 |
| Elita Dreimane |
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskākie valsts pakalpojumi ir veselības aprūpe, izglītība un drošība. Tādēļ uzskatu, ka valdībā apstiprinātā veselības obligātā apdrošināšanas reforma nedrīkst būt „uz papīra”, bet tai ir jānes reāls ieguvums sistēmas caurspīdīguma un pieejamības nodrošināšanā. Sabiedrība jau sen no valsts pārvaldes gaida: modernu un inovatīvu pieeju ilgtspējīgiem risinājumiem iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai.
Šobrīd jāuzsāk aktīvs darbs un debates jauna valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekta izstrādē, ka arī efektīvas un pārskatāmas veselības aprūpes informācijas sistēmas nodrošināšanā. Šo ceļu jau ir izgājušas vairākas valstis.
Piemēram, ASV veselības aprūpes reforma paredz veselības informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu, izvirzot divus pamatprincipus: drošība un privātums. Ar likumu ir noteikts, ka valsts atbalstītas un līdzfinansētas informācijas sistēmas ir ieviešamas pēc lietderīgas izmantošanas principa – tās ir multifunkcionālas un to nesošajai informācijai ir pievienotā vērtība:
1. Integrētajai informācijas sistēmai jānodrošina pēc iespējas pilnīgāka un precīzāka datu uzglabāšana, kas medicīnas personālam nodrošina iespējas iepazīties ar pacienta slimības vēsturi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi. Rezultātā tiek nodrošināta kvalitatīvāka pacienta aprūpe.
2. Sistēmai jānodrošina labāka piekļuve informācijai, lai medicīnas personāls varētu ātrāk identificēt slimības un savlaicīgāk uzsākt ārstēšanas procesu. Labāka piekļuve veselības datiem nodrošina iespējas arī ātrāk apmainīties ar informāciju starp dažādām ārstniecības iestādēm un personālu, un efektīvāk koordinēt ārstēšanas procesu.
3. Informācijas sistēmas veicina arī pacientu iesaisti un motivāciju daudz aktīvāk uzraudzīt savu un savas ģimenes veselību. Pacientam ir iespēja iegūt savu veselības ierakstu kopijas elektroniskā formā un izplatīt tos saviem tuviniekiem.
ASV piemērs sniedz atbildi, kādēļ būtu lietderīgi informāciju par personas nomaksātajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem iekļaut esošajās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotajās Identifikācijas kartēs.
Vērts pieminēt arī Slovēnijas piemēru, kur izstrādātā veselības informācijas sistēma ir balstīta uz pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu. Tā nodrošina automātiska datu apmaiņa starp reģistriem, informācijas sistēmām un medicīnas iestādēm. Turklāt Slovēnijā informācijas sistēmu līmenī ir izveidota integrācija arī ar veselības apdrošināšanas kompānijām.
Vēl viens piemērs – Igaunija ir ieviesusi veselības informācijas sistēmu un sasaistījusi to ar eID karti – tā kalpo arī kā pacienta veselības karte. Tātad Igaunijā, apmeklējot medicīniskās iestādes, pacientam ir nepieciešams paņemt līdzi tikai eID karti.
Attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu pasaulē ar vien spilgtāk iezīmējama tendence attīstīt informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas nodrošina tūlītēju pieeju aktuālajiem personas datiem, ļauj būtiski pilnveidot un efektivizēt administratīvos procesus, datu uzglabāšanu un apstrādi. Lielākais izaicinājums ir pārvarēt lēno tehnoloģiju apguvi tieši vērienīgiem ilgtermiņa projektiem.
Citu valstu pieredzes izvērtējums liecina par veiksmīgu un lietderīgu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, apzināti attīstot modernu un efektīvu pārvaldības modeli konkrētajā nozarē. Esmu pārliecināta, ka arī Latvija to var!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru