Vai esam gatavi celt sabiedrības līdzdalības kvalitāti?

Elita Dreimane

Jūlija valdības un nevalstisko organizāciju memoranda padomes sēdē noritēja diskusija par nepieciešamām izmaiņām Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda tekstā un memoranda īstenošanas padomes darbā. Memorands pēc Nevalstisko organizāciju ierosinājuma parakstīts pirms 7 gadiem.

Padomes sastāvā ir gan NVO, gan valsts pārvaldes darbinieki un tās mērķis ir sekmēt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Interesenti var ielūkoties Ministru kabineta mājaslapā, kur pieejama detalizēta informācija.

Memoranda īstenošanas padomi mēs varam iztēloties kā lielu laivu ar airētājiem. Vienā pusē airē valsts pārvaldes darbinieki, otrā – NVO pārstāvji. Abām pusēm nepieciešama kapacitāte, bet galvenais – abām pusēm koordinēti jāsadarbojas, risinot sabiedrībai nozīmīgas problēmas.

Aicinājums pēc pārmaiņām licis man apzināt Latvijas vietu pilsoniskās līdzdalības aspektā citu valstu vidū, pārdomāt 6 gados Memoranda padomē paveikto un abu pušu airētāju noskaņojumu šobrīd.

Latvijā radītie sabiedrības līdzdalības mehānismi savā ziņā ir unikāli un tiem nav analogu ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Vācijā, ne Šveicē, ne Itālijā, ne Norvēģijā, ne Polijā, ne Francijā, ne Dānijā, ne Nīderlandē. Šo valdības praksi augstu novērtē ārvalstu pārstāvji un ievieš to lēmumu pieņemšanas procesos. Kopš 90.gadiem kopā ar pilsoniskās sabiedrības entuziastiem ir ieviesti būtiski līdzdalības instrumenti - atklātās valdības sēdes, atklātās darba grupu un konsultatīvo padomju sēdes, sociālais dialogs (Nacionālā trīspusējā sadarbības padome), kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, Memoranda īstenošanas padome. Katrā ministrijā strādā NVO kontaktpersona kā īpašs ceļarādītājs biklākajiem un nepieredzējušākajiem NVO. Lielākā daļa ministriju noslēgušas sadarbības memorandus ar NVO, kas ir sekmējis atklātības principa īstenošanu valsts pārvaldē. Nevalstiskajām organizācijām ir iespējas piedalīties un ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanas procesu kopš lēmuma projekta izstrādes sākuma. Gadījumā, ja NVO viedoklis netiek ņemts vērā, tad tai ir iespēja savu viedokli argumentēt ministriem gan Ministru kabineta komitejas, gan valdības sēdes laikā. Jautājumi, kam nav nodrošināts līdzdalības un sabiedriskās apspriešanas process iestāžu līmenī, ka arī jautājumi par līdzdalības iespēju uzlabošanu un pilnveidošanu valsts pārvaldē, nonāk Memoranda padomes darba kārtībā.

Tātad, Latvijā ir daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Vienlaikus jāapzinās, ka Latvija ir jauna valsts, jauna transformācijas procesā veidojusies sabiedrība. Neviens mūsu vietā nevar nodzīvot tos ilgos gadus, kas nepieciešami demokrātiskas sabiedrības kā paaudžu pieredzes iegūšanai, apgūstot konstruktīvu diskusiju un atbildības prasmes. Mūsu kopīgi airētā laiva ir ceļā. Pie tam Latvijas līdzdalības iespēju unikalitāte rada to, ka mums nav gadsimtu praksē pārbaudītu atziņu par efektīvākajām sabiedrības līdzdalības formām un attīstība balstās uz pieredzi un arī kļūdām.

Diskusijās un sarunās ar NVO var secināt, ka dažkārt līdzdalības process tiek īstenots formāli un nepilnīgi. Tāpat amatpersonas politikas plānošanā un ieviešanā ne vienmēr pietiekoši augstu novērtē sabiedrības līdzdalības lomu, kā arī riskus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju un sabiedrības mērķgrupu pārstāvju neiesaistīšanu vai viedokļu ignorēšanu. Nevalstisko organizāciju nepietiekamai iesaistei varētu būt dažādi cēloņi - izpratnes trūkums par pilsoniskās līdzdalības nozīmi, nepietiekami ilgs laiks normatīvo dokumentu projektu izstrādei, nepietiekamas zināšanas par pilsoniskās līdzdalības veidiem un formām, precīzu rekomendāciju trūkums par konkrētajā situācijā atbilstošākā mehānisma izmantošanu sabiedrības iesaistei valsts pārvaldē, esošo līdzdalības mehānismu nepilnības un citi.

Lai attīstītos, ir jābūt gatavībai un spējai kopā konstruktīvi strādāt. Mūsu rīcībā ir tam nepieciešamie instrumenti un abām „airētāju komandām” netrūkst ne nākotnes sapņu, ne patriotisma, ne veselīgas godkārības.

Valsts kanceleja jau pašlaik ir veikusi pasākumus Memoranda padomes darba uzlabošanai un gaida nopietnus, izsvērtus un atbildīgus priekšlikumus no NVO, lai kopīgi par tiem diskutētu nākamajā Memoranda padomes sēdē. Tāpat būtu jāizvērtē arī jaunu pilsoniskās līdzdalības instrumentu ieviešana - sabiedrības iesaistē un konceptuālā diskusijā par valsts un nozares attīstībai svarīgiem jautājumiem izmantot „diskusiju dokumentus”, ko daudzi pazīst ar nosaukumu „green paper”.

Es ticu, ka pārmaiņas liks gan valsts pārvaldes darbiniekiem, gan NVO nopietni izvērtēt kopīgo darbu Memoranda padomē, tā dziļāko nozīmi, jēgu, būtību, mērķi un abu pušu atbildību. Un tad - sākt jaunu spirāles posmu, augstāka līmeņa sadarbību.