Ceturtdien, 12.augustā, Rīgā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notiks Reformu vadības grupas sanāksme.
Finanšu ministrija informēs par valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpildi 2010.gada septiņos mēnešos un to aktuālās prognozes vidējam termiņam. Valsts kancelejas pārstāvis informēs par valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojumu. Sanāksmes noslēguma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji ziņos par vienas pieturas aģentūras koncepcijas tālāko virzību.
Reformu vadības grupas sanāksme notiks no plkst. 11.00 līdz 13.00, Ministru prezidentu zālē (III stāvā). Sanāksmes sākumā paredzēta TV/foto iespēja.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
2010. gada 10. augusts
2010. gada 31. maijs
Sāk valsts funkciju izvērtēšanas pirmo posmu
No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa uzsāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām. Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu – detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem. Valsts funkciju pārskatīšana būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.
Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.
Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.
Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.
Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.
Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.
Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.
Plānotais funkciju izvērtēšanas process
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Ar Ministru prezidenta rezolūciju ministrijām uzdots sagatavot kodolīgu funkciju aprakstu un pamatojumu – kāpēc funkcija jāīsteno valsts budžeta izdevumu ietvaros un kādas negatīvas sekas var rasties, ja funkcijas īstenošana tiks daļēji vai pilnībā pārtraukta. Tāpat ministrijām jāuzrāda funkciju īstenošanā iesaistīto nodarbināto skaits un salīdzinājums ar finansējuma apjomu un nodarbināto skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Funkciju vērtētāji no ministrijām sagaida arī resora piedāvājumu par iespējamās fiskālās konsolidācijas pasākumiem, norādot gan kopējo fiskālo ietekmi līdz 2012.gadam, gan arī nodarbināto skaita samazinājumu un potenciālos riskus.
Resoru gatavotās prezentācijas, skaidrojumi un citi materiāli publiski ikvienam interesentam būs pieejami Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-izvertesana/.
Ministriju uzklausīšanā piedalīsies Reformu vadības grupas izvirzītie pārstāvji – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru prezidenta birojs, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas – piedalīties aicinātas arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis. Rakstisks premjera aicinājums nosūtīts visām partijām – tostarp opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem. Iniciatīva tiks pārrunāta arī 31.maija koalīcijas sanāksmē.
Pēc ministriju uzklausīšanas, informācijas apkopošanas un sākotnējā izvērtējuma tiks uzsākts 2.posms – detalizēts izvērtēšanas process, nosakot konkrētās funkcijas atbilstību funkciju izvērtēšanas metodikā definētajiem kritērijiem. Proti, visas funkcijas tiks vērtētas pēc drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla kritērijiem, kā arī labas un saprātīgas pārvaldības pamatnosacījumiem – vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai un vienīgi valsts.
Vērtēšanas procesa rezultātā līdz septembra vidum tiks sagatavoti priekšlikumi un viedokļi lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas un sekmētu finansiālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot 2011.gada budžeta projektu. Tostarp, līdz rudenim tiks sagatavoti priekšlikumi konkrētu funkciju un pakalpojumu izslēgšanai no valsts finansēto funkciju loka, kas var radīt iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus.
Līdzīga funkciju inventarizācija veikta arī pērn - lai nodrošinātu atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Ministriju iesniegtā informācija liecina, ka funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 milj. latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 milj. latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 milj. latu. Savukārt vairāk nekā 671 milj. latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Pēc pagājušā gada būtiski uzlabota vērtēšanas metodika, kā arī panākta vienošanās ar Reformu vadības grupas pārstāvjiem par procesā izmantojamajiem vērtēšanas kritērijiem.
Plānotais funkciju izvērtēšanas process
Informāciju sagatavoja:
Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Funkciju audits piedāvā konsolidēt un optimizēt valsts pārvaldes standartizētos IKT pakalpojumus
Ceturtdien, 27.maijā preses konferencē Funkciju audita par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību vadītājs Aigars Laurinovičs atzina, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.
Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.
Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.
Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.
Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.
Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.
Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/
Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.
Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.
Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.
Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.
Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.
Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/
Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)