 |
| Ilze Pavlova |
Pašreizējos ķirsīšus, eglītes, kociņus, rombiņus, punktiņus, spārniņus un citus "mākslinieciskos" veidojumus nomainīs Latvijas valsts ģerbonis kā centrālais vienotās vizuālās identitātes elements.
Pieminēšanas vērts ir datums "2015.gada 1.janvāris" – tā ir diena, no kuras visā valsts pārvaldē jābūt ieviestai vienotai vizuālajai identitātei, kuras centrā ir Latvijas valsts ģerbonis. Taču darbs pie tā sāksies (patiesībā turpināsies) jau šā gada rudenī.
Kā tas notika? Pirmo nozīmīgo soli spēra mūsu Valsts prezidents, Valsts prezidenta kanceleja un Heraldikas komisija, iesniedzot Saeimā rosinājumu grozīt likumu "Par Latvijas valsts ģerboni” un noteikt, ka dokumenta veidlapas rekvizītu zonā valsts varu īstenojošā iestāde lieto tikai attiecīgo Latvijas ģerboni, nevis logo, emblēmu, grafisko zīmi u.tml. Parlaments 1.lasījumā šo ideju atbalstīja.
Pēc tam stafetes skrējienā pievienojās arī Valsts kanceleja, Ārlietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas. Pāris mēneši, vairākas Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, divas plenārsēdes, vienbalsīgs deputātu atbalsts un šā gada 4.jūlijā "Latvijas Vēstnesī" tika izsludināti grozījumi minētajā likumā.
Kāpēc tā? Valsts ģerboņa lietošana iestādes vizuālajā identitātē ir valsts pārvaldes iestāžu privilēģija. Tas ir valsts simbols, kura lietošana apliecina piederību pie Latvijas valsts varas pārstāvjiem un sabiedrības interešu aizstāvjiem.
Kā jau minēju, dažādu emblēmu, logo un grafisko zīmju lietošana raksturīga uzņēmējdarbībā. Atšķirīga vizuālā identitāte, asociēšanās ar konkrētu logo un atpazīstamība ir viens no biznesa pamatprincipiem, kur valda konkurences apstākļi un cīņa par tirgu. Starp valsts pārvaldes iestādēm konkurence nepastāv.
Valsts iestādēm jābūt vienotām savā vizuālajā identitātē. Katra no tām ir daļa no veseluma, no valsts varas. Turklāt cilvēkam, kurš vēršas pie institūcijas, kura savā vizuālajā identitātē izmanto logo, var rasties maldīgs priekšstats – vai tā ir valsts institūcija vai privāts komersants? Dažāda vizuālā identitāte rada juceklību un neskaidrību.
Tāpat vienota vizuālā identitāte arī simbolizē vietu, kur sabiedrība var saņemt atbildes uz visiem tās interesējošiem jautājumiem, kā arī dod pārliecību par informācijas avotu.
Nenoliedzami, ka par šo tematu ir bijušas garas diskusijas, un, protams, šai idejai ir arī pretinieki. Taču ko gribu teikt viņiem – nepārprotama un skaidra komunikācija ar sabiedrību vienmēr bijusi, ir un būs daudz svarīgāka nekā valsts pārvaldes identificēšanās ar individuālu logo. Sabiedrība vispirms no valsts iestādēm sagaida kvalitatīvus pakalpojumus, uz klientu orientētu attieksmi, darba atklātību un atvērtību. Valsts budžeta finansējums nebūtu tērējams iestāžu individuālu vizuālo identitāšu izstrādē, bet tā vietā varētu izmantot Latvijas valsts ģerboni, nodrošinot tam pienācīgu cieņu.
Pie tam, Valsts Heraldikas komisija arī norādījusi, ka iestāžu grafiskās zīmes lielākoties izstrādātas neprofesionāli.
Šīs valdības viens no mērķiem ir mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē, birokrātiju, padarīt valsts pārvaldi vienkāršāku un saprotamāku. Vienotas vizuālās identitātes ieviešana valsts pārvaldē ir viens no soļiem tajā virzienā.
Jums noteikti interesē, ko dara citu valstu valdības. Papētījām. Interesants piemērs ir Nīderlande. Pirms vairākiem gadiem no līdzīga valsts pārvaldes "raibuma" viņi pārgāja uz ļoti gaumīgu, korektu un reprezentablu vizuālo identitāti.
Turpat netālu arī Vācijas bundestāgam ir vienota vizuālā identitāte, arī Ziemeļīrijā. Lietuvā un Igaunijā valdība savā vizuālajā identitātē arī izmanto valsts ģerboņa attēlu. Savukārt vadlīnijas valdības vienotai vizuālai identitātei izstrādātas Kanādā, Austrālijā un Dienvidāfrikā. Citi piemēri droši vien arī tālu nav jāmeklē.
Kas tiks darīts turpmāk? Ministru kabinetam, saskaņojot ar Valsts Heraldikas komisiju, līdz 2013.gada 31.decembrim jāizstrādā vienotas vizuālās identitātes un grafiskais standarts tam padotajām institūcijām. Visdrīzāk pie šī jautājuma strādās Valsts kanceleja. Izsaku vien cerību, ka mums būs arī sabiedrotie, taču tai pat laikā apzinos, ka pārmaiņu ieviešana nav nekāds saldais ēdiens, kur visi grib putukrējumā pirkstu iebāzt.
Droši vien par rezultātiem jums ziņošu šeit.
Ja ir interese, šeit vari iepazīties ar likuma konsolidēto – nākotnes – versiju (grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.septembrī).
1 komentārs:
Kāpēc tik ilgi jāgaida? Birokrātiska procedūra maiņai?
Ierakstīt komentāru