 |
| Ilze Pavlova |
Valsts kanceleja pavasarī veica aptauju par sociālo mediju pieejamību un lietošanu valsts pārvaldes komunikācijā. Gandrīz neticami, bet aptaujā piedalījās aptuveni simts iestādes un kopumā rezultāti ir diezgan apmierinoši. Dinozauru laikmets beidzies!
Tā
kā parasti labās ziņas pietaupa desertam, tad sākšu ar iestāžu minētajiem
argumentiem, kādēļ tās nekomunicē sociālajos medijos. "Tas traucē
tiešajiem darba pienākumiem; mediju izklaidējošais raksturs; IT drošības
apsvērumi; nav skaidrs, ko tur rakstīt; nepietiek cilvēkresursu; nav
laika", bet vislabāk man patika šis: "nav pārliecinošu argumentu, ka
tie būtu noderīgi".
Ja
Tu nezini, kas ir aiz durvīm, ver tās vaļā un apskaties! Tikai tā uzzināsi, cik
viegli vai grūti ir darboties sociālajos medijos, kādus ieguvumus sniedz šāda
divvirzienu komunikācija "šeit un tagad", ar kādiem izaicinājumiem
jāsastopas. Stāvot pie aizvērtām durvīm un klausoties citu nostāstus, nekad
neuzzināsi savu pieredzi.
Komunikācija
sociālajos medijos ir tikai viens no jaunajiem instrumentiem komunikācijas
speciālista ikdienas darbā, un tā nav grāmatvedības programma, kas nez kāpēc
būtu jāapgūst PR speciālistam.
Arguments,
ka sociālie mediji traucē tiešajiem darba pienākumiem, paģēr repliku – vai
komunikācija ar sabiedrību ir papildu pienākums?
Laika
trūkums kā aizbildinājums arī var neizturēt kritiku. Pirms rakstīt kārtējo
preses relīzi, der padomāt – varbūt iestādes jaunumu var ietvītot? Mazliet
radošas izdomas un 140 rakstzīmes noteikti aizņem mazāk laika nekā preses
relīzes uzrakstīšana, saskaņošana un izsūtīšana žurnālistiem. Turklāt nevienu vien
reizi no tvītiem tapušas ziņas tradicionālajos medijos.
Uzskats,
ka sociālie mediji ir tikai izklaidējoša satura vietnes, ir novecojis un
neatbilst mūsdienīgai pieejai valsts pārvaldes komunikācijā. Tas ir tāds pats
komunikācijas instruments kā preses relīze vai preses konference, nereti pat
efektīvāks. Kā vienā no konferencēm norādīja Zigurds Zaķis, 21.gadsimtā
komunikācijas profesionālim ir vairāk nekā divas rokas. Viņa pienākums ir ne
tikai preses relīžu rakstīšana, preses konferenču organizēšana un mājaslapu
administrēšana, bet jāspēj darboties arī sociālajos medijos, jāfotografē,
jāfilmē, jāmontē, jāveido infografikas utt.
Komunikācija
sociālajos medijos, iespējams, pat ceļ iestādes reputāciju, jo tādējādi tā
demonstrē savu gatavību atbildēt par savu darbību, pieņemtajiem lēmumiem,
saņemt sitienus un uzslavas.
Aktīva
un pārdomāta komunikācija sociālajos medijos dod iespēju padarīt valsts
pārvaldi iedzīvotājiem pieejamāku, atvērtāku un draudzīgāku. Tie nodrošina
tiešu un nepastarpinātu saziņu ar cilvēkiem un ļauj būt tur, kur ir iestādes
klienti. Neviens cits komunikācijas instruments valsts pārvaldei nedod iespēju
komunicēt on-line no vietas, kurā atrodies. Sociālajiem medijiem ir realitātes
garša, tie ļauj iesaistīties diskusijās un rosināt tās, noskaidrot sabiedrības
(lasīt - sekotāju) viedokli, atbildēt uz cilvēkus interesējošiem jautājumiem,
dalīties bildēs un video, un audio failos.
Pēc
kreptīgām pusdienām pienākas deserts. Lūk, aptaujas pozitīvais virziens. No
visām iestādēm, kas piedalījās aptaujā, vairāk kā 70 ikdienas komunikācijā
izmanto vismaz vienu sociālo mediju. Taču, kā rāda aptaujas rezultāti,
lielākoties iestādes izveidojušas kontus trīs vai pat piecos sociālajos
medijos. Visbiežāk lietotie sociālie mediji ir "Twitter.com", "Facebook.com",
"Youtube.com" un "Flickr.com". Tomēr joprojām pat twitter
kontu sarakstos nav atrodamas pāris ministrijas un iestādes, kam ir plašs
klientu loks.
Galvenie
secinājumi, kas izriet no aptaujas, par labu sociālo mediju lietošanai valsts
pārvaldes komunikācijā, ir šādi: "tā ir neizbēgama nepieciešamība, lai
sasniegtu savu mērķauditoriju; tas ir veids, kā mainīt priekšstatu par valsts
pārvaldes iestādi, veidot to mūsdienīgāku un atvērtāku; var ātri sajust
atgriezenisko saiti un noskaņojumu, samazinās informācijas aprites laiks; ne
vienmēr preses relīze ir atbilstošākais komunikācijas instruments; neprasa
daudz finanšu līdzekļus un papildus ieguldījumu".
Mūsdienu
cilvēku mobilitāte, informācijas patērēšana un satura radīšana sen pārsniegusi
tradicionālās preses relīzes un preses konferences robežas. Aktīva darbošanās
sociālajos medijos ir tikai viens no veidiem, kā palielināt valsts pārvaldes
komunikācijas jaudu. Citādi dažos gadījumos tā joprojām kā vienīgo līdzekli
informācijas izplatīšanai izmanto un godā tur 1906.gadā radīto preses relīzes
formātu.
Svarīgi,
bet bēdīgi atzīmēt, ka daļā iestāžu vispār ir liegta pieeja sociālajiem
medijiem, pat komunikācijas speciālistiem. Visbiežāk bloķēti
"draugiem.lv", "Facebook.com" un "Youtube.com".
Jautājums "kāpēc?" uzdodams gan iestādes vadībai, gan IT
speciālistiem.
Vai
visām valsts iestādēm jākomunicē sociālajos medijos? Nebūt nē.
Bet
vērts apdomāt šādu soli būt tām valsts institūcijām, kuru darbība skar plašu
klientu loku un kas lemj sabiedrībai nozīmīgus nozares jautājumus. Ja bail vērt
vaļā durvis nesagatavotam, der aprunāties ar pieredzējušākiem kolēģiem sociālo
mediju komunikācijā un pēc tam nodefinēt savas iestādes komunikācijas mērķus
šajos medijos.
Galvenais
– lai saturs interesants, vienkāršā valodā, lakonisks, operatīvs, klāt
vizuālais materiāls vai kāda saite uz noderīgu resursu. Sociālie mediji
noteikti nav vieta preses relīžu virsrakstu pārkopēšanai.
Bankas
sociālajos medijos atver filiāles un uzņēmumi savus klientus 24h diennaktī apkalpo ar tvitera palīdzību, kāpēc valsts
iestādei izlikties, ka tai sociālajos medijos nav ko darīt? Valsts pārvalde nav
slēgta teritorija, kurā nepiederošiem ieeja liegta. Tai jābūt atvērtai,
caurspīdīgai, jāveicina sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un jābūt
radošai.
Piemēram,
Valsts kanceleja (Ministru kabinets), līdzās jau rosībai tviterī,
"Youtube.com", "Flickr.com" un "Facebook.com",
plāno spert nākamo soli - izveidot valdības lapu lielākajā latviešu sociālajā
medijā – "draugiem.lv". Esam atvērti jebkurām idejām un vēlmēm, ko no
valsts lapas sagaida portāla lietotājs.
Nojauciet
savā prātā ceļa zīmes "Iebraukt aizliegts" un izmantojiet sociālo
mediju sniegtās priekšrocības!