Laine Kučinska: Ceļa karte Latvijas NVO Eiropā - kā labāk nonākt tur, kur vēlamies?

Laine Kučinska

Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir sadarbības partneris gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm lēmumu pieņemšanas procesā. Pētījumi un NVO atzinumi diskusijā „Latvija + Eiropa 2014, 2015..” rāda, ka dalība ES lēmumu pieņemšanā ir būtisks izaicinājums procesa sarežģītības un resursu ietilpības dēļ.

Tā rezultātā sabiedrības viedoklis, kas izskan caur NVO var pazust ES lēmumu pieņemšanas labirintos, ejot garus apvedceļus vai pat nonākot strupceļā. Kā panākt efektīvu un rezultatīvu NVO līdzdalību ES līmenī?

Pirmkārt, tā ir sadarbība vairākos līmeņos - NVO, valsts pārvaldes un starptautiskajā līmenī. Organizācijas pašas atzīst, ka Latvijā nepieciešama NVO aktīva pašorganizācija un darbošanās jau izveidotās organizāciju platformās. Tas dod iespēju ne tikai saskaņot viedokļus, bet arī konsolidēt zināšanas un cilvēkresursus. Tas stiprina arī spēju uzticēties un atbildīgumu. Ne ES, ne valdības lēmumu pieņēmējs nebūs vidutājs NVO atšķirīgiem viedokļiem un šādas situācijas kalpos arī kā negatīvs signāls NVO virzītajam viedokļa pamatotībai, savukārt vienota NVO pozīcija vienmēr būs līdzvērtīga politiķu un ierēdņu piedāvājumiem. 

Vēl lielāks NVO spēks ES lēmumu pieņemšanas dimensijā būs gadījumos, ja dalībvalsts valdība un NVO iet roku rokā, definējot un aizstāvot valsts intereses. Visiem zināms un spilgts piemērs bija Latvijas zemnieku tiešmaksājumu interešu pārstāvība, kurā Latvijas valdība un zemnieku organizācijas demonstrēja spēcīgu Latvijas pozīcijas lobēšanu. Manuprāt, lielākais sadarbības izaicinājums Latvijas organizācijām ir spēja veidot sadarbības koalīcijas starptautiskā līmenī, monitorējot ārvalstu un to organizāciju intereses, ar kurām var konsolidēties un panākt pozitīvus rezultātus. Šajā līmenī organizācijām ir jābūt spēcīgam sociālajam kapitālam.

Otrkārt, jebkurā dialoga veidošanas pamatā ir konsensuss, dažkārt arī kompromiss, tolerance pret dažādiem viedokļiem un interesēm. Bieži vien nespēja ieklausīties piedēvē politiķiem vai citām valsts amatpersonām, tomēr tikpat bieži tas ir redzams arī sociālo, sadarbības partneru un NVO vidū. Ir jābūt gataviem, ka jebkurš ES vai valsts lēmums, būs kompromiss starp dažādām interesēm un pusēm un gandrīz nekad nebūs identisks lēmumu pieņemšanas procesa dalībnieka pozīcijai. Tādēļ profesionāla, konstruktīva un aktīva pieeja ļaus saglabāt vēsu prātu un pieņemt viedākos lēmumus.

Treškārt, valstī nepieciešama vienas pieturas aģentūra - NVO, kas nodrošina konsultācijas un vispārēju informāciju par ES lēmumu pieņemšanas procesu Latvijas organizācijām. Nepieciešamo ES zināšanu, kompetenci un pieredzi demonstrē Eiropas Kustība Latvijā, kas pārstāv arī Latvijas intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kas ir ES padomdevējinstitūcija un darbojas kā tilts starp ES institūcijām un pilsonisko sabiedrību. Noderīgs informācijas rīks var būt ir arī NVO rokas grāmata ES.

Latvija ir maza valsts, tādēļ mūsu spēks vienmēr būs savstarpējā sadarbībā, spējā vienoties par kopējām interesēm un resursu koncentrēšanā.