Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas 22 funkcijas
19 comments:
Anonīms
teica...
Visa šī aptauja ir mazproduktīva un tikai imitē "tautas"iesaistīšanu pārvaldes reformās. Kaut cik objektīvi spriest par visu ministriju funkciju lietderību no malas vienkārši nav iespējams ( tos punktiņus joka pēc varam salikt pilnīgi bezjēdzīgi), bet pašās ministrijās sēdošie jau tikai centīsies visas funkcijas saglabāt. Pievienotie komentāri diemžēl ir gandrīz vai DELFU diskusiju līmenī, žēl, ka šādas aptaujas veidošanai tērēti līdzekļi. Interesanti - kādas ir aptaujas izmaksas un kāds skaitīsies ieguvums? Vai uz to varētu cerēt sagaidīt atbildi?
Iedzīvotāji funkciju novērtējumu var veikt pēc identiskiem aprakstiem, kā to darīja Finanšu ministrijas un Reformu vadības grupas dalībnieki, līdz ar to šīs iedzīvotāju aptaujas rezultāts būs pielīdzināms un salīdzināms ar pārējiem.
Aptaujas izveidei papildus finansējums nav izmantots - aptauja veidota ar bezmaksas rīkiem, Valsts kancelejas darbinieki to veidojuši papildus saviem pamata darba pienākumiem. Savukārt informatīvi dienasgrāmatu atbalstījuši ziņu portāli - bez maksas ievietojot projekta banerus savās mājas lapās.
Valsts pārvaldes dienasgrāmata tiks papildināta arī turpmāk - tajā tiks publicēti materiāli par reformu gaitu, komentāri, kā arī cita informācija.
Ilgus gadus strādāju kā mazas valsts iestādes vadītājs rajonā un šajā laikā esmu rakstījis daudzus plānus, prognozes, stratēģijas, analīzes un tml., kurus pēc tam apkopoja augstākstāvošā pārvalde un droši vien pēc tam arī ministrija.Tagad pāršķirstot šo papīru blāķi jāsecina, ka 90% no tā var "pakārt uz nagliņas" ( atvainojiet par prasto salīdzinājumu), bet par to gan es, gan tālākie apkopotāji un analizētāji ir saņēmuši algu ( es kā zemākstāvošais - visai necilu, bet tomēr). Tagad , apskatot ministriju funkcijas atkal redzama visāda veida plānošana , analīze un tml. Vai tas arī nebūs pa tukšo, tāpat kā šī aptauja ? Pie tam šādas formas aptaujā iedzīvotājs diez vai spēj funkcijas novērtēt tā, kā Reformu vadības grupas dalībnieks ( valsts kancelejas ieteikums - 2.komentārs ) - tātad kaut cik varbūt varam censties mēs- iestāžu darbinieki. Tomēr visa šī izpēte arī prasa laiku - un pētam un rakstam jau galvenokārt darba laikā ( man gan sirdsapziņas mierinājumam pašlaik pusdienaslaiks ). Bet vai kopumā tā tomēr nav resursu ( apmaksātā darba laika ) izšķērdēšana ?
Uzskatu, ka šādai aptaujai nav jēgas, jo tā ir tikai atsevišķu cilvēku emociju atspoguļojums. Man izbrīnu rada tas, ka meklējot risinājumu kādai problēmai, mēs aizmirstam pašu galveno - mērķi kādēļ ir jāmeklē risinājumi, kādēļ ir nepieciešams vērtēt šīs valsts pārvaldes funkcijas. Visam pamatā ir lielais valsts budžeta deficīts. Tādēļ pats galvenais uzdevums būtu katrai ministrijai izvērtēt, kura no funkcijām ir visdārgākā,kuras nodrošināšanai tiek patērēti vislielākie valsts budžeta līdzekļi, par šīm funkcijām arī būtu jādomā, kā tās reorganizēt, lai samazinātu to uzturēšanas izmaksas. Pretīgi, ka finanšu ministrijas darbinieku nekompetences dēļ visas valsts pārvaldes iestādes tiek samestas vienā "katlā". Būtu jāsāk ar to, ka jāsagrupē valsts iestādes pēc principa: 1. kuras nodrošina funkciju veikšanu tikai ņemot līdzekļus no valsts budžeta, ievērojami palielinot valsts budžeta izdevumu daļu un iemaksājot valsts budžetā tikai ar darbinieku algām saistītos nodokļus; 2.kuras tikai daļēji savus izdevumus sedz ar valsts budžeta līdzekļiem, jo pārējos izdevumus sedz ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem un valsts budžeta ieņēmumu daļu katru gadu papildina ar ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem un iemaksātajiem nodokļiem. 3.kuras savu izdevumu segšanai neizmanto valsts budžeta līdzekļus, jo savu funkciju veikšanu nodrošina no pašu nopelnītajiem līdzekļiem, bet valsts budžeta ieņēmumu daļu papildina ar ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksātajām valsts nodevām un nodokļiem, neradot slogu valsts budžetam un samazinot valsts budžeta deficītu, palielinot valsts budžeta ieņēmumu daļu. Tā kā loģiski būtu vērtēt 1.punktā pieskaitāmās valsts pārvaldes iestādes, jo tās ir milzīgs slogs valsts budžetam. Pie tām var pieskaitīt arī Valsts kanceleju, kas tukši spriedelē un nevar vai arī nemāk veikt pamatotu finansiālu izvērtējumu 1.punktā pieskaitāmajām iestādēm, jo mērķis ir mazināt valsts budžeta deficītu, nevis spriedelēt, kura funkcija vajadzīgāka vai nav tik vajadzīga. Finansiālu izvērtējumu var veikt tikai šajā jomā profesionāli, zinoši un pieredzes bagāti valsts pārvaldes darbinieki attiecīgajās ministrijās un to padotības iestādēs, to nevar zināt cilvēki no malas, kuriem nav attiecīgo zināšanu un izpratnes par attiecīgo nozares funkciju. Tādēļ arī notiek nejēdzības un kaitniecība no Finanšu ministrijas puses, kad, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, tiek samazināti naudas līdzekļi, kas paredzēti valsts funkciju nodrošināšanas izdevumu segšanai, arī 3.punktā minētajām iestādēm, kā rezultātā samazinās tā ieņēmumu daļa, ko 3.punktā minētās iestādes iemaksā valsts budžetā. Šāda rīcība nevis samazina, bet palielina valsts budžeta deficītu, kas ir pretrunā valsts noteiktajiem pasākumiem krīzes apstākļos. Valsts kancelejai būtu pienākums izvērtēt valsts akciju sabiedrību (komercsabiedrību) grimšanas cēloņus, kas rada valstij zaudējumus, jo pasliktinoties to finansiālajam stāvoklim (samazinās ieņēmumi, pieaug izmaksas un kredītsaistības), lai novērstu to maksātnespēju valstij nemitīgi jāpalielina to pamatkapitāls, ieguldot tajā valstij piederošus vērtīgus nekustamos īpašumus. Tas samazina valsts bilances kopējo vērtību un valsts parādi tikai pieaug. Pavērtējot to attīstību un darbību laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam, var secināt, ka nav ieguvuma ne valstij ne sabiedrībai, jo komercsabiedrības galvenais mērķis ir peļņas gūšana, nevis valsts un sabiedrības interešu pārstāvēšana.
Šīs aptaujas un tamlīdzīgu "gudru" dokumentu radītājiem- lūdzu izlasiet bez aizspriedumiem un aizvainojuma 6.komentāru , kurā ļoti loģiski salikti akcenti daudzām pašreizējām problēmām. BŪTU ĻOTI VĒLAMS UZZINĀT JŪSU SECINĀJUMUS .
Tādēļ arī notiek nejēdzības un kaitniecība no Finanšu ministrijas puses, kad, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, tiek samazināti naudas līdzekļi, kas paredzēti valsts funkciju nodrošināšanas izdevumu segšanai, arī 3.punktā minētajām iestādēm, kā rezultātā samazinās tā ieņēmumu daļa, ko 3.punktā minētās iestādes iemaksā valsts budžetā.
19 comments:
Visa šī aptauja ir mazproduktīva un tikai imitē "tautas"iesaistīšanu pārvaldes reformās. Kaut cik objektīvi spriest par visu ministriju funkciju lietderību no malas vienkārši nav iespējams ( tos punktiņus joka pēc varam salikt pilnīgi bezjēdzīgi), bet pašās ministrijās sēdošie jau tikai centīsies visas funkcijas saglabāt. Pievienotie komentāri diemžēl ir gandrīz vai DELFU diskusiju līmenī, žēl, ka šādas aptaujas veidošanai tērēti līdzekļi. Interesanti - kādas ir aptaujas izmaksas un kāds skaitīsies ieguvums? Vai uz to varētu cerēt sagaidīt atbildi?
Iedzīvotāji funkciju novērtējumu var veikt pēc identiskiem aprakstiem, kā to darīja Finanšu ministrijas un Reformu vadības grupas dalībnieki, līdz ar to šīs iedzīvotāju aptaujas rezultāts būs pielīdzināms un salīdzināms ar pārējiem.
Aptaujas izveidei papildus finansējums nav izmantots - aptauja veidota ar bezmaksas rīkiem, Valsts kancelejas darbinieki to veidojuši papildus saviem pamata darba pienākumiem. Savukārt informatīvi dienasgrāmatu atbalstījuši ziņu portāli - bez maksas ievietojot projekta banerus savās mājas lapās.
Valsts pārvaldes dienasgrāmata tiks papildināta arī turpmāk - tajā tiks publicēti materiāli par reformu gaitu, komentāri, kā arī cita informācija.
Aptauja ir muļķīga. Acīmredzami Valsts kancelejā ir ļoti daudz lieku darbinieku, kas aptaujā, apstrādā, pēta, bet jēgas nekādas
Par kancelejas skaidrojumu - ja kāds var vēl papildus saviem pienākumiem kaut ko veikt, tad tiešajā darbā nav noslogots
Ilgus gadus strādāju kā mazas valsts iestādes vadītājs rajonā un šajā laikā esmu rakstījis daudzus plānus, prognozes, stratēģijas, analīzes un tml., kurus pēc tam apkopoja augstākstāvošā pārvalde un droši vien pēc tam arī ministrija.Tagad pāršķirstot šo papīru blāķi jāsecina, ka 90% no tā var "pakārt uz nagliņas"
( atvainojiet par prasto salīdzinājumu), bet par to gan es, gan tālākie apkopotāji un analizētāji ir saņēmuši algu ( es kā zemākstāvošais - visai necilu, bet tomēr). Tagad , apskatot ministriju funkcijas atkal redzama visāda veida plānošana , analīze un tml. Vai tas arī nebūs pa tukšo, tāpat kā šī aptauja ? Pie tam šādas formas aptaujā iedzīvotājs diez vai spēj funkcijas novērtēt tā, kā Reformu vadības grupas dalībnieks ( valsts kancelejas ieteikums - 2.komentārs ) - tātad kaut cik varbūt varam censties mēs- iestāžu darbinieki. Tomēr visa šī izpēte arī prasa laiku - un pētam un rakstam jau galvenokārt darba laikā
( man gan sirdsapziņas mierinājumam pašlaik pusdienaslaiks ). Bet vai kopumā tā tomēr nav resursu ( apmaksātā darba laika ) izšķērdēšana ?
Uzskatu, ka šādai aptaujai nav jēgas, jo tā ir tikai atsevišķu cilvēku emociju atspoguļojums. Man izbrīnu rada tas, ka meklējot risinājumu kādai problēmai, mēs aizmirstam pašu galveno - mērķi kādēļ ir jāmeklē risinājumi, kādēļ ir nepieciešams vērtēt šīs valsts pārvaldes funkcijas. Visam pamatā ir lielais valsts budžeta deficīts. Tādēļ pats galvenais uzdevums būtu katrai ministrijai izvērtēt, kura no funkcijām ir visdārgākā,kuras nodrošināšanai tiek patērēti vislielākie valsts budžeta līdzekļi, par šīm funkcijām arī būtu jādomā, kā tās reorganizēt, lai samazinātu to uzturēšanas izmaksas. Pretīgi, ka finanšu ministrijas darbinieku nekompetences dēļ visas valsts pārvaldes iestādes tiek samestas vienā "katlā". Būtu jāsāk ar to, ka jāsagrupē valsts iestādes pēc principa:
1. kuras nodrošina funkciju veikšanu tikai ņemot līdzekļus no valsts budžeta, ievērojami palielinot valsts budžeta izdevumu daļu un iemaksājot valsts budžetā tikai ar darbinieku algām saistītos nodokļus;
2.kuras tikai daļēji savus izdevumus sedz ar valsts budžeta līdzekļiem, jo pārējos izdevumus sedz ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem un valsts budžeta ieņēmumu daļu katru gadu papildina ar ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem un iemaksātajiem nodokļiem.
3.kuras savu izdevumu segšanai neizmanto valsts budžeta līdzekļus, jo savu funkciju veikšanu nodrošina no pašu nopelnītajiem līdzekļiem, bet valsts budžeta ieņēmumu daļu papildina ar ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksātajām valsts nodevām un nodokļiem, neradot slogu valsts budžetam un samazinot valsts budžeta deficītu, palielinot valsts budžeta ieņēmumu daļu.
Tā kā loģiski būtu vērtēt 1.punktā pieskaitāmās valsts pārvaldes iestādes, jo tās ir milzīgs slogs valsts budžetam. Pie tām var pieskaitīt arī Valsts kanceleju, kas tukši spriedelē un nevar vai arī nemāk veikt pamatotu finansiālu izvērtējumu 1.punktā pieskaitāmajām iestādēm, jo mērķis ir mazināt valsts budžeta deficītu, nevis spriedelēt, kura funkcija vajadzīgāka vai nav tik vajadzīga. Finansiālu izvērtējumu var veikt tikai šajā jomā profesionāli, zinoši un pieredzes bagāti valsts pārvaldes darbinieki attiecīgajās ministrijās un to padotības iestādēs, to nevar zināt cilvēki no malas, kuriem nav attiecīgo zināšanu un izpratnes par attiecīgo nozares funkciju. Tādēļ arī notiek nejēdzības un kaitniecība no Finanšu ministrijas puses, kad, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, tiek samazināti naudas līdzekļi, kas paredzēti valsts funkciju nodrošināšanas izdevumu segšanai, arī 3.punktā minētajām iestādēm, kā rezultātā samazinās tā ieņēmumu daļa, ko 3.punktā minētās iestādes iemaksā valsts budžetā. Šāda rīcība nevis samazina, bet palielina valsts budžeta deficītu, kas ir pretrunā valsts noteiktajiem pasākumiem krīzes apstākļos.
Valsts kancelejai būtu pienākums izvērtēt valsts akciju sabiedrību (komercsabiedrību) grimšanas cēloņus, kas rada valstij zaudējumus, jo pasliktinoties to finansiālajam stāvoklim (samazinās ieņēmumi, pieaug izmaksas un kredītsaistības), lai novērstu to maksātnespēju valstij nemitīgi jāpalielina to pamatkapitāls, ieguldot tajā valstij piederošus vērtīgus nekustamos īpašumus. Tas samazina valsts bilances kopējo vērtību un valsts parādi tikai pieaug. Pavērtējot to attīstību un darbību laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam, var secināt, ka nav ieguvuma ne valstij ne sabiedrībai, jo komercsabiedrības galvenais mērķis ir peļņas gūšana, nevis valsts un sabiedrības interešu pārstāvēšana.
Šīs aptaujas un tamlīdzīgu "gudru" dokumentu radītājiem- lūdzu izlasiet bez aizspriedumiem un aizvainojuma 6.komentāru , kurā ļoti loģiski salikti akcenti daudzām pašreizējām problēmām. BŪTU ĻOTI VĒLAMS UZZINĀT JŪSU SECINĀJUMUS .
ATZINĪBA 6.KOMENTĀRA AUTORAM
Žēl gan , ka nesuzspēju =/
Ir !
nice)
Hello friends,this is a nice site and I wanted to post a note to let you know, good job! Thanks
Tagad pāršķirstot šo papīru blāķi jāsecina, ka 90% no tā var "pakārt uz nagliņas"
Tādēļ arī notiek nejēdzības un kaitniecība no Finanšu ministrijas puses, kad, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, tiek samazināti naudas līdzekļi, kas paredzēti valsts funkciju nodrošināšanas izdevumu segšanai, arī 3.punktā minētajām iestādēm, kā rezultātā samazinās tā ieņēmumu daļa, ko 3.punktā minētās iestādes iemaksā valsts budžetā.
Si vous etes interesses par le dossier, ou desirez en savoir plus, contactez-moi par mail, et je vous mettrai en contact.
Si vous etes interesses par le dossier, ou desirez en savoir plus
Tagad pāršķirstot šo papīru blāķi jāsecina, ka 90% no tā var "pakārt uz nagliņas"
Your article is extremely impressive.
Tāpat tiks sniegta informācija par vienotu valsts un pašvaldību
Finanšu ministrija ir aicinājusi
Ierakstīt komentāru