2012. gada 24. februāris

Administratīvā sloga samazināšanai plāno ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu

Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi un šodien, 23.februārī, nodod publiskai apspriešanai plānu, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu.

„Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un komersants ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.

Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām bieži saskaras komersants, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību, kas nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai citu izpildāmo formalitāšu skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī administratīvo procedūru ilgums un nereti arī tiesiskā nenoteiktība, kuru lielākoties veicina atbildīgo iestāžu kavēšanās komersantu atļauju pieteikumu izskatīšanā.

Pasākumu plāna projektā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai šis princips spēkā stātos jau no nākamā gada.

 
Pakalpojumi, kuru sniegšanā „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest visātrāk, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšana, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.

 
Vienlaikus EM vērtēs iespēju „klusēšanas - piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.

 
Detalizēti ar Pasākumu plāna projektu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.

 
Kā zināms, Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā valstij paredzēts pienākums veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas laika un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Saglabājot normatīvajā regulējumā pastāvošo administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot komersantam dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu ar neskaidriem vai pārmērīgi gariem termiņiem atļaujas pieteikumu izskatīšanā.



Evita Urpena
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67013193;
E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv;
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam http://www.youtube.com/ekonomikasministrija



E.Egle intervijā stāsta arī par reformām

Par pārmaiņām valsts pārvaldībā saruna ar Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci Elīnu Egli.

Valda Dombrovska valdība tikusi veidota ar patosu, ka šī būs pārmaiņu un reformu valdība. Mirklī, kad valdība sāka strādāt, tā nedaudz koriģēja šo domu, sakot, ka reformas būs, bet ne tūliņ. Cik lielā mērā Valsts prezidenta paspārnē esošās institūcijas sekos tam, vai reformas, kas tikušas plānotas, tiks kaut kādā mērā arī realizētas un vai tās dažos gadījumos vispār ir vajadzīgas?


Noteikti sekosim. Valsts prezidents tam jau seko. Nesen notikusī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru apliecināja, ka Valsts prezidents ir atvērts reformu procesiem izglītībā. Taču mēs arī rūpīgi sekosim, kā tiek plānota reformu ietekme izglītībā – uz skolēnu apmācības procesu, uz skolotāju skaitu nākotnē. Sekosim arī tam, kāda ir komunikācija ar sabiedrību šajā jautājumā, jo pārmaiņu vadībā komunikācija ir viens no būtiskākajiem elementiem.


Fragments no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" intervijas ar Elīnu Egli, 23.02.2012.