Krīzes laika matemātiskā formula birokrātijas samazināšanai vairs neder

Elita Dreimane

Ir ļoti viegli apgalvot, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir par lielu un to vajag uz pusi samazināt. Šāda matemātiska formula tika īstenota ekonomiskās krīzes laikā, atlaižot 19 tūkstošus darbiniekus, samazinot atalgojumu, kā arī valsts aģentūru skaitu par 50%. Šāda veida valsts budžeta izdevumu samazināšana bija paraugs taupības pasākumu īstenošanai valstī, kas rezultātā sasniedza 1,3 miljardus latu lielu ietaupījumu.

 

Vai šī samērā vienkāršā formula darbosies tagad? Diemžēl nē. Atgriežoties ekonomiskajai izaugsmei, valsts pārvaldes eksperti paši atstāj darbu valsts iestādēs. Vērojama situācija ar nepietiekamu profesionālo kapacitāti nozaru politiku un valsts funkciju īstenošanā. Lai iznākums būtu maza un efektīva pārvalde, vienīgais risinājums ir normatīvā regulējuma vienkāršošanas un mazināšanas formula. Jāņem vērā, ka aiz katra politikas dokumenta, likuma un noteikumiem ir desmitiem valsts iestāžu darbinieki, kuri nodrošina regulējuma ieviešanu. Galvenais jautājums ir - vai tik apjomīgs regulējums (un tik daudzi tā ieviesēji) vispār ir nepieciešams? Manuprāt, nē.

Valsts pārvaldē jau tiek īstenota administratīvā sloga mazināšana, ko apliecina ikviena valdības sēde, kurā tiek atbalstīti grozījumi, vienkāršojot regulējumu. Tāpat ikdienā izvērtējam un uzlabojam tiesību aktus atbilstoši iedzīvotāju un uzņēmēju iesūtītajām problēmām un risinājumiem. Tomēr ar to nepietiek, birokrātijas mazināšana ir jāpaceļ vēl augstākā līmenī. Jau tuvākajā laikā ir jāizvērtē viss normatīvais regulējums, atsakoties no liekā, vienkāršojot, modernizējot vai elektronizējot kā arī nepieļaujot jaunu neefektīvu normu ieviešanu normatīvajos aktos. Tāpēc kā reālu un būtisku soli redzu, tiesību aktu anotāciju pilnveidošanu, nosakot, ka izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, katram projekta izstrādātājam būtu jāveic aprēķini par to, kādas izmaksas jaunais regulējums radīs uzņēmējam, kā arī valsts pārvaldes sektoram. Valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu vispārēja elektronizācija – lūk viena no galvenajām resursu taupības un optimizācijas atslēgām. Arī informācijas tehnoloģiju sistēmu savietojamība, kas, pilnībā novērstu tā saukto „ierēdņu futbolu” – uzņēmēju un citu privātpersonu sūtīšanu no vienas iestādes uz otru.

Jārisina arī konkrētas uzņēmēju aktualizētās problēmas, piemēram, publiskā iepirkuma procesa vienkāršošanu Tāpat aizvien būtiskāks jautājums ir nodokļu administrēšanas sistēmas pilnveidošana, atsakoties no nevajadzīgām atskaitēm un pārskatiem. Uzskatu, ka ir jānovērš ne tikai visi ekonomikas izrāvienam traucējošie šķēršļi, bet arī jāstiprina ekonomikas izrāviena atbalsta mehānismi. Latvijas valsts pārvaldei ir jākļūst par patiesu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un Latvijas konkurētspējas pieaugumam. Pēc ekonomikas krīzes pārvarēšanas, patlaban ir pienācis laiks stāstam par valsts ekonomikas izrāviena panākšanu ar gudra un vienkārša regulējuma palīdzību.