Sāk valsts funkciju izvērtēšanas pirmo posmu

No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa uzsāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām. Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu – detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem. Valsts funkciju pārskatīšana būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.


Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.

Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.

Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.

Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.

Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.

Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.


Plānotais funkciju izvērtēšanas process

Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Funkciju audits piedāvā konsolidēt un optimizēt valsts pārvaldes standartizētos IKT pakalpojumus

Ceturtdien, 27.maijā preses konferencē Funkciju audita par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību vadītājs Aigars Laurinovičs atzina, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.

Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.

Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.

Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.

Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.

Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.

Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.

Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.

Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.

Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.

Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.

Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/

Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)

Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/


Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Funkciju audits piedāvā samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli

Ceturtdien, 20.maijā preses konferencē Funkciju audita grupas izglītības iestāžu uzraudzības jomā vadītāja Inese Vaivare informēja par iespējām samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli, tādejādi izglītības iestādes administratīvo darba apjomu samazinot par 60%.
Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkcija audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.

Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.

Funkciju audits notika šādās jomās - reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.

Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv 2 komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupas secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.

Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas, izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datu bāzēs un reģistros. Tāpat funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.

Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešana. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.

Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā auditu un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.

Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.

Lai risinātu minētās problēmas, funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.

Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursu statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotams pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.

Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.

Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm

Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623975192151/

Preses konferences prezentācija ir pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/1/

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Valsts funkcijas plāno izvērtēt līdz augustam

Ceturtdien, 13.maijā Reformu vadības grupas pārstāvjiem tika organizēts seminārs, kura laikā Valsts kanceleja prezentēja metodiku un procesa organizēšanas kārtību valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanai, lai sagatavotu priekšlikumus 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas, kā arī sekmētu vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu.
Sagatavotā funkciju izvērtēšanas matrica paredz funkciju izvērtēšanu pēc vērtību skalas – drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla u.c. aspektiem, kā arī pēc labas un saprātīgas pārvaldības kritēriju skalas – piemēram, vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai valsts, nodrošinot valsts rīcībspēju u.c. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma vērtēšanas kritēriji tiks papildināti ar Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinošiem radītājiem, piemēram, par funkcijas izmaksām vai izpildei nepieciešamo strādājošo skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs.

Jau tuvākajā laikā tiks izveidota profesionāla funkciju izvērtēšanas vadības grupa, kuras sastāvā paredzēts iekļaut Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertus, kas pārstāvēs organizācijas oficiālo viedokli un nodrošinās saikni ar organizācijas biedriem. Tāpat vērtēšanā piedalīsies Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Klātesošie vienojās, ka pēc nepieciešamības Vadības grupas darbā tiks pieaicināti arī citi eksperti kvalitatīvu priekšlikumu un lēmumu sagatavošanai, tostarp nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau iepriekš norādījis, ka funkciju vērtēšanā vienlīdz svarīga ir gan valdības, sociālo partneru un nevalstiskā sektora, gan arī politisko partiju līdzdalība, tāpēc premjers aicinās funkciju vērtēšanā iesaistīties arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.

Darba plāns paredz, ka līdz jūnija vidum Vadības grupa uzklausīs visu ministriju sniegto argumentāciju – kāpēc konkrētā funkcija ir jāīsteno valsts pārvaldes ietvaros un kādas negatīvas sekas radīsies, ja funkcijas īstenošana tiks pārtraukta. Līdz jūlija beigām tiks veikta padziļināta funkciju vērtēšana, bet augustā funkciju izvērtēšanas gala ziņojums tiks iesniegts Reformas vadības grupā.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Aizvien pieaug pilsoniskās sabiedrības līdzdalība valdības lēmumu pieņemšanas procesā

Ceturtdien, 13.maijā notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, kurā informēja par sadarbības memoranda īstenošanu 2009. un 2010.gadā un turpmāk veicamajiem uzdevumiem.
Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka pilsoniskās sabiedrības sektors aizvien aktīvāk iesaistās valdības lēmumu pieņemšanas procesos. 2009.gadā ministrijas ir noorganizējušas vairāk nekā 43 sabiedrības apspriedes par tādām tēmām kā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanas pasākumi, iekšējā audita sistēmas pilnveidošana valsts pārvaldē, pievienotās vērtības nodokļa likums, reformas augstākajā izglītībā, izglītības nodrošināšana bērniem no 6 gadu vecuma, valsts pabalsti, grozījumi civillikumā, ārstniecības iestāžu struktūrplāns, ģenētiski modificētie organismi, valsts pārvaldes reformas un citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. 2008.gadā ministrijas noorganizēja 15 sabiedriskās apspriedes.

Tāpat 2009.gadā ministrijās ir izveidotas vairāk nekā 125 darba grupas, kurās ir līdzdarbojušies nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārstāvot noteiktas iedzīvotāju grupas intereses. Vairāk nekā 172 tiesību aktu un politikas dokumentu projekti ir apspriesti konsultatīvajās padomēs, kurās darbojas noteiktās ministrijas nozaru lielākās sabiedriskās organizācijas. Pagājušajā gadā tika apspriesti 86 dokumenti. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji kā eksperti tika iesaistīti vairāk nekā 245 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, savukārt 2008.gadā – 110. Kopumā ministrijas ir saņēmušas 470 nevalstisko organizāciju atzinumus, pagājušajā gadā – 253.

Būtisks pilsoniskās sabiedrības veicināšanas instruments ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kas 2009.gadā tikusies 11 reizes Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes vadībā. Būtiskākie apspriestie jautājumi ir bijuši brīvprātīgo darbu, par vienota mehānisma izstrādi valsts finansējuma piešķiršanai NVO sektoram, par funkciju deleģēšanu, ES struktūrfondu projektu konkursu „atvēršanu” NVO un citiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas procesā, Valsts kanceleja izstrādāja un 2009.gada 25.augustā valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Noteikumi paredz vienotu kārtību un nodrošina plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tādējādi paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.

Detalizētāka informācija par ministriju sniegto informāciju par Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanu 2009.gadā ir pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/

Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projektam

Ceturtdien, 6.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts 2010.-2012.gadam, kura mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu komunikāciju par valsts būtiskākajām darbības prioritātēm un lēmumiem sociāli ekonomiskās un politiskās krīzes laikā.

Plāna projektā ir iekļauti starpministriju līmeņa pasākumi, kas nodrošinās valsts vidēja termiņa prioritāšu komunikāciju par ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, sociālās drošības garantēšanu un valsts pārvaldes reformu īstenošanu. Komunikācijas pasākumu plāns paredz arī valsts pārvaldes komunikācijas resursu (interneta mājaslapas, iedzīvotāju pieņemšana un apkalpošana, ziņu aģentūru iepirkumi, u.c.) centralizāciju, padarot komunikāciju pieejamāku un vienkāršāku sabiedrībai un samazinot valsts pārvaldes iestāžu izdevumus komunikācijas funkciju īstenošanai.

Komunikācijas pasākumu plāns ir izstrādāts, jo aizvien samazinās sabiedrības uzticības līmenis valsts varai. Statistikas dati rāda, ka Latvijā ir augstākie valsts varas neuzticēšanās rādītāji Eiropas Savienībā – valdībai (88%), Saeimai (92%) un politiskajām partijām (95%). Vienlaikus, Latvijā ir viszemākais atbalsts valsts dalībai ES - tikai 23% Latvijas pilsoņu valsts dalību ES vērtē kā labu lietu, bet puse pilsoņu uzskata, ka Latvijas dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīves apstākļus var ietekmēt Eiropas līmenī. Tajā pašā laikā sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Tomēr sabiedrības uzticību var atgūt tikai ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot demokrātisku un konsekventu lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas procesu.

Valsts pārvaldes komunikācijas un koordinācijas pasākumu plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aktualitates/. Ikviens iedzīvotājs un nevalstiska organizācija ir aicināta izteikt savus priekšlikumus pasākumu plānam līdz 2010.gada 20.maijam uz e-pastu: priekslikumi@mk.gov.lv

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Reformu vadības grupa vienojas par nodokļu politikas pamatprincipiem

Ceturtdien, 6.maijā notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kuras laikā apsprieda sociālo un sadarbības partneru piedāvāto attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu un vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle informēja par sociālo un sadarbības partneru redzējumu valsts attīstības un krīzes pārvarēšanas panākšanai, aicinot grozīt valsts budžeta, finanšu vadības principus un ar 2011.gadu ieviest vidēja termiņa budžetu, īstenot pasākumus, lai nākamajos divos gados apgūtu ES fondu līdzekļus lielākā apjomā, un īstenot strukturālās reformas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja sociālo un sadarbības partneru iniciatīvu, informējot, ka valdība novērtējot ES fondu apguves paātrināšanu un, lai to panāktu, Finanšu ministrija ir aicinājusi Eiropas Komisiju piešķirt lielāku struktūrfondu līdzekļu apjomu nākamajam gadam. Premjers minēja, ka būtu svarīgi turpmāk kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtēt struktūrfondu finansējuma novirzīšanu ekonomikas izaugsmi veicinošiem projektiem. Tāpat Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis informēja, ka Finanšu ministrija jau ir uzsākusi darbu vidēja termiņa budžeta plānošanas kontekstā un tiek izstrādāts Fiskālās atbildības likumprojekts, kas noteiks trīs gadu fiskālā makroplāna nepieciešamību atbilstoši parlamentārajam darbības termiņam.

Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis informēja par vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, kā mērķis ir nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, stabilu valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, nodokļu politikas sasaiste ar valsts budžeta konsolidāciju un sociālais taisnīgums. Pamatnostādnes paredz nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatlikmes, kā arī padara nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem un palielinot nodokļu slogu patēriņam un nekustamajam īpašumam.

Sociālie un sadarbības partneri kopumā atbalstīja izstrādātos nodokļu politikas pamatprincipus un vienojās ar valdības pārstāvjiem par turpmākajām sarunām, kurās pamatnostādnes tiktu balstītas uz analītiskiem materiāliem par makroekonomiskajām prognozēm un pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītājiem.

Sanāksme ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par valsts pārvaldes funkciju vērtēšanu ir plānota 13.maijā.

Informāciju sagatavoja:

Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv