Gunta Freimane |
„Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem.”
(O.Vācietis) Pirms nedēļas, 1.jūlijā tika sasniegta nozīmīga robežlīnija
sabiedrības līdzdalības pilnveidē – ieviesti diskusiju dokumenti. Tas nozīmē,
ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāpublisko izstrādātie tiesību aktu projekti
un politikas dokumenti vismaz 14 dienas pirms to pieteikšanas Valsts sekretāru
sanāksmē.
Par to, ka nevalstiskās organizācijas jāiesaista iespējami
agrīnā valdības lēmumu tapšanas posmā, runāts jau daudzus gadus parakstītajā
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā un šo
nepieciešamību NVO ir regulāri aktualizējušas Memoranda padomes sēdēs. Tomēr
ceļš līdz konkrētām izmaiņām tiesību aktos bijis pakāpenisks, soli pa solim.
Ceļu līdz diskusiju dokumentiem veidoja gan līdzdalību sekmējošas izmaiņas MK
Kārtības rullī, gan nemitīgi augošs NVO sniegto atzinumu skaits, augošs skaits
NVO, kas iesaistītas tiesību aktu projektu izstrādē jau no paša sākuma – šim
mērķim izveidotās darba grupās.
Divus gandrīz vienlaicīgus notikumus – valdības
sēžu tiešraižu uzsākšanu un diskusiju dokumentu ieviešanu var salīdzināt ar
Skrundas lokatora uzspridzināšanu neilgi pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr -
Vienas barjeras ir nojauktas, bet citas – vēl palikušas. Iespējas līdzdarboties
valdības lēmumu pieņemšanā ir, bet – cik kvalitatīva ir diskusija? Cik resursu
– gan finansiālo, gan cilvēkresursu, ir mūsu rīcībā (gan NVO, gan valsts
pārvaldei)? Cik dziļa ir izpratne par to, kāpēc sabiedrības viedoklis ir
svarīgs? Latvija starp 29 Centrāleiropas un Eirāzijas valstīm pašlaik tiek
vērtēta kā 3.demokrātiskākā valsts ("Freedom House" ikgadējā
ziņojumā) un ir uzlabojusi savu sniegumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tomēr
mēs ne tikai esam lepni par to. Mēs gribam vairāk! „Vai, cik tāls ir tas tālums
starp balto un BALTO!” (O.Vācietis) Nākošais lielākais izaicinājums, nākošā lielākā
barjera līdzdalībā valsts pārvaldei varētu būt – samazināt steidzamības kārtā
pieņemto tiesību aktu skaitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru