2009. gada 23. septembris

Ziņojumi par reformu gaitu

15.septembrī pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde par valsts pārvaldes strukturālo reformu gaitu. Sēdē tika uzklausīti ziņojumi par paveikto un plānoto valsts pārvaldes reformas gaitu, izglītības un veselības aprūpes sistēmu strukturālo reformu norisi un plānotajiem pasākumiem to tālākai īstenošanai, kā arī ziņojums par īstenotajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem. Vienlaikus tika sniegti ziņojumi par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai, kā arī par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai.

Pievienojam ziņojumus un informatīvos materiālus, atbilstoši norādītajām nozarēm.

1. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamām attīstības tendencēm

Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojums par sabiedrības noskaņojumiem 2009.gadā

Sabiedrības noskaņojumu tendences 2009.gadā

Protokola izraksts 1.§

2. Ziņojums par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu

Informatīvais ziņojums par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenoša...

Pārvaldes strukturālās reformas un atbildīga politika

Protokola izraksts 2.§

3. Ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai

Informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās t...

Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai

Protokola izraksts 3.§

4. Ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem

Informatīvais ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem

Īstenotie un plānotie sociālās aizsardzības pasākumi

Protokola izraksts 4.§

5. Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai

Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai ...

Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Protokola izraksts 5.§

6. Ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā

Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...

Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...

Protokola izraksts 6.§

7. Ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai

Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības finanšu resursu (struktūrfondu un Kohēzij...

ES fondu apguves statuss 2007. – 2013. līdz 2009.gada 31.augustam
Protokola izraksts 7.§

2009. gada 4. septembris

Reformu vadības grupa pauž vienotu izpratni par turpmāko budžeta izstrādes gaitu un principiem

Piektdien, 4.septembrī, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika trešā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kuras gaitā valdības vadītājs iepazīstināja sociālos un sadarbības partnerus ar 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu. Finanšu ministrs Einara Repšes sniedza izvērstu informācija par veikto budžeta bāžu saskaņošanas procedūru ar visām ministrijām, savukārt Valsts kancelejas pārstāvji izklāstīja valsts veikto funkciju izvērtēšanas rezultātus, kā arī iepazīstināja grupas dalībniekus ar Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu interneta mājas lapas projektu, kas paredzēts plašas sabiedrības iesaistīšanai valsts funkciju vērtēšanā. Valdības partneri – LBAS, LDDK, LTRK, LPS – pauda pozitīvu viedokli par izveidoto interaktīvo pieeju funkciju vērtēšanai un izteica galvenos secinājumus pēc paveiktā.

Diskutējot par turpmākajiem pasākumiem, puses vienojās, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir rast iespējami skaidras atbildes uz tiem jautājumiem, kas šobrīd vistiešāk skar sabiedrību un izraisa vislielāko sabiedrības rezonansi. Pēc valdības partneru iepriekš paustas iniciatīvas, budžeta izdevumu pieaugums atsevišķās pozīcijās varētu tikt vērtēts pret 2004.gadu, kas acīmredzami pierāda, ka jomas, kurās bijis vismaz trīskārtējs budžeta finansējuma pieaugums, ir – sociālā aizsardzība, izglītība un veselība. Lai rastu precīzus skaidrojumus tam, kādēļ 2004.gadā pie divreiz mazāka valsts budžeta apjoma minētās nozares varēja salīdzinoši veiksmīgi funkcionēt, LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme–Grende ierosināja izveidot darba grupas, kas izvērtēs finansējuma straujā pieauguma un lietderīguma pamatojumu, kas palīdzētu rast skaidrojumu par šiem jautājumiem arī plašākai sabiedrībai.

Pēc valdības partneru ierosinājuma turpmāk piedalīties RVG tiks aicināti arī citu koalīcijas partiju pārstāvji, kuriem piecu baļļu sistēmā būs jāsniedz savs izvērtējums valsts veiktajām funkcijām, kā to jau iepriekš darījuši valdības partneri un ministrijas. Šādu pat funkciju izvērtējumu veikt tiks aicinātas arī Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas.

Valdības vadītājs diskusijas noslēgumā uzdeva Finanšu ministrijai uz nākamo valdības sēdi sagatavot bāzes scenāriju budžeta izdevumu samazinājumiem atbilstoši funkciju novērtējumam, kur ar 5 ballēm vienbalsīgi vērtētās funkcijas tiks finansētas simtprocentīgā apjomā, bet zemāk vērtēto funkciju finansējums tiktu modelēts diferencētās samazinājuma pakāpēs. Funkcijas, kuras vērtētas krasi atšķirīgi, tiktu pakļautas diskusijām.

Koalīcijas partneri ierosināja izveidot vienotu definējumu jēdzienam „strukturālās reformas” un izstrādāt kritērijus minimālajam valsts sniedzamā pakalpojuma standartam, lai novērstu nekonsekvences izpratnē par reformu būtību un nepieļautu patvaļīgu valsts atteikšanos no funkcijām, aizbildinoties ar finansējuma samazinājumu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja valdību izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem, kā arī turpmāk RVG sanāksmes rīkot regulārā režīmā divu nedēļu periodā. Ministru prezidents šo priekšlikumu atbalstīja.

Informāciju sagatavoja:
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tel: 67082865 / 29480299
E-pasts: Liga.Krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Vērtējiet Aizsardzības ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas





Vērtējiet Ārlietu ministrijas funkcijas!

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Ārlietu ministrijas 12 funkcijas




Vērtējiet Ekonomikas ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu 78 funkcijas





Vērtējiet Finanšu ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Finanšu ministrijas un tās iestāžu 44 funkcijas.




Vērtējiet Iekšlietu ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu 82 funkcijas




Vērtējiet Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Izglītības un zinātnes ministrijas un tās iestāžu 119 funkcijas





Vērtējiet Kultūras ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Kultūras ministrijas un tās iestāžu 59 funkcijas




Vērtējiet Labklājības ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Labklājības ministrijas un speciālā budžeta funkcijas, kā arī iestāžu 73 funkcijas










Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas 22 funkcijas




Vērtējiet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas


Vērtējiet Satiksmes ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Satiksmes ministrijas un tās iestāžu 37 funkcijas




Vērtējiet Tieslietu ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Tieslietu ministrijas un tās iestāžu 94 funkcijas





Vērtējiet Veselības ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Veselības ministrijas un tās iestāžu 110 funkcijas.




Vērtējiet Vides ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Vides ministrijas un tās iestāžu 105 funkcijas




Vērtējiet Zemkopības ministrijas funkcijas

Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!

Vērtējiet Zemkopības ministrijas un tās iestāžu 30 funkcijas




Kā vērtēt valsts iestāžu funkcijas?

Visas valsts pārvaldes funkcijas tiek novērtētas, norādot balles (5 – visaugstākās vērtētās funkcijas, 0 – zemākās vērtētās funkcijas) atbilstoši iestādes iesniegtajai informācijai par funkciju izpildes būtību, sniegto pakalpojumu apjomu un saņēmējiem, kā arī institūcijas norādītājiem riskiem vērtējumam, - iespēju robežās augstāko vērtējumu sniedzot tikai ierobežotam skaitam funkciju un uzdevumu. Sākotnējo informāciju par prioritāšu izvērtēšanu ir sniegušās valsts pārvaldes institūcijas. Katrai funkcijai tiek norādīts tikai fiksēts skaitlisks rādītājs (piemēram, 0., 1., 2., 3., 4. vai 5), netiek norādīti divi vai vairāki lielumi, kā arī intervāli (1. un 2.; no 1-3balles; ½. balles utt.).

0 – funkcijas / uzdevuma turpmāka izpilde valsts pārvaldes institūcijās tiek pārtraukta un netiek turpināta. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir neliels, nav būtiski īstermiņa un ilgtermiņa risku, ja funkcijas izpilde tiek pārtraukta.

1 – funkcija / uzdevums ir maznozīmīgs, tās izpildes pārtraukšana neietekmē uzņēmējdarbības attīstību, funkcija vai uzdevums nav raksturīgs valsts pārvaldei, bet, iespējams, ka to var pārņemt citas juridiskas personas, tam neparedzot finansējumu no valsts budžeta. Riski ir maznozīmīgi un nebūtiski.

2- funkcija nav tieši saistīta ar valsts pārvaldes mērķu sasniegšanu, atteikšanās no tās izpildes vai tās izpildes pārtraukšana uz laiku nerada draudus būtisku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. To var pārņemt cita juridiska persona, ko varētu nodrošināt ar būtiski samazinātu valsts budžeta dotāciju. Īstermiņa riski nav būtiski, netiek ietekmēta pakalpojumu saņēmēji.

3- funkciju patraukšana valsts pārvaldes sektora neatstāj būtisku ietekmi uz valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, funkcija izpildes sasniegumi tiek izmantoti kā starprezultāti valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu īstenošanai. Var samazināt nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apjomu. Ilgtermiņa riski nav sagaidāmi, īstermiņa riski ir saistīti ar galvenokārt pakalpojumu sniegšanas intensitātes samazināšanos un pakalpojuma izmaksu pieaugumu.

4- funkciju izpilde ir nozīmīga iedzīvotājiem, lai saņemtu pakalpojumus, kurus tikai daļēji nodrošina privātais sektors, sasniegumi un pakalpojumi tiek izmantoti kā starprezultāti vai galarezultāti būtiskāko pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Īstermiņa un ilgtermiņa riski ir nozīmīgi, bet ne kritiski. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir nozīmīgs, to galvenokārt veido sociālā riska grupas.

5- valsts pārvaldes institūciju pamatfunkcijas, atteikšanās no to izpildes būtiski ierobežos vienlīdzības principa ievērošanu. Funkciju ietvaros sniegtie pakalpojumi nav raksturīgi privātajam sektoram. Īstermiņa riski ir būtiski, tiek ietekmēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši sociāla riska grupas, ilgtermiņa riski un to iestāšanās varbūtība ir augsta.


Valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa funkcijām

Pirms vērtēt funkcijas - ieskatieties, kā tās sadalās valsts budžeta ietvaros!




Avots: Finanšu ministrija

Jēdzienu skaidrojums

Funkcija (vispārīga definīcija):
Funkcija (pamatfunkcija) ir savstarpēji saistītu pārvaldes uzdevumu, aktivitāšu un pasākumu kopums, kas vērsts uz unikālu un konkrētajā iestādē izvirzītu mērķu un rezultātu sasniegšanu vai politiski noteiktu prioritāšu īstenošanu, kā rezultātā radīto produktu vai pakalpojumu tiešie labuma guvēji ir sabiedrība kopumā vai atsevišķas tās grupas.

* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par izpildvaras funkcijām, kuras valsts pārvalde pilda Ministru kabineta vadībā. Katras valsts pārvaldes iestādes pamatfunkcijas ir noteiktas tās nolikumā (atsevišķos gadījumos – ar likumu).


Iestāde (vispārīga definīcija):
Institūcija, kura darbojas publiskas personas (Latvijas Republikas) vārdā un kurai ir ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un savs personāls.

* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par tiešās pārvaldes iestādēm (ministrijām un to padotības iestādēm – pārvaldēm, inspekcijām, aģentūrām, dienestiem, centriem u.tml.), jo tās finansē no valsts budžeta. Analīze neietver informāciju par atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām) un to iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai.

Budžeta programma:
Finansējuma apjoms, kas saimnieciskajā gadā atvēlēts uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu finansēšanai. Budžeta programmu plāno, izpilda, uzskaita un kontrolē iestāde un par programmas izpildi atbild iestādes vadītājs. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās. No vienas programmas vai apakšprogrammas var finansēt vienu vai vairākas pamatfunkcijas. Atsevišķos gadījumos budžeta programmas vai apakšprogrammas tiek veidotas, lai nodrošinātu naudas plūsmas caurskatāmību (piemēram, atsevišķi tiek nodalīts katra ārvalstu finanšu instrumenta finansējuma plūsma).

* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par visām valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) programmām un apakšprogrammām, kuras īsteno tiešās pārvaldes iestādes. Pie katras funkcijas norādītā summa visbiežāk ir tikai daļa no kādas budžeta programmas vai apakšprogrammas, jo izstrādātais funkciju dalījums ir detalizētāks par budžeta programmu struktūru.

2009. gada 3. septembris

Viss par valsts pārvaldes reformām internetā!

Viens no valsts ekonomiskās lejupslīdes apturēšanas topa tematiem informatīvajā vidē ir izdevumu samazināšana valsts budžetā, pamatā fokusējoties uz administratīvo un birokrātisko izmaksu būtisku samazināšanu. Izdevumu samazināšana ir rosinājusi veikt strukturālās reformas nozaru ministriju un to padotības iestāžu griezumā un valsts pārvaldē kopumā. Kopš 2007.gada oktobra uzsākta pakāpeniska valsts pārvaldes izdevumu samazināšana. 2008.gadā ir atlaisti vairāk nekā 4500 darbinieki (4779 slodzes), samazinot valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 29 miljoniem latu. 2009.gadā ir plānots samazināt par 3247 slodzēm, kas samazinās 2009.gada budžetu par vairāk nekā 11 miljoniem latu.



Paralēli mehāniskai izdevumu valsts pārvaldes samazināšanai tiek īstenotas analīzē pamatotas un efektīvas pārvaldes reformas, ko nosaka valdībā apstiprinātais „Pasākumu plāns valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijai”, Funkciju audita komisijas darbības rezultāti un valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana.

Plašsaziņas līdzekļos tiek pausta kritika par lēnām un neefektīvi veiktām strukturālām reformām valsts pārvaldē. Lai operatīvi skaidrotu valsts pārvaldes reformu gaitu un nodrošinātu Tavu iesaisti pārvaldes reformās, ir izveidota Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata. Dienasgrāmata tiks attīstīta pakāpeniski, izmantojot lietotāju priekšlikumus un komentārus. Septembrī Tev būs iespēja novērtēt visu ministriju funkcijas, nosakot, kuras funkcijas turpmāk tiktu finansētas no valsts budžeta, kuru finansēšana tiktu pārtraukta vai nodota privātajam vai NVO sektoram.