārstāvis Kristaps Soms informēja par valsts budžeta finanšu līdzekļu ietaupījumu, deleģējot valsts funkcijas, pārtraucot valsts funkciju izpildi vai samazinot to izpildes finansējuma apjomu. Kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. No tiem valsts ir ietaupījusi 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklajibas ministrija. Piemēram, Labklājības ministrija ir deleģējusi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu personām ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Latvijas bērnu fondam ir deleģēta pakalpojuma no vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācijas administrēšanas nodrošināšana. Izglītības un zinātnes ministrija ir deleģējusi funkciju par talantīgo jauno sportistu atlasi un trenēšanu sporta federācijām.
2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par pašvaldību attīstības atbalsta instrumentu ieviešanu un uzraudzību. Tieslietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu gan klientiem ieslodzījumā, gan klientiem sabiedrībā.
Valsts kancelejas pārstāvis informēja, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Artis Stucka informēja par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektīvu nodrošināšanu, minimizējot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados un ieviest vienas pieturas aģentūras principu (“VPA”) valsts pārvaldē, tādējādi sakārtojot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus uzsverot, ka “VPA” ieviešana paredz uzstādījumu izvirzīšanu pakalpojumu sniegšanas organizācijai valsts un pašvaldību institūcijās, bet neparedz jaunu institūciju (vienas pieturas aģentūra) izveidošanu. Kā norādīja RAPLM pārstāvis, tad “VPA“ ieviešanas uzsākšanai ir apzināti 6 valsts un pašvaldību pakalpojumi (piem. būvatļauju izsniegšana, reklāmas pakalpojumi, maznodrošināto statusa piešķiršana, u.c.), kuri tiks virzīti kā „testa pakalpojumi” 5 pašvaldībās.
Izskatot jautājumu par nevalstiskā sektora (NVO) partneru līdzdalību un spēju ietekmēt strukturālo reformu procesus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkēvičs rosināja paplašināt Reformu vadības grupas sastāvu, tajā iekļaujot pārstāvi no biedrības „Pilsoniskā alianse”, kas ļautu reformu procesā iesaistīt arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Minētais ierosinājums tiks iesniegts Ministru prezidentam izvērtēšanai.
Reformu vadības grupas sēdē Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja par Funkciju audita komisijas darbu un mērķiem. 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir īstenoti. Tāpat ir izstrādātās rekomendācijas noteiktu valsts iestāžu darbības pilnveidošanai četru Ministru kabinetā atbalstīto funkciju auditu rezultātā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem. Kā būtiskākās problēmas funkciju auditu veikšanā Valsts kancelejas direktore minēja pretestību, t.s., dažādu (politisko, nozaru, NVO, pārvaldes, u.c.) interešu mobilizāciju, lai novērstu plānotas pārmaiņas, un nepietiekamus cilvēkresursus auditu veikšanā. Par funkciju audita komisijas darbu, turpmāko statusu un darbības mērķiem 2010.- 2013.gadā plānots diskutēt nākamajā Reformu vadības grupas sēdē.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
2010. gada 24. februāris
Reformu vadības grupa apspriež valsts stratēģisko attīstību un vidēja termiņa budžeta konsolidācijas pasākumus
Trešdien, 17.februārī notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kuras laikā apspriests uzlabotais Latvijas stratēģiskā attīstības plāna projekts, kā arī plānotie pasākumi valsts budžeta fiskālajai konsolidācijai 2011.un 2012.gadam.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija prezentēja pārstrādāto Latvijas stratēģiskā attīstības plāna (LSAP) projektu, uzsverot jaunos uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējām plāna versijām – noteikti rezultatīvie rādītāji un izmantota benchmarks metode; vairāki plāni integrēti vienā; ‘panākta vienošanās par neliela skaita loģisku un konkrētu stratēģisko prioritāšu iekļaušanu, kas tieši ietekmē plāna mērķus – dzīves kvalitātes uzlabošanu un konkurētspējas paaugstināšanu; kā arī plāna sasaite ar budžetu, analizējot izmaksas un ieguvumus pēc vienotas metodoloģijas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Daniels Pavļuts atzinīgi novērtēja ministrijas paveikto, norādot, ka plāns ir „inovatīvs un labs – no īsā izklāsta viedokļa un metožu pielietojuma”. Tomēr vienlaikus uzsvērts – „Tas vairāk izskatās pēc taktiskā plāna, pietrūkst Ministru kabineta līmeņa lietussarga vīzija, kas ļautu šo dokumentu padarīt par vienošanas starp sabiedrību un valdību”.
Sēdes dalībnieki ilgstoši diskutēja par plāna sasaisti ar budžetu, norādot, ka pārsniedzot valsts budžeta iespējas var nākties pārskatīt stratēģijas mērķus. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka budžeta prioritātes nākamajam gadam būs plāna prioritāšu atspoguļojums. „Šī plāna prioritātes ir saskaņotas ar 2011.gada budžeta prioritātēm, un tas ir reāls solis uz priekšu salīdzinoši ar iepriekšējo pieredzi. Bet, lai plāns būtu reāls un izpildāms ir jānotiek ciešai Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sadarbībai,” teica V.Dombrovskis. Latvijas Pašvaldību savienības un Tautas partijas pārstāvji rosināja vienoties par efektīvākajiem plāna pasākumiem ar vislielāko attīstības ietekmi vēl pirms projekta laišanas uz valdības sēdi.
Otrs diskusiju bloks saistījās plāna orientācija uz ārējo tirgu pieprasījumu un eksportu. Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka tieši iekšējā tirgus attīstība un tas, cik naudas būs iedzīvotāju makos, liecinās par plāna veiksmi vai neveiksmi. V.Dombrovskis atgādināja, ka „Fiskālā konsolidācija vistiešākā mērā mazina iekšzemes ieprasījumu. Ja ir ierobežotas iespējas iekšzemes patēriņu izaugsmei, jākoncentrējas uz ārējo pieprasījumu”.
RVG pieņēma zināšanai sniegto informāciju un vienojās, ka līdz 1.martam ministrijas un valdības partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, precizēs plāna redakcijas un rezultatīvos rādītājus, lai plāna projekts varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē jau 23.martā.
Diskutējot par otro darba kārtības jautājumu - pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011.un 2012.gadā – Finanšu ministrija prezentēja valdības apstiprinātos vidēja termiņa budžeta mērķus:
Klātesošie tika iepazīstināti ar pasākumiem fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai gan analītisko dokumentu izstrādes līmenī, gan valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanā. Tāpat Finanšu ministrija informēja, ka līdz 18.jūnijam RGV sēdē tiks izskatīts projekts Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2011.-2013.gadam.
Klātesošie aicināja maksimāli censties realizēt iecerētos pasākumus līdz vasaras sākumam un samazināt termiņu grafiku, lai izvairītos no neproduktīva darba priekšvēlēšanu laikā. Finanšu ministrija apliecināja gatavību uzsākt diskusijas jau no šī brīža, kā arī atjaunot darba grupu konkrētu priekšlikumu izvērtēšanai.
RGV sēdē tika izskatīti 2 no 6 plānotajiem jautājumiem, tāpēc nākamā sēde atlikušo jautājumu izskatīšanai tiks sasaukta nākamās nedēļas laikā finanšu ministra Einara Repšes vadībā.
RVG sēdē piedalījās arī Ministru prezidenta un atsevišķu Valsts kancelejas darbinieku ēnas – kopskaitā 11 skolēni no visas Latvijas.
Pielikumā:
RAPLM prezentācija Latvijas stratēģiskā attīstības plāna (2010.-2013.) projekts (.ppt)
FM prezentācija Pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011.un 2012.gadā un likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu (.ppt)
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija prezentēja pārstrādāto Latvijas stratēģiskā attīstības plāna (LSAP) projektu, uzsverot jaunos uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējām plāna versijām – noteikti rezultatīvie rādītāji un izmantota benchmarks metode; vairāki plāni integrēti vienā; ‘panākta vienošanās par neliela skaita loģisku un konkrētu stratēģisko prioritāšu iekļaušanu, kas tieši ietekmē plāna mērķus – dzīves kvalitātes uzlabošanu un konkurētspējas paaugstināšanu; kā arī plāna sasaite ar budžetu, analizējot izmaksas un ieguvumus pēc vienotas metodoloģijas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Daniels Pavļuts atzinīgi novērtēja ministrijas paveikto, norādot, ka plāns ir „inovatīvs un labs – no īsā izklāsta viedokļa un metožu pielietojuma”. Tomēr vienlaikus uzsvērts – „Tas vairāk izskatās pēc taktiskā plāna, pietrūkst Ministru kabineta līmeņa lietussarga vīzija, kas ļautu šo dokumentu padarīt par vienošanas starp sabiedrību un valdību”.
Sēdes dalībnieki ilgstoši diskutēja par plāna sasaisti ar budžetu, norādot, ka pārsniedzot valsts budžeta iespējas var nākties pārskatīt stratēģijas mērķus. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka budžeta prioritātes nākamajam gadam būs plāna prioritāšu atspoguļojums. „Šī plāna prioritātes ir saskaņotas ar 2011.gada budžeta prioritātēm, un tas ir reāls solis uz priekšu salīdzinoši ar iepriekšējo pieredzi. Bet, lai plāns būtu reāls un izpildāms ir jānotiek ciešai Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sadarbībai,” teica V.Dombrovskis. Latvijas Pašvaldību savienības un Tautas partijas pārstāvji rosināja vienoties par efektīvākajiem plāna pasākumiem ar vislielāko attīstības ietekmi vēl pirms projekta laišanas uz valdības sēdi.
Otrs diskusiju bloks saistījās plāna orientācija uz ārējo tirgu pieprasījumu un eksportu. Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka tieši iekšējā tirgus attīstība un tas, cik naudas būs iedzīvotāju makos, liecinās par plāna veiksmi vai neveiksmi. V.Dombrovskis atgādināja, ka „Fiskālā konsolidācija vistiešākā mērā mazina iekšzemes ieprasījumu. Ja ir ierobežotas iespējas iekšzemes patēriņu izaugsmei, jākoncentrējas uz ārējo pieprasījumu”.
RVG pieņēma zināšanai sniegto informāciju un vienojās, ka līdz 1.martam ministrijas un valdības partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, precizēs plāna redakcijas un rezultatīvos rādītājus, lai plāna projekts varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē jau 23.martā.
Diskutējot par otro darba kārtības jautājumu - pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011.un 2012.gadā – Finanšu ministrija prezentēja valdības apstiprinātos vidēja termiņa budžeta mērķus:
- Uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstīšanu kā galveno nosacījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai;
- Sociālās drošības un atbalsta nodrošināšanu, tai skaitā konsekventi turpinot Sociālā drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, kā arī izvērtēt uz mērķgrupām vērstu sociālo pabalstu un atbalsta īstenošanu, sistēmas izvērtēšanu;
- Publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu, koncentrējot tās darbību un optimizējot veicamās funkcijas, orientējoties uz mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu publisko pārvaldi.
Klātesošie tika iepazīstināti ar pasākumiem fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai gan analītisko dokumentu izstrādes līmenī, gan valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanā. Tāpat Finanšu ministrija informēja, ka līdz 18.jūnijam RGV sēdē tiks izskatīts projekts Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2011.-2013.gadam.
Klātesošie aicināja maksimāli censties realizēt iecerētos pasākumus līdz vasaras sākumam un samazināt termiņu grafiku, lai izvairītos no neproduktīva darba priekšvēlēšanu laikā. Finanšu ministrija apliecināja gatavību uzsākt diskusijas jau no šī brīža, kā arī atjaunot darba grupu konkrētu priekšlikumu izvērtēšanai.
RGV sēdē tika izskatīti 2 no 6 plānotajiem jautājumiem, tāpēc nākamā sēde atlikušo jautājumu izskatīšanai tiks sasaukta nākamās nedēļas laikā finanšu ministra Einara Repšes vadībā.
RVG sēdē piedalījās arī Ministru prezidenta un atsevišķu Valsts kancelejas darbinieku ēnas – kopskaitā 11 skolēni no visas Latvijas.
Pielikumā:
RAPLM prezentācija Latvijas stratēģiskā attīstības plāna (2010.-2013.) projekts (.ppt)
FM prezentācija Pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011.un 2012.gadā un likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanu (.ppt)
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
2010. gada 14. janvāris
Premjers uzdod vērtēt un samazināt valsts veicamo funkciju saturu un skaitu
Šodien, 14.janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis visiem ministriem un KNAB priekšniekam nosūtījis rezolūcijas, ar kurām līdz 1.februārim uzdots papildināt jau uzkrāto informāciju par valsts pārvaldes funkcijām, nodrošinot 2010.gada valsts budžetam atbilstošu aktuālu datu bāzi par funkciju finansēšanas līmeni, samazinājumu vai likvidāciju, un tādējādi sagatavojot informatīvo pamatu turpmākajiem valsts budžeta izstrādes procesiem.
Savukārt konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību, minētajām valsts institūcijām jāsagatavo izvērstu un strukturētu pārskatu par 2009.gadā paveikto un jāsniedz konkrētus priekšlikumus par tām pārvaldītās nozares funkcijām, pakalpojumiem, uzdevumiem, procesiem un procedūrām, no kuriem būtu iespējams atteikties vai tos vienkāršot turpmākajos gados. Šiem pārskatiem jāietver informāciju: par atteikšanos no funkciju, pakalpojumu, uzdevumu, procesu un procedūru veikšanas valsts pārvaldes ietvaros; par uzdevumu deleģēšanu privātā sektora organizācijām un privātām personām; par birokrātisko procedūru biežuma, intensitātes un ilguma samazināšanu; par līdzīgu funkciju, uzdevumu, procesu un procedūru apvienošanu, tai skaitā izvērtējot visas starpnozaru un starpinstitūciju sadarbības iespējas; par funkciju izpildes procesu un procedūru standartizēšanu; par attālinātas funkciju izpildes ieviešanu; par mazāk pieprasīto funkciju, pakalpojumu un uzdevumu pieejamības vai intensitātes samazināšanas iespējām.
Kā zināms, Valsts kanceleja 2009.gadā sadarbībā ar visām ministrijām nodrošināja 2010.gada valsts budžeta izstrādei un Reformu vadības grupas darba atbalstam nepieciešamās informācijas apkopošanu, izveidojot valsts funkciju sarakstu, kas tika ņemts par pamatu valdības sākotnējai diskusijai par valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanu. Šāda metodika budžeta projekta izstrādāšanā Latvijā tika izmantota pirmo reizi.
Ja, salīdzinot ar 2009.gada budžeta iedalījumu, funkcijās ir notikušas būtiskas izmaiņas, Ministru prezidents lūdzis institūcijas sniegt paskaidrojumus par to būtību: funkcijas izpilde pārtraukta, funkcija deleģēta, iestāde reorganizēta u.tml. Rezolūcija paredz, ka jānorāda arī plānotās funkciju finanšu izmaksas 2010.gadā. Atskaitēs jānorāda, vai funkcijas izpildes rezultātā tiek plānots veikt maksas pakalpojumus un iekasēt nodevas, kā arī provizorisko finanšu apjomu 2010.gadā. Institūcijām jāsniedz informācija par nodarbināto skaitu, to sadalot divās daļās – saturisko funkciju veicēji un atbalsta funkciju veicēji, pamatojoties uz pieņēmumu par darba specifiku vai laiku, kas tiek veltīts tam vai citam darbam.
Premjera dotais uzdevums paredz, ka institūcijām jāsniedz pārskats arī par katras to veicamās funkcijas tiešajiem klientiem – tām sabiedrības grupām un organizācijām, kuras tieši ietekmē funkcijas īstenošana, piemēram, nodokļu maksātājiem, bezdarbniekiem, stipendiju saņēmējiem, pašvaldībām, ministrijām u.tml. Jānorāda arī funkcijas klientu skaitlisko apjomu 2009.gadā un, ja iespējams, plānoto apjomu 2010.gadā.
Lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu izpildīt premjera rezolūcijas uzdevumus, Valsts kancelejai tās jānodrošina ar nepieciešamo informāciju un iespēju tiešsaistes veidā izmantot jau esošo funkciju uzskaites rīku.
Ministru prezidents plānojis nosūtīt līdzīga satura vēstules arī citām centrālām valsts pārvaldes iestādēm: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Republikas Saeimai, Tiesībsarga birojam, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Latvijas Republikas Prokuratūrai, Centrālajai Vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei, aicinot papildināt funkciju uzskaiti ar 2010.gada datiem.
Līga Krapāne
Ministru Prezidenta preses sekretāre
Tel: +371 67082865
Mob: +371 29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
Savukārt konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību, minētajām valsts institūcijām jāsagatavo izvērstu un strukturētu pārskatu par 2009.gadā paveikto un jāsniedz konkrētus priekšlikumus par tām pārvaldītās nozares funkcijām, pakalpojumiem, uzdevumiem, procesiem un procedūrām, no kuriem būtu iespējams atteikties vai tos vienkāršot turpmākajos gados. Šiem pārskatiem jāietver informāciju: par atteikšanos no funkciju, pakalpojumu, uzdevumu, procesu un procedūru veikšanas valsts pārvaldes ietvaros; par uzdevumu deleģēšanu privātā sektora organizācijām un privātām personām; par birokrātisko procedūru biežuma, intensitātes un ilguma samazināšanu; par līdzīgu funkciju, uzdevumu, procesu un procedūru apvienošanu, tai skaitā izvērtējot visas starpnozaru un starpinstitūciju sadarbības iespējas; par funkciju izpildes procesu un procedūru standartizēšanu; par attālinātas funkciju izpildes ieviešanu; par mazāk pieprasīto funkciju, pakalpojumu un uzdevumu pieejamības vai intensitātes samazināšanas iespējām.
Kā zināms, Valsts kanceleja 2009.gadā sadarbībā ar visām ministrijām nodrošināja 2010.gada valsts budžeta izstrādei un Reformu vadības grupas darba atbalstam nepieciešamās informācijas apkopošanu, izveidojot valsts funkciju sarakstu, kas tika ņemts par pamatu valdības sākotnējai diskusijai par valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanu. Šāda metodika budžeta projekta izstrādāšanā Latvijā tika izmantota pirmo reizi.
Ja, salīdzinot ar 2009.gada budžeta iedalījumu, funkcijās ir notikušas būtiskas izmaiņas, Ministru prezidents lūdzis institūcijas sniegt paskaidrojumus par to būtību: funkcijas izpilde pārtraukta, funkcija deleģēta, iestāde reorganizēta u.tml. Rezolūcija paredz, ka jānorāda arī plānotās funkciju finanšu izmaksas 2010.gadā. Atskaitēs jānorāda, vai funkcijas izpildes rezultātā tiek plānots veikt maksas pakalpojumus un iekasēt nodevas, kā arī provizorisko finanšu apjomu 2010.gadā. Institūcijām jāsniedz informācija par nodarbināto skaitu, to sadalot divās daļās – saturisko funkciju veicēji un atbalsta funkciju veicēji, pamatojoties uz pieņēmumu par darba specifiku vai laiku, kas tiek veltīts tam vai citam darbam.
Premjera dotais uzdevums paredz, ka institūcijām jāsniedz pārskats arī par katras to veicamās funkcijas tiešajiem klientiem – tām sabiedrības grupām un organizācijām, kuras tieši ietekmē funkcijas īstenošana, piemēram, nodokļu maksātājiem, bezdarbniekiem, stipendiju saņēmējiem, pašvaldībām, ministrijām u.tml. Jānorāda arī funkcijas klientu skaitlisko apjomu 2009.gadā un, ja iespējams, plānoto apjomu 2010.gadā.
Lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu izpildīt premjera rezolūcijas uzdevumus, Valsts kancelejai tās jānodrošina ar nepieciešamo informāciju un iespēju tiešsaistes veidā izmantot jau esošo funkciju uzskaites rīku.
Ministru prezidents plānojis nosūtīt līdzīga satura vēstules arī citām centrālām valsts pārvaldes iestādēm: Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Republikas Saeimai, Tiesībsarga birojam, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Latvijas Republikas Prokuratūrai, Centrālajai Vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei, aicinot papildināt funkciju uzskaiti ar 2010.gada datiem.
Līga Krapāne
Ministru Prezidenta preses sekretāre
Tel: +371 67082865
Mob: +371 29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
2010. gada 13. janvāris
Reformu vadības grupa iezīmē 2010.gada būtiskākos darbības virzienus
Piektdien, 8.janvārī Reformu vadības grupas (RVG) sēdes dalībnieki diskutēja par 2010.gada būtiskākajiem darba virzieniem - ekonomikas izaugsmi, sociālo drošību un publiskās pārvaldes efektivitāti – lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi: kāpināt Latvijas konkurētspēju. Pēc vairāku dalībnieku priekšlikumiem darbības virzieni un rezultatīvie rādītāji tiks papildināti un apstiprināti nākamajā RGV sēdē.
“Mums ir nepieciešamas aktualizēt RGV mandātu, padarot šo forumu par vidēja termiņa reformu vadības centru un vietu, kurā skaņot viedokļus par vidēja termiņa dokumentiem,” uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers piedāvāja paplašināt RVG ar koalīcijas partneru pārstāvniecību un prezentēja priekšlikumus turpmākajam darbam. Ekonomikas izaugsmes jomā V.Dombrovskis aicināja īpašu vērību pievērst valsts vidēja termiņa nodokļu politikai, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai un regulatīvās vides vienkāršošanai, jaunu darba vietu radīšanai, eksportējošo un eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu racionālākai un mērķtiecīgākai izmantošanai uzņēmēju atbalstam. Sociālās drošības jomā RVG vajadzētu plaši diskutēt par iespējamām izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Tāpat prioritāri risināmais uzdevums ir nodarbinātības veicināšana, kā arī veselības un izglītības reformu monitoringa veikšana. Savukārt valsts pārvaldes efektivitātes jomā V.Dombrovskis aicināja RGV turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas un deleģēšanas privātajam sektoram, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādes, kā arī valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja definēt skaidrus RGV darbības rezultatīvos rādītājus, kas kalpotu par indikatoru veiksmīgai / neveiksmīgai RGV darbības izvērtēšanai. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende aicināja visu valdībā esošo partiju pārstāvjus turpmāk aktīvi apmeklēt RGV sēdes, kopīgi diskutēt par kopīgi veicamajiem uzdevumiem un uzņemties atbildību par RGV priekšlikumu realizēšanu.
RGV sēdes darba kārtībā tika izskatīti arī citi jautājumi, tostarp uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par 2009.gadā paveiktajiem un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā.
Savukārt Valsts kanceleja prezentēja valdības instrukcijas projektu par iestāžu struktūru veidošanu un amata sarakstu saskaņošanas kārtību krīzes periodā, kas attiecināms uz valsts pārvaldes efektivitātes jautājumiem. Projektā piedāvāts skaitliski ierobežot iestāžu struktūru, kā arī nepieļaut institūciju struktūrvienību un štatu skaita palielināšanos bez Ministru kabineta akcepta. RGV dalībnieki kritiski raudzījās uz papildus regulējuma veidošanu, apšaubot nepieciešamību centralizēt iestāžu vadītāju atbildībā esošus jautājumus. Tomēr V.Dombrovskis uzsvēra, ka reālā prakse pat krīzes apstākļos ir parādījusi nepatīkamus signālus. “Jāatzīst, ka valsts pārvaldei ir tendence nekontrolēti pieaugt. Tāpat ir radoši ierēdņi, kas pēc algu ierobežošanas sāk mainīt kvalifikācijas pakāpes un amatus, lai tomēr saņemtu lielāku darba samaksu. Ar konkrēta risinājuma izstrādi audzēt birokrātiju vai algas būs grūtāk,” norādīja premjers.
Sēdes noslēgumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns prezentēja Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projekta apspriešanas rezultātus, kā arī diskutēja ar RGV dalībniekiem par to, kā šo plānu padarīt par reāli funkcionējošu un sasaistītu ar finansējuma daļu, lai izvairītos no Nacionālās attīstības plāna formālisma. Diskusija tiks turpināta 21.janvāra Nacionālās attīstības padomes sēdē, kā arī kādā no nākamajām RGV sēdēm. Tāpat RGV dalībnieki vienojās 2 nedēļu laikā sniegt atzinumu un priekšlikumus plāna papildināšanai.
Jau ziņots, ka Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Fotogrāfijas no RGV sēdes pieejamas Valsts kancelejas interneta foto albumā: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623165537860/
Sēdes dokumenti
Ministru prezidenta Valda Dombrovska piedāvājums Reformu vadības grupas darbības virzieniem 2010.gadā
Reformu vadības grupas būtiskākie darbi 2010.gadā
Diskusija par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projektu
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sa...
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam pasākumi
Eiro ieviešanas projekts Latvijā
Iestādes struktūras izveidošanas un amatu sarakstu saskaņošanas kārtība
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
“Mums ir nepieciešamas aktualizēt RGV mandātu, padarot šo forumu par vidēja termiņa reformu vadības centru un vietu, kurā skaņot viedokļus par vidēja termiņa dokumentiem,” uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers piedāvāja paplašināt RVG ar koalīcijas partneru pārstāvniecību un prezentēja priekšlikumus turpmākajam darbam. Ekonomikas izaugsmes jomā V.Dombrovskis aicināja īpašu vērību pievērst valsts vidēja termiņa nodokļu politikai, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai un regulatīvās vides vienkāršošanai, jaunu darba vietu radīšanai, eksportējošo un eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu racionālākai un mērķtiecīgākai izmantošanai uzņēmēju atbalstam. Sociālās drošības jomā RVG vajadzētu plaši diskutēt par iespējamām izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Tāpat prioritāri risināmais uzdevums ir nodarbinātības veicināšana, kā arī veselības un izglītības reformu monitoringa veikšana. Savukārt valsts pārvaldes efektivitātes jomā V.Dombrovskis aicināja RGV turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas un deleģēšanas privātajam sektoram, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādes, kā arī valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja definēt skaidrus RGV darbības rezultatīvos rādītājus, kas kalpotu par indikatoru veiksmīgai / neveiksmīgai RGV darbības izvērtēšanai. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende aicināja visu valdībā esošo partiju pārstāvjus turpmāk aktīvi apmeklēt RGV sēdes, kopīgi diskutēt par kopīgi veicamajiem uzdevumiem un uzņemties atbildību par RGV priekšlikumu realizēšanu.
RGV sēdes darba kārtībā tika izskatīti arī citi jautājumi, tostarp uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par 2009.gadā paveiktajiem un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā.
Savukārt Valsts kanceleja prezentēja valdības instrukcijas projektu par iestāžu struktūru veidošanu un amata sarakstu saskaņošanas kārtību krīzes periodā, kas attiecināms uz valsts pārvaldes efektivitātes jautājumiem. Projektā piedāvāts skaitliski ierobežot iestāžu struktūru, kā arī nepieļaut institūciju struktūrvienību un štatu skaita palielināšanos bez Ministru kabineta akcepta. RGV dalībnieki kritiski raudzījās uz papildus regulējuma veidošanu, apšaubot nepieciešamību centralizēt iestāžu vadītāju atbildībā esošus jautājumus. Tomēr V.Dombrovskis uzsvēra, ka reālā prakse pat krīzes apstākļos ir parādījusi nepatīkamus signālus. “Jāatzīst, ka valsts pārvaldei ir tendence nekontrolēti pieaugt. Tāpat ir radoši ierēdņi, kas pēc algu ierobežošanas sāk mainīt kvalifikācijas pakāpes un amatus, lai tomēr saņemtu lielāku darba samaksu. Ar konkrēta risinājuma izstrādi audzēt birokrātiju vai algas būs grūtāk,” norādīja premjers.
Sēdes noslēgumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns prezentēja Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projekta apspriešanas rezultātus, kā arī diskutēja ar RGV dalībniekiem par to, kā šo plānu padarīt par reāli funkcionējošu un sasaistītu ar finansējuma daļu, lai izvairītos no Nacionālās attīstības plāna formālisma. Diskusija tiks turpināta 21.janvāra Nacionālās attīstības padomes sēdē, kā arī kādā no nākamajām RGV sēdēm. Tāpat RGV dalībnieki vienojās 2 nedēļu laikā sniegt atzinumu un priekšlikumus plāna papildināšanai.
Jau ziņots, ka Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Fotogrāfijas no RGV sēdes pieejamas Valsts kancelejas interneta foto albumā: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623165537860/
Sēdes dokumenti
Ministru prezidenta Valda Dombrovska piedāvājums Reformu vadības grupas darbības virzieniem 2010.gadā
Reformu vadības grupas būtiskākie darbi 2010.gadā
Diskusija par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projektu
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sa...
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam pasākumi
Eiro ieviešanas projekts Latvijā
Iestādes struktūras izveidošanas un amatu sarakstu saskaņošanas kārtība
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)