Jāmodernizē valsts komunikācija

Laine Kučinska

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska vada komunikāciju ne vien departamenta ietvaros, bet iniciatīvas un projektus sadarbībā ar visām Latvijas ministrijām. Joprojām viņa uztur arī saikni ar akadēmisko vidi - pagūst vadīt lekcijas. Nesen Ministru kabinetā LU SZF politoloģijas studentiem viņa vadīja lekcijas par valdības komunikāciju.

Rodas iespaids, ka jums darbs turpinās arī vakarā un esat pieejama vienmēr. Kā jūs menedžējat savu laiku, lai visu paspētu?

Lielais palīgs komunikācijas nodrošināšanā ir jaunākās tehnoloģijas- ar viedālruni vari strādāt jebkur-  trolejbusā, sanāksmē, monitorējot informatīvo vidi, koordinējot, kā arī operatīvi atbildot uz jautājumiem. Ja esi aktīvs komunikācijā, tad ir neiespējami strādāt no pulksten deviņiem līdz pieciem, sešiem, jo ziņu aprite ir visu dienu, sākot ar ziņu raidījumiem, ziņu portāliem un aģentūrām, kā arī tvitera saziņu. Aktīvam un profesionālam komunikatoram darba laiks ir neierobežots.

Vai šajā ziņā kaut kas atšķiras, salīdzinot darba ritmu šā brīža darbavietā ar  iepriekšējo darba pieredzi pašvaldībā, valsts sektorā, kā arī privātajā sektorā?  Vai jūsuprāt tieši pieejamība 24 stundas ir viena no svarīgākajām lietām, strādājot valsts sektorā?

Valsts sektorā noteikti. Arī pašvaldībā ir svarīgi būt pieejamam, nodrošinot informāciju un komunikācijas iespējas iedzīvotājiem aktuālo jautājumu risināšanā. Sabiedrisko attiecību speciālistam  jāīsteno ne tikai vienas pieturas aģentūras funkcijas saziņā ar medjiem, NVO un citām svarīgām mēŗkgrupam, bet arī jābūt pārmaiņu aģentam, uzlabojot organizācijas atvērtību un sabiedrības interešu pārstāvību.

Nesen viena no aktuālitātēm bija krīžu komunikācija saistībā ar bankām. Kādas jūs saskatāt problēmas krīzes komunikācijā?

Kas attiecas uz banku sektora krīžu komunikācijas plānu, pēdējie gadījumi liecina par lielo komunikācijas nozīmi. Gan "Krājbankas"’, gan "Swedbankas" situācija apliecināja, ka finanšu uzraugam, tāpat arī pašai bankai un iesaistītajām institūcijām ir jābūt operatīvām, jāspēj ļoti īsā laikā mobilizēt visus nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu ātru, operatīvu informāciju.

Kas ir bijuši vājie posmi līdz šim?

Viens vājais posms ir nepietiekami efektīva informācijas aprite starpinstitūciju līmenī. Nākamais vājais posms ir novēlotā komunikācija. Jābūt pietiekami saprātīgiem un jāizvēlas pareizais laiks, kad komunicēt. Svarīgi nenovilcināt, nepadarīt šo krīzi vēl smagāku tikai komunikācijas trūkumu dēļ. Viens no krīzes komunikācijasnosacījumiem ir informēt sabiedrību par turpmākajiem soļiem. Arī, ja nav būtiska informācija, ir jāvēsta tik daudz, cik iespējams.

Kamēr visi visu saskaņoja, tikmēr laiks pagāja.

Tieši tā. Tāpēc jābūt atstrādātām laika robežām – cik ilgā laikā un kāds ir personu loks, ar ko informācija tiek saskaņota un kā notiek informēšana. Tas nevar būt ilgs laiks.

Kāda ir struktūra, kā organizējat komunikāciju valsts pārvaldē?

Valsts pārvaldes līmenī ir ieviests efektīvs sadarbības mehānisms, līdz ar to tiek nodrošināta ministriju aktuālo jautājumu koordinācija gan starpministriju līmenī, gan arī padotības iestāžu līmenī. Šāds modelis ir būtisks, jo liela daļa valdības pieņemtie lēmumi ir starpnozaru, līdz ar to radot vajadzību pēc koordinētas komunikācijas. Sistēma darbojas, vienīgais atliek izmantot tās dotās iespējas un nākt ar savu iniciatīvu.

Kādos gadījumos sadarbojaties ar sabiedrisko attiecību aģentūrām?

Valsts pārvalde sadarbojas ar sabiedrisko attiecību aģentūrām dažādu kampaņu un apmācibu organizēšanā. Ņemot vērā valsts budžeta izdevumu mazināšanu, valsts pārvaldē komunikācijas budžeti apjomīgām mediju kampaņām ir retos un īpašos gadījumos. Valsts iestādes ir organizējušas gan bezbudžeta sabiedrības informēšanas kampaņas, gan piesaistot privātā sektora vai dažādu fondu finansējumu. Tomēr uzskatu, ka jautājums par komunikācijas budžetu par iedzīvotājiem svarīgiem valdības lēmumiem un iestažu pakalpojumiem ir svarīgs. Ja tiek investēts valsts pārvaldes komunikācijā, tad tiek investēts informētākā un drošakā sabiedrībā. Šogad ir jāizvertē komunikācijai nepieciešamo resursu nodrošināšanu par tādiem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem kā reformas, ES daudzgadu budžets, starptautiskā reputācija finanšu tirgos, investīciju piesaiste Latvijai, sabiedrības integrācija, eiro ieviešana, Latvijas prezdentūra ES un citiem.

Uzskatāt, ka būtu efektīvāk nolīgt aģentūru, nevis pašiem veikt projektus?

Protams, ja mēs runājam par integrētās komunikācijas kampaņām, kas iekļauj reklāmas un plašu sabiedrisko attiecību aktivitāšu apjomu. Pretējā gadījumā kampaņa, balsoties uz resursiem, kas ir katras iestādes rīcībā (runājot par komunikāciju), nav iespējama. Vēljoprojām ir ministrija, kurā par visas nozares komunikāciju ir atbildīgs viens speciālists bez ārpakalpojuma atbalsta. Vai viens eksperts var aktualizēt interneta mājaslapu, atbildēt uz visiem mediju jautājumiem, būt aktīvs tviterī, vēl plānot un īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas?

Jūs minējāt ierobežoto budžetu. Vai tas nav ietekmējis kādu ieceru realizāciju? Kad jūs sākāt vadīt Valsts kancelejas komunikācijas departamentu, solījāt, ka būs lielas pārmaiņas.

No mūsu iecerēm, kuras esam izvirzījuši par prioritātēm jaunajā gadā, neesam atteikušies. Vairākām no tām nav nepieciešami finanšu resursi – tikai uzņēmiba, darbs un vīzija par valsts komunikācijas modernizāciju. Tādēļ jau pagājušajā gadā izvirzījām mērķi veicināt sabiedrības informēšanu par iedzīvotājiem aktuāliem valdības lēmumiem. Pilnveidojām mediju iespējas, piedāvājot bieži vien pat vairākus brīfingus, kā arī nodrošinot ministru, ierēdņu pieejamību žurnālistiem. Tāpat par valdības darbu var stāstīt dažādi – caur izstādēm, lekcijām, pasākumiem bērniem, kultūras projektiem. To visu aktīvi jau darām jau pusgadu. Valdības komunikāciju modernizējam, veicinot valsts pārvaldi būt aktīviem sociālos medijos un izmantojot dažādas tehnoloģiju iespējas – videotiešraides, videorelīzes, kā arī audioierakstus. Kopā ar Latvijas Institūtu, reklāmas aģentūru "Leo Burnett" tiek veidota Latvijas oficiālā lapa lielākajā sociālajā tīklā "Facebook", kas atraktīvā veidā stāsta par valsts aktualitātem. Šajā gadā plānots īstenot sadarbības projektu ar Latvijas lielāko sociālo tīklu "draugiem.lv". Svarīgas iniciatīvas valsts komunikācijas modernizācijā būs valdības sēžu digitalizācijas projekta īstenošana un valsts iestāžu mājaslapu optimizācijas projekts.

Ņemot vērā to, ka Ministru kabinetā strādā daudzi, kuriem nav politiskās pieredzes, vai jūs jūtat kādu atšķirību, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem? Vai tas ir apgrūtinājis jūsu darbu vai varbūt uzlabojis?

Pirms jaunais valdības sastāvs uzsāka darbu, uzņemoties ministru pienākumus, mēs informējām Ministru kabinetu par valdības komunikācijas būtiskākajiem jautājumiem un iespējām, kur uzsvērām amatpersonu pieejamības, līdzdalības un aktīvas komunikācijas nozīmību.

Ķīlis ir viens no ministriem, kurš stāsta sabiedrībai par iecerētajām reformām, tomēr sabiedrībā ir pretestība.

Manuprāt, izglītības un zinātnes ministrs ir paraugs proaktīvai komunikācijai un sabiedrības iesaistīšanai. Lai atbalstītu strukturālo reformu komunikāciju, šogad sadarbībā ar aizrautīgiem studentiem, ekspertiem no privātā un nevalstisko organizāciju sektora darbu uzsāks valsts reformu komunikācijas domnīca, kuras uzdevums būs atraktīvā un neierastā veidā iesaistīt un informēt sabiedrību par veiktajām un plānotajām reformām.

Kas jums pašai ir lielākie izaicinājumi- gan profesionāli, gan personīgi?

Viens no izaicinājumiem ir sabiedriskās domas maiņa par valsts pārvaldi un ierēdņiem. Sabiedrībā par to pastāv negatīvi un ļoti iesakņojušies mīti, kā arī tiek piedēvēta vainīgā loma visās valsts nedienās. Patiesībā valsts pārvaldē strādā fanātiski valsts interešu aizstāvji, savas jomas eksperti, kuri neskaita darba stundas, un dedzīgi valsts patrioti. Valsts pārvalde nav politķu, valdības piedēklis, tā ir izpildvara, kas nodrošina Latvijas sabiedrības interešu aizsardzību un īstenošanu. Diemžēl dažu negodprātīgu pārvaldē strādājošo piemēri tiek attiecināti uz visiem pārējiem. Šādu greizu priekštatu var mainīt tikai ar komunikācijas palīdzību. Otrs izaicinājums ir valsts komunikācijas modernizācija – valsts pārvaldei ir jābūt aktīvai sociālajos medijos, jāizmanto mērķgrupām ērtas un pieejamas komunikācijas tehnoloģijas un pārvaldes interneta mājaslapām jābūt ērti pieejamām, saprotamām un ar plašām sabiedrības līdzdalības iespējas.