Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Kultūras ministrijas un tās iestāžu 59 funkcijas
34 komentāri:
Anonīms
teica...
Aprēķinus resursu un investīciju nepieciešamībai nosaka paklautībā esošā institucija pati.Ministrijas uzdevums ir tikai datu apkopojums.Jāsamazina uzraugošā funkcija.
Arhīvus nav pareizi pielīdzināt bibliotekām un muzejiem.Arhīva dokuments ir oriģināls, pirmavots, ko izmanto tālāku juridisku darbību veikšanai valsts, cilvēku, iestāžu komercuzņēmumu interešu labā.Lai nodrošinātu valsti, iedzīvotājus ar informāciju, tā jāuzkrāj, tāpēc nepieciešama iestāžu dokumentu veidošanas un saglabāšanas kontrole.
Funkcijas ir ļoti grūti izvērtēt, jo tajās iekļautie darbības rezultāti atkārtojās, bet finanšu un personāla resursi tiek dubultoti- piemēram 302. funkcija un 305. funkcija; 308. un 322.un 358. funkcija,310. un 321.funkcija u.t.t. Sakarā ar to, pienākās dubultās funkcijas novērtēt ar 0. Pirms izvirzīt šo materiālu novērtēšanai, nepieciešams veikt funkciju izvērtēšanu, jo nevar saprast, vai funkciju dublēšanās ir atstāta ar nodomu, lai vairotu resursus, vai arī tas ir nekvalificētu ierēdņu darbs.
Arhīva dokuments ir oriģināls, pirmavots, ko izmanto tālāku juridisku darbību veikšanai valsts, cilvēku, iestāžu komercuzņēmumu interešu labā.Lai nodrošinātu valsti, iedzīvotājus ar informāciju, tā jāuzkrāj, tāpēc nepieciešama iestāžu kvalitatīvo dokumentu veidošanas un saglabāšanas kontrole.
Darba pieredze arhīvu jomā liecinā: lai uzkrātu,kvalitatīvi uzskaitītu un saglabātu dokumentus mūsu pēctečiem,nepieciešama gan metodiskā palīdzība, gan iestāžu uzraudzība utt.
Apvienot tās funkcijas,kuras dublējas un pārklājas,310, 321, šo funkciju nav jānodrošina KM, arhīvu sistēmā jāatsakās no metodiskā un konsultatīvā darba,un inspekciju pārbaudēm ar administratīvajiem sodiem,ir likums,kurš nosaka saglabāt, apstrādāt un krāt dokumentāro mantojumu,lai nodrošinātu šo funkciju, nav nepieciešami 20 inspektori,kuri pārbauda punkta pareizību aprakstos
Ja arhīvu sistēmai atņem ar dokumentu pārvaldību saistītās funkcijas un šīs funkcijas nevienam citam arī nav deleģētas, ir liels risks pazaudēt daļu būtiskas informācijas, kura sākotnēji veidojas iestādēs . Iestāžu darbinieki nevēlas sīkumainu kontroli par katru punktu vai burtu, taču pieredze rāda, ka iestādes bieži lūdz gan konsultācijas, gan metodisku un praktisku palīdzību šajā jomā, lai nozīmīgākā informācijas daļa tiktu atbilstoši uzskaitīta un formēta turpmākajai saglabāšanai. Bet varbūt šo funkciju atmešana ir ar slēptu mērķi - atstāt pašplūsmā informācijas fiksēšanu un saglabāšanu, lai vēsturē atkal veidotos "baltie plankumi " ( jeb pareizāk - tumšie plankumi) par šī mūsu laika perioda darbiem un nedarbiem ? Taču varbūt arī, ka nākošo paaudžu mankurti patiešām par mūslaiku vēsturi neko zināt nevēlēsies? Tad nu gan pašreiz ir īstā izdevība nolikvidēt šos liekēžus - arhīvus ar visām viņu funkcijām.
Nekādā ziņā zonālajiem arhīviem nevar atņemt uzraudzības darbu un palīdzību metodisko darbu jautājumos. Daudz darba ir ieguldīts, lai šo sistēmu sakārtotu un tā būtu jāturpina. Noteikti arhīviem jāatstāj dokumentu apdare,nevis jānodod privātām struktūrām, jo pieredze rāda, ka daudzas iestādes vēlas slēgt līgumus uz dokumentu apdari tieši ar arhīvu, zinot to kvalitāti. Par arhīvu inspekciju - tā būtu jālikvidē, jo diezgan bieži dublējas uzraudzības darbs arhīvos un inspekcijā.
Piekrītu 7. anonīmam, ka dokumentu pārvaldība vai institūciju lietvedības un arhīvu darba organizēšanas kvalitāte ir pamats dokumentu ar arhīvisku vērtību uzkrāšanai valsts arhīvos, lai nodrošinātu jebkuru interesentu ar nepieciešamo informāciju tagad vai pēc 100 gadiem. Arhīvi un dokumenti ir valstiskuma pamats.Tādēļ grūti saprast politisko nostāju, ka valsts un pašvaldību institūcijas jāatstāj savā vaļā, ko grib to glabā, ko ne-to iznīcina. Ņemot vērā, ka pagaidām arhīvu dokumenti ir vienīgais pamatojums, lai pierādītu īpašumtiesības, darba stāžu u.t.t. samazinot valsts arhīvu funkcijas un finansējumu sabiedrība paliks bez šī pakalpojuma.Valsts arhīvus nevar salīdzināt ar muzejiem un bibliotekām, jo tiek nodrošinātas sabiedrības sociāli tiesiskās vajadzības.
Strādāju arhīvu sistēmā un varu pateikt, ka Latvijas institūcijas nav tik apzinīgas, kā tas varbūt ir ārvalstīs, lai bez arhīvu vai inspekcijas kontroles un konsultācijām sagatavotu un nodotu valsts glabāšanā visām prasībām atbilstošus dokumentus.To jau var redzēt pēc izglītības iestāžu dokumentiem, kuras arhīvu uzraudzībā nokļuva ne tik sen, cik "pilnīgi" bija šo iestāžu dokumenti par periodu, kas skolas bija atstātas pašas savā vaļā. Un arhīvus noteikti nevar salīdzināt ne ar muzejiem, ne ar bibliotēkām un īstenībā arī Kultūras Ministrija arhīviem nav īstā. Ņemot vērā pašreizējo pašvaldību reformu u.c. procesus, tiešām liekas, ka kāds speciāli gribētu, lai valstī notiekošie procesi nebūtu pietiekami un kvalitatīvi dokumentēti.Kā saka: visi gali ūdenī? Par Arhīvu inspekciju runājot, tās funkcijas nedublējas ar arhīviem, jo inspekcija veic tikai kontroles funkciju nevis iestāžu konsultācijas, kā arī nepārbauda punku pareizību aprakstos, kā to min 6.anonīmais, jo "punktu pareizības pārbaude aprakstos" gluži otrādi ir arhīvu funkcija. Bez pagātnes nav nākotnes... Latviju grib atstāt bez iespējas kvalitatīvi dokumentēt pagātni un tagadni. Kam tas ir izdevīgi?
Dokumenti tiek uzkrāti katrā iestādē. Arhīvu inspekcija veic nacionālā arhīva fonda veidošanas, uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kontroli iestāžu un valsts arhīvos.Funkciju audita ziņojumā jau ir dots atzinums - saglabāt kontroles funkciju un uzdevumu izpildi valsts sektorā.
11.anonīmajam Vai nav pretruna un kā to risinās, ja pēc funkciju audita ziņojuma kontrole esot jāsaglabā, bet funkciju vērtējumā tā atzīta kā neturpināma ( skat. kopsavilkumā - funkcija Nr.358 ) ? Varbūt tomēr jāņem vērā pašreiz aktuālais viedoklis, ka jāsamazina dažādas kontroles ar represīvām metodēm , bet , labāku rezultātu nodrošināšanai ,vairāk jāpalīdz risināt nestandarta situācijas ar metodisku un praktisku palīdzību .
12.anonīmajam Nav skaidrs, ko nozīmē "represīvās" metodes? Līdz tam, kamēr institūcijas vadītājam tiek uzlikts administratīvais sods, no arhīvu puses ir īstenots vesels pasākumu komplekss.2008. gadā bija uzlikti 7 administratīvie sodi par neatgriezeniski pazaudētiem dokumentiem. Tas ir 0.1 % no visām arhīvu uzraudzībā esošajām iestādēm. Krīzes laikā efektīva un objektīva kontrole ir pat nepieciešama, jo sakarā ar amata vietu skaita samazināšanu tiek samazināti darbinieki, kas atbildīgi par valsts institūciju dokumentu pārvaldību un arhīvu, līdz ar to patiešām "visi gali ūdenī", jo būtisku dokumentu iznīcināšanu var novelt uz krīzi.Ja valsts arhīvi nestrādās, kur paliks likvidēto un reorganizēto institūciju dokumenti?
Valsts arhīvu sistēma no 2001. gada ir Kultūras ministrijas pārraudzībā. Izbrīnu rada tas, ka šo faktu ministrija neizmanto, lai palielinātu savu "svaru". Visos laikos informācija un dokumenti ir bijuši pamats politikā, ekonomikā, kā arī sociālajos procesos. Ministrija pilntiesīgi,pārraugot arhīvu sistēmu, varētu kontrolēt un veidot dokumentu pārvaldību valstī, atbildēt par visu valsts un pašvaldību institūciju dokumentu veidošanu un saglabāšanu, izveidot pilntiesīgu elektronisko dokumentu arhīvu. Tā vietā, gan KM stratēģijā, gan budžeta pieprasījumos tiek likts akcents tikai uz arhīviem kā glabātavām, kaut gan augstāk minētās valsts funkcijas pagaidām ir "brīvas". Vienīgi arhīvi, zinot šīs darbības kopuma nozīmīgumu, lai nākamajām paaudzēm un arī mūsu paaudzei būtu vajadzīgā informācija, cīnās par iestāžu uzraudzības darbu. Visa bēda jau ir tur, ka nav kopējā skatījuma un izpratnes uz pārvaldes funkcijām. Pagaidām arhīvu pielīdzināšana muzejiem un bibliotekām ir aplama, jo tikai arhīva dokuments ir pamats administratīvo aktu izdošanai. Pierādīt īpašumtiesības ar vislabākās grāmatas vai vissenākā muzeja priekšmeta palīdzību nevar. Tādēļ arhīviem jābūt savai vietai gan valsts finansējumā, gan funkciju hiearhijā.
Vai tā nav vispārējas bezatbildības un informācijas nesaglabāšanas veicināšana tieši krīzes apstākļos pilnībā atsakoties no uzraudzības, kontroles, metodiskās palīdzības sniegšanas dokumentu uzskaites saglabāšanas un izmantošamnas nodrošināšanā. Spēkā esošajā likumā "Par arhīviem",kā arī jaunajā likuma projektā ir noteikta institūciju vadītāju atbildība par vadītās institūcijas dokumentu pārvaldībulīdz dokumentu ar arhīvisku vērtību nodošanai valsts glabāšanā. Ne valsts ne pašvaldību institūcijās nemaz nav daudz darbinieku ar pietiekamām zināšanām dokumentu pārvaldības un arhīva darba jautājumos. Tieši krīzes situācijā, kad tiek likvidētas, reorganizētas daudzas valsts un pašvaldības institūcijas, pilnībā atsakoties no to arhīva darba uzraudzības, kontroles azināti apdraudam informācijas saglabāšanu kā papīra, tā elektroniskā formātā.Saprotams, prasība, ka izdevumi ir jāsamazina visās jomās, meklējot visekonomiskākos risinājumus, bet nedrīkst sagraut iestrādes, praksi, kuras nodrošina autentiskas informācijas saglabāšanu un tās izmantošanu nākotnē, ja vien tas nav kāda apzināts mērķis.
laika domāšanas strauji jāpāriet uz tirgus ekonomiku: ir vesela rinda funkciju, kuras pēc būtības jāatdod privātajam sektoram - muzejiņi, koncertu rīkošana, arhīvi - ir jomas, kurās varētu būt veiksmīga uzņēmējdarbība, ja vien valsts nesagrozītu tirgu ar nesamērīgām dotācijām.Ja valsts ko vēlas koriģēt,tad ne jau izspiežot uzņēmējdarbību no lielākās daļas kultūras jomām, atbalstot politiski (ierēdniecībai)lojālus un pietuvinātus māksliniekus, bet nenodrošinot konkurenci.Kultūras darbinieks
KM funkcijas var veikt pārdesmit cilvēki pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Laiks beigt barot šitos nenormālos parazītu barus!Paskatieties,cik sēž Pieminekļu inspekcijā vien un uz kādām algām!!! Rezultātā laukos vairums pieminekļu jau ir sabrukuši, bet Rīgas vēsturiskais centrs sačakarēts ar dzelzbetona klučiem un stikla būriem. Toties korupcija tur turpina plaukt un zelt, čakarējot tieši uzņēmējus. Pie tam tur nav absolūti sakārtoti likumdošanai atbilstoši dokumentācija-20 gadu pastāvēšanas laikā nav noteiktas muižu apbūves robežas, nav arheoloģijas un vēstures objektu robežu ne plānos, ne dabā, kā rezultātā inspektori nespēj atrast dabā objektus un veikt to kvalitatīvu kontroli. Pašvaldību teritoriālplānotāji arī menešiem nesaņem vajadzīgos materiālus teritorialplānojumu izstrādei un atzinumus, kur nu vēl detālplānojumiem! Pamatā notiek darbu imitācija un papīru smērēšana lielos apjomos. Laiks pieminekļu uzraudzību ar likuma spēku nodot pašvaldībām un šo institūciju, kā kaitniecisku sabiedrībai, likvidēt. Būvinspekciju likvidēja, pašvaldību būvvaldes veiksmīgi tiek ar visu galā. Piemērs, kuram vajadzētu sekot arī citiem parazītu kantoriem.
Pilnīgi piekrītu 16tam ! Valstij KM personā nav jānodarbojas ar publiskajam sektoram nepiekrītošām lietam. KM aģentūru darbības jēga - būt starpniekam starp "publisko vajadzību" un "privāto nodrošinātāju" . Patreizējā situācija, kad KM institūcijas pašas nodarbojas ar pasākumu rīkošanu un producēšanu vienīgi deformē tirgu un rada korupcijas riskus. Trīs Brāļu epopeja, protams, ir īpašs un atsevišķs gadījums, saistīts ar konkrētu politikāņu grupas vēlmi iedzīvoties, bet jebkurā gadījumā KM nebūtu jānodarbojas ar celtniecības menedžmentu.Šaj vajadzībai taču valstī izveidotas specializētas NI aģentūras.
Valstī bezdarbs, bet muzejus vada pensionāri, kas šajos apstākļos vairs vienkārši nespēj menedžēt muzeju darbu. Pārāk apauguši bezjēdzīgā papīru aprakstīšanā un sapulču organizēšanā. Ļaujiet strādāt jaunajiem ! Uz trijiem muzejiem pietiek ar vienu direktoru!!
17.komentārs liecina par lielu dezinformāciju pieminekļu aizsardzības jautājumos. Pirms komentēt, vajag zināt patiesību, bet autoram diemžēl šo zināšanu nekad nav bijis. Pirmkārt, pieminekļu aizsardzība Latvijā nepastāv tikai 20 gadus. Ja autoram tik ļoti gribas komentēt un analizēt šo nozari kultūras jonā, tad vispirms pašam vajag papētīt vēsturi, kad Latvijā radās pirmais pieminekļu saraksts un kura bija pirmā institūcija, kas nodarbojās ar pieminekļu aizsardzību. Tad varbūt paveiksies saprast, kā attīstījusies kultūras pieminekļu aizsardzība līdz šai dienai un kādas patiesībā ir aktuālās problēmas. Autors sen nav ieskatījies nevienā spēkā esošajā teritorijas plānojumā, kur nepāprotami var identificēt kultūras pieminekļus. Tāpat arī autoram nekas nav zināms par pieminekļu noteiktajām, spēkā esošajām teritorijām. Un "čakarēti", autoraprāt, acīmredzot tiek tie uzņēmēji, kas nesaskata nekādu atsķirību starp ēkas vēsturisko koka logu un plastmasas pakešu logiem, kas bez jebkādas saskaņotas dokumentācijas var izjaukt arhitektūras piemineklī nesošās sienas, veikt banālu eiroremontu un neapjēgt, kādas kultūrvēsturiskās vērtības ir neatgriezeniski iznīcinājuši. Pirms publiski analizēt pieminekļu aizsardzības funkcijas, vajag iegūt kaut cik pieklājīgas zināšanas par tām.
16.anonīmam Autoram vispār nav izpratnes par arhīviem un zināšanu, kādu informāciju glabā arhīvos. Privātajiem nevar nodot valsts dokumentus,kas ir tās īpašums un arī valsts nosaka informācijas izmantošanas kārtību.Nezin kā justos 16. komentāra autors, ja privātais uzņēmējs par attiecīgo samaksu publicētu viņa slimības vēsturi "Privātā dzīvē". Privātos arhīvus var veidot privātajiem un īslaicīgi glabājamiem dokumentiem.
Valsts pārvaldes darbība kultūras, kultūrizglītības un autortiesību jomā notiks haotiski, bez plāna, darbība netiks virzīta uz konkrētiem rezultātiem, nebūs iespējams precīzi plānot nepieciešamos budžeta līdzekļus plānoto uzdevumu veikšanai. Tiks kavēta mērķtiecīga ministrijas atbildībā esošo nozaru attīstība
Aprēķinus resursu un investīciju nepieciešamībai nosaka paklautībā esošā institucija pati.Ministrijas uzdevums ir tikai datu apkopojums.Jāsamazina uzraugošā funkcija.
Ja autoram tik ļoti gribas komentēt un analizēt šo nozari kultūras jonā, tad vispirms pašam vajag papētīt vēsturi, kad Latvijā radās pirmais pieminekļu saraksts un kura bija pirmā institūcija, kas nodarbojās ar pieminekļu aizsardzību
Labi raksti, vai esat dzirdējuši par Benjamiņa kungu, E-pasts: Lfdsloans@outlook.com --WhatsApp Kontaktpersona: + 1-9893943740--, kuri strādā ar finansēšanas pakalpojumu, viņi piešķir man aizdevumu USD 95 000,00 apmērā mana biznesa uzsākšanai, un es viņiem katru gadu maksāju Nu jau divus gadus, un man joprojām ir palikuši 2 gadi, lai gan man patīk sadarboties ar viņiem, jo viņi ir īsti aizdevumu aizdevēji, kas var jums sniegt jebkāda veida aizdevumu.
34 komentāri:
Aprēķinus resursu un investīciju nepieciešamībai nosaka paklautībā esošā institucija pati.Ministrijas uzdevums ir tikai datu apkopojums.Jāsamazina uzraugošā funkcija.
Arhīvus nav pareizi pielīdzināt bibliotekām un muzejiem.Arhīva dokuments ir oriģināls, pirmavots, ko izmanto tālāku juridisku darbību veikšanai valsts, cilvēku, iestāžu komercuzņēmumu interešu labā.Lai nodrošinātu valsti, iedzīvotājus ar informāciju, tā jāuzkrāj, tāpēc nepieciešama iestāžu dokumentu veidošanas un saglabāšanas kontrole.
Funkcijas ir ļoti grūti izvērtēt, jo tajās iekļautie darbības rezultāti atkārtojās, bet finanšu un personāla resursi tiek dubultoti- piemēram 302. funkcija un 305. funkcija; 308. un 322.un 358. funkcija,310. un 321.funkcija u.t.t. Sakarā ar to, pienākās dubultās funkcijas novērtēt ar 0. Pirms izvirzīt šo materiālu novērtēšanai, nepieciešams veikt funkciju izvērtēšanu, jo nevar saprast, vai funkciju dublēšanās ir atstāta ar nodomu, lai vairotu resursus, vai arī tas ir nekvalificētu ierēdņu darbs.
Arhīva dokuments ir oriģināls, pirmavots, ko izmanto tālāku juridisku darbību veikšanai valsts, cilvēku, iestāžu komercuzņēmumu interešu labā.Lai nodrošinātu valsti, iedzīvotājus ar informāciju, tā jāuzkrāj, tāpēc nepieciešama iestāžu kvalitatīvo dokumentu veidošanas un saglabāšanas kontrole.
Darba pieredze arhīvu jomā liecinā: lai uzkrātu,kvalitatīvi uzskaitītu un saglabātu dokumentus mūsu pēctečiem,nepieciešama gan metodiskā palīdzība, gan iestāžu uzraudzība utt.
Apvienot tās funkcijas,kuras dublējas un pārklājas,310, 321, šo funkciju nav jānodrošina KM, arhīvu sistēmā jāatsakās no metodiskā un konsultatīvā darba,un inspekciju pārbaudēm ar administratīvajiem sodiem,ir likums,kurš nosaka saglabāt, apstrādāt un krāt dokumentāro mantojumu,lai nodrošinātu šo funkciju, nav nepieciešami 20 inspektori,kuri pārbauda punkta pareizību aprakstos
Ja arhīvu sistēmai atņem ar dokumentu pārvaldību saistītās funkcijas un šīs funkcijas nevienam citam arī nav deleģētas, ir liels risks pazaudēt daļu būtiskas informācijas, kura sākotnēji veidojas iestādēs . Iestāžu darbinieki nevēlas sīkumainu kontroli par katru punktu vai burtu, taču pieredze rāda, ka iestādes bieži lūdz gan konsultācijas, gan metodisku un praktisku palīdzību šajā jomā, lai nozīmīgākā informācijas daļa tiktu atbilstoši uzskaitīta un formēta turpmākajai saglabāšanai. Bet varbūt šo funkciju atmešana ir ar slēptu mērķi - atstāt pašplūsmā informācijas fiksēšanu un saglabāšanu, lai vēsturē atkal veidotos "baltie plankumi "
( jeb pareizāk - tumšie plankumi) par šī mūsu laika perioda darbiem un nedarbiem ? Taču varbūt arī, ka nākošo paaudžu mankurti patiešām par mūslaiku vēsturi neko zināt nevēlēsies? Tad nu gan pašreiz ir īstā izdevība nolikvidēt šos liekēžus - arhīvus ar visām viņu funkcijām.
Nekādā ziņā zonālajiem arhīviem nevar atņemt uzraudzības darbu un palīdzību metodisko darbu jautājumos. Daudz darba ir ieguldīts, lai šo sistēmu sakārtotu un tā būtu jāturpina. Noteikti arhīviem jāatstāj dokumentu apdare,nevis jānodod privātām struktūrām, jo pieredze rāda, ka daudzas iestādes vēlas slēgt līgumus uz dokumentu apdari tieši ar arhīvu, zinot to kvalitāti. Par arhīvu inspekciju - tā būtu jālikvidē, jo diezgan bieži dublējas uzraudzības darbs arhīvos un inspekcijā.
Piekrītu 7. anonīmam, ka dokumentu pārvaldība vai institūciju lietvedības un arhīvu darba organizēšanas kvalitāte ir pamats dokumentu ar arhīvisku vērtību uzkrāšanai valsts arhīvos, lai nodrošinātu jebkuru interesentu ar nepieciešamo informāciju tagad vai pēc 100 gadiem. Arhīvi un dokumenti ir valstiskuma pamats.Tādēļ grūti saprast politisko nostāju, ka valsts un pašvaldību institūcijas jāatstāj savā vaļā, ko grib to glabā, ko ne-to iznīcina. Ņemot vērā, ka pagaidām arhīvu dokumenti ir vienīgais pamatojums, lai pierādītu īpašumtiesības, darba stāžu u.t.t. samazinot valsts arhīvu funkcijas un finansējumu sabiedrība paliks bez šī pakalpojuma.Valsts arhīvus nevar salīdzināt ar muzejiem un bibliotekām, jo tiek nodrošinātas sabiedrības sociāli tiesiskās vajadzības.
Strādāju arhīvu sistēmā un varu pateikt, ka Latvijas institūcijas nav tik apzinīgas, kā tas varbūt ir ārvalstīs, lai bez arhīvu vai inspekcijas kontroles un konsultācijām sagatavotu un nodotu valsts glabāšanā visām prasībām atbilstošus dokumentus.To jau var redzēt pēc izglītības iestāžu dokumentiem, kuras arhīvu uzraudzībā nokļuva ne tik sen, cik "pilnīgi" bija šo iestāžu dokumenti par periodu, kas skolas bija atstātas pašas savā vaļā. Un arhīvus noteikti nevar salīdzināt ne ar muzejiem, ne ar bibliotēkām un īstenībā arī Kultūras Ministrija arhīviem nav īstā. Ņemot vērā pašreizējo pašvaldību reformu u.c. procesus, tiešām liekas, ka kāds speciāli gribētu, lai valstī notiekošie procesi nebūtu pietiekami un kvalitatīvi dokumentēti.Kā saka: visi gali ūdenī? Par Arhīvu inspekciju runājot, tās funkcijas nedublējas ar arhīviem, jo inspekcija veic tikai kontroles funkciju nevis iestāžu konsultācijas, kā arī nepārbauda punku pareizību aprakstos, kā to min 6.anonīmais, jo "punktu pareizības pārbaude aprakstos" gluži otrādi ir arhīvu funkcija. Bez pagātnes nav nākotnes... Latviju grib atstāt bez iespējas kvalitatīvi dokumentēt pagātni un tagadni. Kam tas ir izdevīgi?
Dokumenti tiek uzkrāti katrā iestādē. Arhīvu inspekcija veic nacionālā arhīva fonda veidošanas, uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kontroli iestāžu un valsts arhīvos.Funkciju audita ziņojumā jau ir dots atzinums - saglabāt kontroles funkciju un uzdevumu izpildi valsts sektorā.
11.anonīmajam
Vai nav pretruna un kā to risinās, ja pēc funkciju audita ziņojuma kontrole esot jāsaglabā, bet funkciju vērtējumā tā atzīta kā neturpināma ( skat. kopsavilkumā - funkcija Nr.358 ) ? Varbūt tomēr jāņem vērā pašreiz aktuālais viedoklis, ka jāsamazina dažādas kontroles ar represīvām metodēm , bet , labāku rezultātu nodrošināšanai ,vairāk jāpalīdz risināt nestandarta situācijas ar metodisku un praktisku palīdzību .
12.anonīmajam
Nav skaidrs, ko nozīmē "represīvās" metodes?
Līdz tam, kamēr institūcijas vadītājam tiek uzlikts administratīvais sods, no arhīvu puses ir īstenots vesels pasākumu komplekss.2008. gadā bija uzlikti 7 administratīvie sodi par neatgriezeniski pazaudētiem dokumentiem. Tas ir 0.1 % no visām arhīvu uzraudzībā esošajām iestādēm. Krīzes laikā efektīva un objektīva kontrole ir pat nepieciešama, jo sakarā ar amata vietu skaita samazināšanu tiek samazināti darbinieki, kas atbildīgi par valsts institūciju dokumentu pārvaldību un arhīvu, līdz ar to patiešām "visi gali ūdenī", jo būtisku dokumentu iznīcināšanu var novelt uz krīzi.Ja valsts arhīvi nestrādās, kur paliks likvidēto un reorganizēto institūciju dokumenti?
Valsts arhīvu sistēma no 2001. gada ir Kultūras ministrijas pārraudzībā. Izbrīnu rada tas, ka šo faktu ministrija neizmanto, lai palielinātu savu "svaru". Visos laikos informācija un dokumenti ir bijuši pamats politikā, ekonomikā, kā arī sociālajos procesos. Ministrija pilntiesīgi,pārraugot arhīvu sistēmu, varētu kontrolēt un veidot dokumentu pārvaldību valstī, atbildēt par visu valsts un pašvaldību institūciju dokumentu veidošanu un saglabāšanu, izveidot pilntiesīgu elektronisko dokumentu arhīvu. Tā vietā, gan KM stratēģijā, gan budžeta pieprasījumos tiek likts akcents tikai uz arhīviem kā glabātavām, kaut gan augstāk minētās valsts funkcijas pagaidām ir "brīvas". Vienīgi arhīvi, zinot šīs darbības kopuma nozīmīgumu, lai nākamajām paaudzēm un arī mūsu paaudzei būtu vajadzīgā informācija, cīnās par iestāžu uzraudzības darbu. Visa bēda jau ir tur, ka nav kopējā skatījuma un izpratnes uz pārvaldes funkcijām. Pagaidām arhīvu pielīdzināšana muzejiem un bibliotekām ir aplama, jo tikai arhīva dokuments ir pamats administratīvo aktu izdošanai. Pierādīt īpašumtiesības ar vislabākās grāmatas vai vissenākā muzeja priekšmeta palīdzību nevar.
Tādēļ arhīviem jābūt savai vietai gan valsts finansējumā, gan funkciju hiearhijā.
Vai tā nav vispārējas bezatbildības un informācijas nesaglabāšanas veicināšana tieši krīzes apstākļos pilnībā atsakoties no uzraudzības, kontroles, metodiskās palīdzības sniegšanas dokumentu uzskaites saglabāšanas un izmantošamnas nodrošināšanā. Spēkā esošajā likumā "Par arhīviem",kā arī jaunajā likuma projektā ir noteikta institūciju vadītāju atbildība par vadītās institūcijas dokumentu pārvaldībulīdz dokumentu ar arhīvisku vērtību nodošanai valsts glabāšanā. Ne valsts ne pašvaldību institūcijās nemaz nav daudz darbinieku ar pietiekamām zināšanām dokumentu pārvaldības un arhīva darba jautājumos. Tieši krīzes situācijā, kad tiek likvidētas, reorganizētas daudzas valsts un pašvaldības institūcijas, pilnībā atsakoties no to arhīva darba uzraudzības, kontroles azināti apdraudam informācijas saglabāšanu kā papīra, tā elektroniskā formātā.Saprotams, prasība, ka izdevumi ir jāsamazina visās jomās, meklējot visekonomiskākos risinājumus, bet nedrīkst sagraut iestrādes, praksi, kuras nodrošina autentiskas informācijas saglabāšanu un tās izmantošanu nākotnē, ja vien tas nav kāda apzināts mērķis.
laika domāšanas strauji jāpāriet uz tirgus ekonomiku:
ir vesela rinda funkciju, kuras pēc būtības jāatdod privātajam sektoram - muzejiņi, koncertu rīkošana, arhīvi - ir jomas, kurās varētu būt veiksmīga uzņēmējdarbība, ja vien valsts nesagrozītu tirgu ar nesamērīgām dotācijām.Ja valsts ko vēlas koriģēt,tad ne jau izspiežot uzņēmējdarbību no lielākās daļas kultūras jomām, atbalstot politiski (ierēdniecībai)lojālus un pietuvinātus māksliniekus, bet nenodrošinot konkurenci.Kultūras darbinieks
KM funkcijas var veikt pārdesmit cilvēki pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Laiks beigt barot šitos nenormālos parazītu barus!Paskatieties,cik sēž Pieminekļu inspekcijā vien un uz kādām algām!!! Rezultātā laukos vairums pieminekļu jau ir sabrukuši, bet Rīgas vēsturiskais centrs sačakarēts ar dzelzbetona klučiem un stikla būriem. Toties korupcija tur turpina plaukt un zelt, čakarējot tieši uzņēmējus. Pie tam tur nav absolūti sakārtoti likumdošanai atbilstoši dokumentācija-20 gadu pastāvēšanas laikā nav noteiktas muižu apbūves robežas, nav arheoloģijas un vēstures objektu robežu ne plānos, ne dabā, kā rezultātā inspektori nespēj atrast dabā objektus un veikt to kvalitatīvu kontroli. Pašvaldību teritoriālplānotāji arī menešiem nesaņem vajadzīgos materiālus teritorialplānojumu izstrādei un atzinumus, kur nu vēl detālplānojumiem! Pamatā notiek darbu imitācija un papīru smērēšana lielos apjomos. Laiks pieminekļu uzraudzību ar likuma spēku nodot pašvaldībām un šo institūciju, kā kaitniecisku sabiedrībai, likvidēt. Būvinspekciju likvidēja, pašvaldību būvvaldes veiksmīgi tiek ar visu galā. Piemērs, kuram vajadzētu sekot arī citiem parazītu kantoriem.
Pilnīgi piekrītu 16tam ! Valstij KM personā nav jānodarbojas ar publiskajam sektoram nepiekrītošām lietam. KM aģentūru darbības jēga - būt starpniekam starp "publisko vajadzību" un "privāto nodrošinātāju" . Patreizējā situācija, kad KM institūcijas pašas nodarbojas ar pasākumu rīkošanu un producēšanu vienīgi deformē tirgu un rada korupcijas riskus. Trīs Brāļu epopeja, protams, ir īpašs un atsevišķs gadījums, saistīts ar konkrētu politikāņu grupas vēlmi iedzīvoties, bet jebkurā gadījumā KM nebūtu jānodarbojas ar celtniecības menedžmentu.Šaj vajadzībai taču valstī izveidotas specializētas NI aģentūras.
Valstī bezdarbs, bet muzejus vada pensionāri, kas šajos apstākļos vairs vienkārši nespēj menedžēt muzeju darbu. Pārāk apauguši bezjēdzīgā papīru aprakstīšanā un sapulču organizēšanā. Ļaujiet strādāt jaunajiem !
Uz trijiem muzejiem pietiek ar vienu direktoru!!
compress and e-mail! Kāpēc joprojām tiek krāti papīri? Cik var vienā cietajā 700gb diskā dokumentus saglabāt?
17.komentārs liecina par lielu dezinformāciju pieminekļu aizsardzības jautājumos. Pirms komentēt, vajag zināt patiesību, bet autoram diemžēl šo zināšanu nekad nav bijis. Pirmkārt, pieminekļu aizsardzība Latvijā nepastāv tikai 20 gadus.
Ja autoram tik ļoti gribas komentēt un analizēt šo nozari kultūras jonā, tad vispirms pašam vajag papētīt vēsturi, kad Latvijā radās pirmais pieminekļu saraksts un kura bija pirmā institūcija, kas nodarbojās ar pieminekļu aizsardzību. Tad varbūt paveiksies saprast, kā attīstījusies kultūras pieminekļu aizsardzība līdz šai dienai un kādas patiesībā ir aktuālās problēmas. Autors sen nav ieskatījies nevienā spēkā esošajā teritorijas plānojumā, kur nepāprotami var identificēt kultūras pieminekļus. Tāpat arī autoram nekas nav zināms par pieminekļu noteiktajām, spēkā esošajām teritorijām. Un "čakarēti", autoraprāt, acīmredzot tiek tie uzņēmēji, kas nesaskata nekādu atsķirību starp ēkas vēsturisko koka logu un plastmasas pakešu logiem, kas bez jebkādas saskaņotas dokumentācijas var izjaukt arhitektūras piemineklī nesošās sienas, veikt banālu eiroremontu un neapjēgt, kādas kultūrvēsturiskās vērtības ir neatgriezeniski iznīcinājuši.
Pirms publiski analizēt pieminekļu aizsardzības funkcijas, vajag iegūt kaut cik pieklājīgas zināšanas par tām.
Neveiksmīga aptauja. Darbības imitēšana. Ja, balsojot, nolemj, ka, piemēram, muzeji vai teātri jāslēdz, tad ko - slēgsim?
16.anonīmam
Autoram vispār nav izpratnes par arhīviem un zināšanu, kādu informāciju glabā arhīvos. Privātajiem nevar nodot valsts dokumentus,kas ir tās īpašums un arī valsts nosaka informācijas izmantošanas kārtību.Nezin kā justos 16. komentāra autors, ja privātais uzņēmējs par attiecīgo samaksu publicētu viņa slimības vēsturi "Privātā dzīvē". Privātos arhīvus var veidot privātajiem un īslaicīgi glabājamiem dokumentiem.
20 man arī tas nav skaidrs...
uhu kas tas 20
Nav tāda 20 :)..
Valsts pārvaldes darbība kultūras, kultūrizglītības un autortiesību jomā notiks haotiski, bez plāna, darbība netiks virzīta uz konkrētiem rezultātiem, nebūs iespējams precīzi plānot nepieciešamos budžeta līdzekļus plānoto uzdevumu veikšanai. Tiks kavēta mērķtiecīga ministrijas atbildībā esošo nozaru attīstība
Aprēķinus resursu un investīciju nepieciešamībai nosaka paklautībā esošā institucija pati.Ministrijas uzdevums ir tikai datu apkopojums.Jāsamazina uzraugošā funkcija.
Ja autoram tik ļoti gribas komentēt un analizēt šo nozari kultūras jonā, tad vispirms pašam vajag papētīt vēsturi, kad Latvijā radās pirmais pieminekļu saraksts un kura bija pirmā institūcija, kas nodarbojās ar pieminekļu aizsardzību
Neveiksmīga aptauja. Darbības imitēšana. Ja, balsojot, nolemj, ka, piemēram, muzeji vai teātri jāslēdz, tad ko - slēgsim?
Thanks for your patience and sorry for the inconvenience
Thanks for your patience and sorry for the inconvenience
Thanks for posting this useful information.
Labi raksti, vai esat dzirdējuši par Benjamiņa kungu, E-pasts: Lfdsloans@outlook.com --WhatsApp Kontaktpersona: + 1-9893943740--, kuri strādā ar finansēšanas pakalpojumu, viņi piešķir man aizdevumu USD 95 000,00 apmērā mana biznesa uzsākšanai, un es viņiem katru gadu maksāju Nu jau divus gadus, un man joprojām ir palikuši 2 gadi, lai gan man patīk sadarboties ar viņiem, jo viņi ir īsti aizdevumu aizdevēji, kas var jums sniegt jebkāda veida aizdevumu.
Ierakstīt komentāru