Signe Znotiņa-Znota: We learn as we go along | Tikai darot, mēs mācāmies

Signe Znotiņa-Znota

Pirms mirkļa, pateicoties Valsts kancelejas sadarbībai ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” īstenotājiem, bija izdevība satikt kolēģus no Zviedrijas valsts pārvaldes. Galvenokārt, lai pārrunātu viņu pieredzi saistībā ar prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, ko Zviedrija nodrošinājusi jau divas reizes, savukārt Latvija īstenos 2015.gada pirmajā pusē. Tāpat apmainījāmies ar pieredzi par valdības komunikāciju, t.sk., sociālo tīklu izmantošanu valsts pārvaldē. 

Daudz kas no pārrunātā šķiet pašsaprotams. Piemēram, izpratne, ka par sarežģīto ir jāspēj sabiedrībai izklāstīt vienkārši („down-to-earth way”) un moderni vienlaicīgi. To, ka ekspertu pieejamība un skaidrojums par problemātiskām jomām un valdības lēmumiem ir loģiska un stratēģiski pārdomāta, ierasta prakse. To, ka valsts pārvaldei ir jāiet līdzi laikam un jābūt jaudīgam, profesionālam un līdzvērtīgam partnerim uzņēmējiem, ekspertiem u.c. To, ka sadarbība ar sabiedrību ir priekšnosacījums veiksmīgam rezultātam. To, ka ir svarīgi sabiedrībai uzskatāmi parādīt, ar ko valsts pārvalde nodarbojas, kādi lēmumu pieņemšanas procesi notiek. To, ka vēstnieka statuss jeb atrašanās soli priekšā citiem, nebaidoties riskēt ieviest jauninājumus ikdienas darbā, sniedz daudz priekšrocību un iespēju. To, ka pievienotā vērtība sadarbībai ar sabiedrību ir analizēt un atbildēt, nevis novērot un atskaitīties . To, ka ierēdņu un valsts pārvaldes prestižu var celt tikai paši šajā sfērā strādājošie – ar profesionālu darbu un kompetenci. 

Tomēr nekas nav pašsaprotams. Sevišķi, kad no pašu valsts pārvaldē strādājošiem cilvēkiem ikdienišķas sarunas laikā vairākkārt dzirdēta atziņa: “Es negribētu staigāt ar savas iestādes logo apdrukātu, piemēram, lietussargu. Man būtu kauns.” Turpinot. Kauns tādēļ, ka valsts pārvalde nemitīgi tiek kritizēta, nozākāta, vainota - gan pamatoti, gan vispārināti. Cilvēki bieži nevēlas sevi ar asociēt ar darbu valsts pārvaldē.

Duālas sajūtas. No vienas puses – katram ir izvēles iespējas. No otras puses – ir nepārprotami skaidrs, ka situāciju mainīt var stiprinot valsts pārvaldes kapacitāti un jaudu, kā arī ceļot pašapziņu. Būtiski priekšnoteikumi tam ir darbinieku pieredze, kompetence un profesionalitāte. Tādēļ vien uzskatu, ka gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā un gatavošanās tai ir ne tikai viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet arī vienreizēja iespēja pārmaiņām tajā labākajā nozīmē. Prezidentūra būs viens no būtiskākajiem un vērienīgākajiem politiskajiem notikumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Prezidentūras vēstnesis tās laikā ir ikviens valsts iedzīvotājs. Taču valsts pārvaldei tas gatavojoties jau ir un norises laikā būs ļoti intensīvs darbs līdzās ikdienišķajiem darba pienākumiem, un vienlaicīgi unikāla iespēja iegūt jaunu pieredzi un prasmes. Tā ir iespēja, kuru noteikti nevajadzētu uztvert “gariem zobiem”, bet gan mērķtiecīgi izmantot.

Te vietā pieminēt Zviedrijas Ārlietu ministrijas komunikācijas ekspertu un mājaslapu redaktoru Jūakimu Reimāru (Joakim Edvardson Reimar, @JoakimEskil), kurš vadās pēc principa - “tikai darot, mēs mācāmies”  un tikšanās laikā to uzskatāmi demonstrēja, daloties pieredzē un zināšanās, t.sk., par komunikāciju ASV prezidenta vizītes Zviedrijā laikā. 

Un Zviedrijā kolēģiem darīt un mācīties līdz šim izdevies ļoti cienīgi. Piemēram, Zviedrija ir pirmā valsts pasaulē, kas izveidojusi oficiālu valsts tviterkontu @sweden un katru nedēļu kādam no valsts pilsoņiem dod ekskluzīvu iespēju kļūt par tā kuratoru, vēstnesi, lai prezentētu valsti caur dažādiem viedokļiem, pieredzēm u.c. Šī kampaņa - “Curators of Sweden” - ir Zviedrijas institūta (Svenska institutet, @SweInstitute) un VisitSweden iniciatīva, kas uzsākta aptuveni pirms pusotra gada, ieguvusi nozīmīgus starptautiskus apbalvojumus un šobrīd pulcē vairāk nekā 66 tūkstošus sekotāju. Zviedrijas institūta Starpkultūru dialoga departamenta direktors Henriks Selins (Henrik Selin) skaidroja, ka, analizējot un plānojot valsts popularizēšanu pasaulē, secināts, ka valsts atpazīstamība ir augsta vecāka un vidēja gada gājuma cilvēku vidū. Savukārt jaunākajā auditorijā valsts kā zīmola atpazīstamība ir nesalīdzināmi zemāka. Šī tivterkampaņa ir lielisks veids aktuālās auditorijas uzrunāšanai. Turklāt tas ir ciešā sinerģijā ar Jūakima Reimāra sacīto par sociālo mediju izmantošanu, ko Zviedrijas Ārlietu ministrija ikdienas komunikācijā izmanto jau kopš 2005.gada: “With social media you can target your audience.” 

Lieliska iniciatīva, kas ieguvusi plašu sabiedrības atsaucību un nodrošinājusi tās interaktīvu iesaisti, kā arī starptautisku atzinību nozares profesionāļu vidū, t.sk. Kannu lauvu  Grand Prix un „zelta lauvu” kategorijā „Korporatīvais tēls”. 

Gribu cerēt jeb drīzāk – esmu pārliecināta, ka arī Latvijas valsts pārvaldei izdosies īstenot lieliskas kampaņas un projektus, kas aizraus pašus un sabiedrību. Arī gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.