Sāk valsts funkciju izvērtēšanas pirmo posmu

No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa uzsāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām. Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu – detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem. Valsts funkciju pārskatīšana būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.


Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.

Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.

Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.

Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.

Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.

Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.


Plānotais funkciju izvērtēšanas process

Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Funkciju audits piedāvā konsolidēt un optimizēt valsts pārvaldes standartizētos IKT pakalpojumus

Ceturtdien, 27.maijā preses konferencē Funkciju audita par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību vadītājs Aigars Laurinovičs atzina, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.

Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.

Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.

Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.

Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.

Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.

Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.

Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.

Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.

Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.

Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.

Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/

Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)

Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/


Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Funkciju audits piedāvā samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli

Ceturtdien, 20.maijā preses konferencē Funkciju audita grupas izglītības iestāžu uzraudzības jomā vadītāja Inese Vaivare informēja par iespējām samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli, tādejādi izglītības iestādes administratīvo darba apjomu samazinot par 60%.
Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkcija audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.

Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.

Funkciju audits notika šādās jomās - reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.

Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv 2 komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupas secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.

Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas, izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datu bāzēs un reģistros. Tāpat funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.

Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešana. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.

Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā auditu un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.

Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.

Lai risinātu minētās problēmas, funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.

Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursu statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotams pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.

Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.

Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm

Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623975192151/

Preses konferences prezentācija ir pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/1/

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv