Valsts pārvaldes komunikāciju un tai pieejamos resursus šobrīd var salīdzināt ar kara lauku, kurā cīnīties sūta pēc krīzes perioda iestādēs palikušos komunikācijas speciālistus bez jebkādiem taktiskiem risinājumiem un ieročiem. Viņi saņem pārmetumu lodes gan no žurnālistiem, gan no sabiedrības, gan no sabiedrisko attiecību profesionāļu nozares, kā arī no savas vadības par nemitīgiem zaudējumiem cīņā par sabiedrības informētību un aktuālu valdības lēmumu skaidrošanu. Komunikācijas tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un privātās kompānijas dinamiski izmanto digitālo risinājumu piedāvātās iespējas.
Valsts pārvaldes komunikācijas speciālists, kura vienīgais ekipējums ir preses relīze, informācija mājaslapā un preses konference, ir nolemts zaudējumam cīņā par sabiedrības uzmanības piesaisti.
Cēlonis šai bēdīgajai situācijai ir greizā izpratne par komunikācijas būtību un lomu. Bieži vien nākas dzirdēt amatpersonu apgalvojumus par sniegtajām neskaitāmām intervijām medijiem, tādejādi uzskatot, ka sabiedrībai jākļūst informētākai. Tāpat komunikācijas efektivitāte tiek mērīta, nevis ar sabiedrības apmierinātību, bet gan ar „saražotās” informācijas daudzumu. Un pats galvenais – pieprasīts finansējums un resursi komunikācijas aktivitātēm tiek uzskatīts par nekaunību. Vienlaikus starptautisko institūciju un citu valstu valdību prakse ieguldīt resursus nozīmīgu prioritāšu komunikācijā netiek uzskatīta par neparastu uzņēmumu.
Tāpat bijām gatavi apjomīgām investīcijām sabiedrības atbalsta panākšanai referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, plānojam nozīmīgus resursus eiro ieviešanas komunikācijai un Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Bet kur paliek investīcijas nacionāla līmeņa un Latvijas iedzīvotājiem aktuālu jautājumu komunikācijā?
Vai nodokļu maksātājs nav pelnījis saņemt saprotamu un mūsdienīgu komunikāciju par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī, pensijas vecuma paaugstināšanu un iespējām atgriezties Latvijā no emigrācijas? Vai Latvijas sabiedrības ilgtspējīgas labklājības labad nav jāceļ sabiedrības izpratne par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu? Vai Latvijas nākotnes attīstības labā nav jāvelta resursi un pūles emigrācijā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju uzrunāšanai par darba iespējām, bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos, dzīvesvietas deklarēšanu? Pēckrīzes periodā šādu aktuālo tēmu ir desmitiem, un visās nozīmīga loma ir profesionālai un mūsdienīgai komunikācijai, kuras pamatā ir cieņa un izpratne par indivīda un sabiedrības vajadzībām un informācijas uztveri.
Šo skumjo ainu varētu risināt, panākot vienošanos, ka Saeimas vai valdības pieņemtais lēmums, kas būtiski ietekmē lielas daļas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, stājas spēkā tikai tad, kad ir piedāvājums plānotai, laicīgai un efektīvai komunikācijas kampaņai. Katrai mērķauditorijai ir jāpiedāvā tai ērts un uzrunājošs risinājums – piemēram, vienkāršs un skaidrojošs teksts par izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī uz pašvaldības izsūtītā rēķina, infografika, animēti video, speciālistu atbildes uzziņu tālruņos, atbildes sociālajos medijos un tā varētu turpināt ar citiem piemēriem.
Valsts pārvaldes komunikācijā jāizkāpj no tradicionālās vienvirziena komunikācijas īstenošanas komforta zonas uz moderno daudzvirzienu komunikāciju – sociālajiem medijiem, mobilajām aplikācijām un citām tehnoloģijām.
Par spīti „0” vai nelielajam finansējumam uz pašiniciatīvas pamata Valsts kanceleja ievieš jaunus, modernus risinājumus komunikācijā – jau pusgadu pirms katras valdības sēdes žurnālisti apmeklē mediju brīfingus par valdības sēdes dienaskārtības jautājumiem, kopā ar žurnālu „IR veidojām infografiku par valdības 100 dienās padarīto, plaši izmantojam, bezmaksas iespējas sociālajos medijos – tvītojam no valdības sēdē, ievietojam foto "Flickr.com" un izmantojam video iespējas "youtube.com". Esam arī bijuši iniciatori Latvijas oficiālās "Facebook" lapas izstrādei. Par valdības darbu stāstam arī ar kultūras pasākumiem – bez valsts finansējuma nodrošinājām Ministru kabineta ēkas dalību "Staro Rīga", rīkojam izstādes valdības ēkā. Tāpat ieviesām bezmaksas informācijas tālruni valdības mājā. Ir arī citi pozitīvie piemēri, kur iestādes rīkojas un cenšas izmantot modernus "ieročus”- VSAA pozitīvais komunikācijas piemērs "Krājbankas" krīzes gadījumā, IeM un PMLM modernā pieeja komunikācijai, rīkojot jautājumu-atbilžu sesiju tviterī par aktuālo tēmu - e-ID kartēm un daudzi citi.
Pārmaiņas valsts pārvaldes komunikācijā nevarēs panākt tikai ar papildus finanšu resursiem. Būtiski ir mainīt arī valsts pārvaldes un amatpersonu darbību, kļūstot par klientorientētiem, atvērtiem un sabiedrībai pieejamiem speciālistiem. Ne tikai politiķiem, bet arī ierēdņiem ir jāatzīst līdzšinējās kļūdas, jāapņemas ieviest izmaiņas un tādējādi jānopelna sabiedrības cieņa un uzticība.
Pārmaiņas jāīsteno visā valsts pārvaldes sistēmā, īpaši padotības iestāžu līmenī. Valsts pārvaldes komunikācijā kopumā aktīvāk jāiesaistās ierēdniecībai, kas ir nozaru eksperti un valsts interešu aizstāvji. Ierēdņiem ir jāiemācas runāt cilvēcīgā valodā – jāspēj sniegt pārdomātas, skaidras un saprotamas atbildes, lai izskaidrotu un palīdzētu iedzīvotājiem. Valsts pārvaldes ekspertiem jāiemācas komunicēt ar lielāku dinamiku, elastību, profesionālismu un kalpošanu sabiedrības labā. Padotības institūcijām jāpārtop no represīvām un kontrolējošām iestādēm uz pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot augstu klientu apkalpošanas līmeni.
Šobrīd ministrijās un to padotības iestādēs nodarbināti 59 tūkstoši strādājošie, un ikviens no tiem ar savu darbu un saziņu īsteno valsts pārvaldes komunikāciju. Ja lielākā daļa speciālistu savā ikdienā parādīs profesionālas, atvērtas un klientorientētas darbības standartus, tad arī valsts pārvaldes komunikācija būtiski uzlabosies. Tāpat atvēlot resursus mūsdienīgai valsts komunikācijai, tiks apliecināta lēmumu pieņēmēju un īstenotāju cieņa pret ikvienu iedzīvotāju, iesaistot un izskaidrojot sabiedrībai aktuālus jautājumus.