Ilze Pavlova: Vai baidāmies no Latvijas valsts ģerboņa?

Ilze Pavlova

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot, jo pēdējā laikā sarunās ar dažiem cilvēkiem "izpeldējušas" īpatnējas bailes no Latvijas valsts ģerboņa lietošanas. "Ui, tur labāk nē!" vai "Domā, ka tā varēs?" Kas tam par iemeslu? 

Lai turpinātu stāstu, nedaudz jāatskatās atpakaļ. Pagājušajā gadā beidzot no vārdiem pārgājām pie darbiem. Ar Valsts prezidenta kancelejas un citu institūciju un cilvēku atbalstu tika "iekustināts" jautājums par vienotu vizuālo identitāti valsts pārvaldē. Tika grozīts likums "Par Latvijas valsts ģerboni", nosakot tajā pienākumu valsts pārvaldes iestādēm savā vizuālajā identitātē izmantot valsts ģerboni, nevis logo, grafiskās zīmes, simboliku u.tml. Par šo tēmu plašāk jau rakstīju pagājušā gada vasarā. 

Grozījumi likumā stājušies spēkā 2012.gada 1.septembrī. Atliek veikt praktiskos darbus vienotas vizuālās identitātes ieviešanā valsts pārvaldē, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nebūs vieglāk par leģitīmā pamata nodrošināšanu šādas reformas īstenošanai un diskusijām par šo tēmu. 

Tagad par iepriekš minētajām bailēm no Latvijas valsts ģerboņa. 

Tieši Latvijas valsts ģerbonis ir tas simbols, ar kuru valsts pārvaldei pieklājas identificēties un reprezentēt sevi.

Vai tās ir bailes no nezināmā? Vai tā ir neziņa un neprasme lietot ģerboni? Arī valsts pārvaldes vienotās vizuālās identitātes idejas pretinieki, tēlaini izsakoties, bēg no tā kā velns no krusta. Kāpēc?

Tieši Latvijas valsts ģerbonis ir tas simbols, ar kuru valsts pārvaldei pieklājas identificēties un reprezentēt sevi, nevis ar punktiem, spārniem, ķirsīšiem, eglītēm, ģeometriskām figūrām un citiem mākslinieciskiem veidojumiem. Ģerbonis valsts pārvaldes vizuālajā identitātē cilvēkam sniedz pilnīgu pārliecību par konkrētās institūcijas piederību valsts varai, par to, ka šī institūcija pārstāv sabiedrības intereses. Tas nemaldina un nemulsina pretstatā esošajai situācijai, kad, raugoties uz valsts pārvaldi, paveras "dzeņa vēders". 

Atļaušos teikt, ka Latvijai ir elegants ģerbonis, un tā lietošana apliecina valstiskuma apziņu, ko īpaši svarīgi demonstrēt valsts pārvaldei. Katram ģerboņa elementam ir sava nozīme – saule simbolizē gaismu un atdzimšanu, lauva – spēku un izturību, savukārt grifs – gudrību. Vai kāds no valsts pārvaldes iestāžu pašreizējiem logo ietver šo sajūtu gammu un nozīmi?

Ģerbonis jālieto droši, bet garantējot tam pienācīgu cieņu.

Galu galā arī likums "Par Latvijas valsts ģerboni" pēc grozījumiem nevis ierobežo ģerboņa lietošanu, bet, gluži pretēji, paplašina šīs iespējas! Ģerbonis jālieto droši, bet garantējot tam pienācīgu cieņu. Varbūt latvieši vēl nav gatavi Rietumu demokrātijas lielvalstu piemēriem savu ģerboni atveidot akmens grīdā, bet nav pamata baidīties biežāk un plašāk lietot mūsu valsts ģerboni. 

Gribētu domāt, ka minētās bailes vairāk saistītas ar neziņu, kā pareizi lietot ģerboni. To var risināt! 

Turpmākais darbs vienotas vizuālās identitātes ieviešanā valsts pārvaldē dalāms trīs posmos. Pirmais – skaidri un gaiši pateikt, kādi ir ģerboņa heraldisko krāsu toņi (nosakot precīzus krāsu kodus), lai zeltītās krāsas vietā nemālē dzeltenu, bet sudraba vietā – pelēku. Vai krāsainu ģerboni vienkārši nepārveido par melnbaltu (likuma izpratnē tāds nepastāv), bet gan izmanto vienkrāsainu kontūrzīmējumu. Ar šo uzdevumu Valsts kanceleja tūlīt būs tikusi galā. 

Otrais posms – noteikt vienotu vizuālo identitāti, paredzot galvenos principus, kā un kādos gadījumos valsts ģerbonis izmantojams. 

Trešais posms – izstrādāt grafisko standartu, piesaistot nozares profesionāļus. 

Tieši otrais posms paver ārkārtīgi plašu un interesantu darbības lauku. Tā ir iespēja ekspertiem un valsts pārvaldes darbiniekiem kopīgi diskutēt un vienoties par ģerboņa lietošanas principiem. Jautājumu loks ir plašs – ģerboņa vieta sarakstes dokumentos, interneta komunikācijā, telpu noformējumā, reprezentācijas materiālos u.c. 

Tāpēc Valsts kanceleja aicina ikvienu interesentu izteikt savu viedokli par to, kur būtu lietojams ģerbonis valsts pārvaldes vizuālajā identitātē. Anketa - http://ej.uz/gerbonisvalstsparvalde. Tāpat ir iespēja savu skatījumu uz ģerboņa lietošanu valsts pārvaldē sūtīt uz manu e-pasta adresi ilze.pavlova@mk.gov.lv līdz februāra beigām. 

Šis ir laiks, kad visi kopā diskusiju ceļā varam atrast labāko risinājumu!