Elita Dreimane: Sistēmu rada vai grauj ne/vēlamu personu dēļ?

Elita Dreimane

No labas pārvaldības viedokļa nav pieļaujama situācija, ka sistēma tiek radīta vai grauta personāliju dēļ. Sistēmu piemērojot noteiktām personām vai to interešu grupai, tā kļūst kropla un šāda sistēma vairs nestrādā sabiedrības interesēs. Šobrīd vērojami centieni graut 12 gados izveidoto pretkorupcijas sistēmu tikai dēļ neapmierinātības ar KNAB priekšnieku J.Streļčenoku.

Laine Kučinska: Ceļa karte Latvijas NVO Eiropā - kā labāk nonākt tur, kur vēlamies?

Laine Kučinska

Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir sadarbības partneris gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm lēmumu pieņemšanas procesā. Pētījumi un NVO atzinumi diskusijā „Latvija + Eiropa 2014, 2015..” rāda, ka dalība ES lēmumu pieņemšanā ir būtisks izaicinājums procesa sarežģītības un resursu ietilpības dēļ.

Elita Dreimane: Prioritāte KNAB risinājumā - neatkarības stiprināšana

Elita Dreimane

Rast risinājums KNAB jautājumā nebūs vienkārši, tādēļ, manuprāt, uz svara kausiem liekami ne tikai juridiski argumenti, bet, iespējams, vēl būtiskāki - kurai no valsts varām ir augstākā sabiedrības uzticēšanās? The Council of Europe's Group of States against Corruption  (GRECO) rekomendācijās, uz kurām atsaucas arī Eiropas Komisija, ir minēta neatkarība no politiskās ietekmes. 

Elita Dreimane: GOV.LV lielā rekonstrukcija

Elita Dreimane

Var piekrist laikraksta „Dienas Bizness” šā gada 11.oktobra numurā paustajam par „mājaslapu zoodārzu” un lielajām atšķirībām publiskajā sektorā. Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāja valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas, neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām. Kopaina ir nepārskatāma un sarežģīta. Atšķirības parādījās arī izmaksu ziņā.

Signe Znotiņa-Znota: We learn as we go along | Tikai darot, mēs mācāmies

Signe Znotiņa-Znota

Pirms mirkļa, pateicoties Valsts kancelejas sadarbībai ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” īstenotājiem, bija izdevība satikt kolēģus no Zviedrijas valsts pārvaldes. Galvenokārt, lai pārrunātu viņu pieredzi saistībā ar prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, ko Zviedrija nodrošinājusi jau divas reizes, savukārt Latvija īstenos 2015.gada pirmajā pusē. Tāpat apmainījāmies ar pieredzi par valdības komunikāciju, t.sk., sociālo tīklu izmantošanu valsts pārvaldē. 

Elita Dreimane: Līdzdalības pavasaris Latvijā

Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā sabiedrībai ir nodrošinātas patiesi plašas līdzdalības iespējas valsts pārvaldē un informācijas pieejamība par valdības darbu. Piemēram, atklātas valdības sēdes, ko iespējams vērot tiešsaistē, ir tikai divās Eiropas valstīs, un kopš šī gada 11. jūnija – Latvija ir viena no tām. 

Sabiedrības līdzdalība: vienas barjeras nojauktas, bet citas – vēl palikušas

Gunta Freimane

„Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem.” (O.Vācietis) Pirms nedēļas, 1.jūlijā tika sasniegta nozīmīga robežlīnija sabiedrības līdzdalības pilnveidē – ieviesti diskusiju dokumenti. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāpublisko izstrādātie tiesību aktu projekti un politikas dokumenti vismaz 14 dienas pirms to pieteikšanas Valsts sekretāru sanāksmē.

Iveta Kažoka: Kā prasmīgi izmakšķerēt valsts pārvaldei trūkstošās zināšanas?

Valsts politikas veidotāji – amatpersonas, kas izstrādā jaunus likumus, jaunas koncepcijas, stratēģijas - nav viszinoši. Viņiem tādiem arī nav jābūt - nav pasaulē cilvēka, kas zinātu VISU, teiksim, par būvniecību, medijiem, valsts kapitālsabiedrību pārraudzību. Taču savu zināšanu robežas ir jāapzinās un, strādājot pie sabiedriski svarīgiem lēmumiem, jātiecas tās paplašināt tā, lai pieņemtie lēmumi būtu tik kvalitatīvi, cik vien iespējams.

E.Dreimane: Vai veselības aprūpes sistēma kļūs caurspīdīgāka un pieejamāka?

Elita Dreimane

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskākie valsts pakalpojumi ir veselības aprūpe, izglītība un drošība. Tādēļ uzskatu, ka valdībā apstiprinātā veselības obligātā apdrošināšanas reforma nedrīkst būt „uz papīra”, bet tai ir jānes reāls ieguvums sistēmas caurspīdīguma un pieejamības nodrošināšanā. Sabiedrība jau sen no valsts pārvaldes gaida: modernu un inovatīvu pieeju ilgtspējīgiem risinājumiem iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Ivars Ījabs: Partneri - neaizstājamie un neērtie

Ivars Ījabs

Nezinu, vai tam ir kāda darīšana ar padomju laikos “visuresošajiem” specdienestiem, bet arī demokrātiskajā Latvijā ļaudīm patīk domāt, ka vara vienmēr visu zina - ko iedzīvotājiem vajag, kā par viņiem vajadzētu rūpēties, kā atvieglot dzīvi tai vai citai sabiedrības grupai. Tādēļ daudziem, kas nonāk lēmumu pieņemšanas tuvumā, itin bieži par atklāsmi kļūst fakts, ka vara pati no sevis neko daudz nezina. Tādēļ, ja vēlaties, lai vara respektē jūsu intereses, vienmēr ir “jāpalīdz” zināt. Citiem vārdiem - ir vajadzīgs kāds, kas konkrētās vajadzības no ikdienas latviešu sarunvalodas pārtulko birokrātiskajā pārvaldes valodā, kas tad veiksmīgākajā gadījumā savukārt novedīs pie reāliem stāvokļa uzlabojumiem. Šo specifisko funkciju labi iekārtotās demokrātijās pilda organizētā pilsoniskā sabiedrība - tās daudzās nevalstiskās organizācijas, kuras apkopo dažādas sabiedrības intereses un translē tās birokrātiskās mašinērijas iekšienē. Un tieši no šām organizācijām lielā mērā ir atkarīgs, vai sabiedrība būs apmierināta ar pārvaldes darbu - tikpat labi jaunās māmiņas, kā pārtikas ražotāji, tikpat labi šķēpmešanas entuziasti, kā lietotu mašīnu tirgotāji.

Elita Dreimane: Veselības obligātās apdrošināšanas reforma - izaicinājums valsts pārvaldei



Elita Dreimane

Diskusijas par Veselības ministrijas piedāvāto veselības obligātās apdrošināšanas reformu rada bažas par valsts pārvaldes darbības galveno principu - valsts pārvalde darbojas kā vienots veselums sabiedrības labā.

Ilze Pavlova: Vai baidāmies no Latvijas valsts ģerboņa?

Ilze Pavlova

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot, jo pēdējā laikā sarunās ar dažiem cilvēkiem "izpeldējušas" īpatnējas bailes no Latvijas valsts ģerboņa lietošanas. "Ui, tur labāk nē!" vai "Domā, ka tā varēs?" Kas tam par iemeslu? 

Ivars Mēkons: Vai publiskajos iepirkumos ir taisnīgi aizsargāt tikai sūdzētājus?

Ivars Mēkons

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kurus izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Tajā ietilpst visas iesaistītās puses - gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors. Izstrādātie grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus un mazāk birokrātiskus.

Eva Upīte: Valsts budžeta līdzekļi nav pirtnieka Anša vērdiņš

Eva  Upīte

Pēdējās nedēļās izskanējusī informācija par kapitālsabiedrību vadības atalgojuma nesamērīgo palielināšanu, kā arī gada nogalē valsts pārvaldes iestāžu masveidīgi izmaksātajām naudas balvām un prēmijām liecina par būtiskiem trūkumiem atlīdzības politikā.

Krīzes laika matemātiskā formula birokrātijas samazināšanai vairs neder

Elita Dreimane

Ir ļoti viegli apgalvot, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir par lielu un to vajag uz pusi samazināt. Šāda matemātiska formula tika īstenota ekonomiskās krīzes laikā, atlaižot 19 tūkstošus darbiniekus, samazinot atalgojumu, kā arī valsts aģentūru skaitu par 50%. Šāda veida valsts budžeta izdevumu samazināšana bija paraugs taupības pasākumu īstenošanai valstī, kas rezultātā sasniedza 1,3 miljardus latu lielu ietaupījumu.

Jāievieš laba servisa kustība valsts pārvaldē



Elita Dreimane

Skumji atkal un atkal lasīt par valsts pārvaldes darbinieku ne ieinteresētību risināt iedzīvotāju problēmas, tomēr esam vienisprātis ar Latvijas Avīzes žurnālistes Māras Lībekas viedokli.

Vai esam gatavi celt sabiedrības līdzdalības kvalitāti?

Elita Dreimane

Jūlija valdības un nevalstisko organizāciju memoranda padomes sēdē noritēja diskusija par nepieciešamām izmaiņām Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda tekstā un memoranda īstenošanas padomes darbā. Memorands pēc Nevalstisko organizāciju ierosinājuma parakstīts pirms 7 gadiem.

Tieši iedzīvotājiem un NVO ir izšķirošā loma birokrātijas mazināšanā

Inese Gailīte

Turpinot ekonomiskās krīzes laikā uzsāktās reformas valsts pārvaldē, viena no valdības prioritātēm ir birokrātiskā sloga mazināšana. Nav tādas valdības sēdes, kurās netiktu vienkāršoti normatīvie akti, mazināts no iedzīvotājiem pieprasāmo dokumentu skaits un valsts sniegtie pakalpojumi digitalizēti.

Prezidentūra ES ir iespēja Latvijai parādīt sevi kā digitālu un modernu valsti

Zanda Šadre

Gatavošanās un sešu mēnešu posms 2015. gadā, kad Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomi, ir iespēja spert lielu soli uz priekšu Latvijas starptautiskās reputācijas veidošanā. Šī ir unikāla iespēja radīt pozitīvu emocionālo pieredzi, kas ilgtermiņā asociēsies ar Latviju. Tamdēļ īpaša uzmanība jāpievērš Prezidentūras digitālās komunikācijas stratēģijai un digitālās diplomātijas iespējām.

Valsts iestāžu logo raibumu nomainīs valsts ģērbonis

Ilze Pavlova

Vairākus gadus runāts, diskutēts, bet te nu beidzot tā būs – vienota vizuālā identitāte valsts pārvaldē. Privātajam biznesam raksturīgā un svarīgā atpazīstamība un logo padarīšana ne saukta, ne aicināta bija ieklīdusi arī publiskajā sektorā, radot pamatīgu "dzeņa vēderu", kurā viegli apjukt – kas ir kas?