Aprīlī iedzīvotāji aicināti vērtēt valsts pārvaldes iestāžu mājaslapas

No otrdienas, 13.aprīļa, līdz pat aprīļa beigām ikviens interesents ir aicināts dot savu vērtējumu valsts centrālo iestāžu mājaslapām internetā. Aptaujā ir iespējams vērtēt 14 ministriju, Valsts kancelejas, Augstākās tiesas un Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnes.

Iestāžu mājaslapas ir ļoti nozīmīgs informācijas avots gan uzņēmējiem, gan sabiedriskajām organizācijām, gan mediju pārstāvjiem un visiem iedzīvotājiem, tāpēc ir svarīgi noskaidrot mājaslapu lietotāju viedokli un paradumus, lai mājaslapas un tajā pieejamo informāciju uzlabotu apmeklētāju ērtībām. Iegūtā informācija būs salīdzināma starp dažādām iestādēm, un varēs vērtēt arī valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu lietošanas galvenās tendences kopumā.

Šāda aptauja, kuras laikā iespējams novērtēt visu ministriju mājaslapas, Latvijā tiek veikta pirmo reizi.

Aptaujā iekļauti 18 jautājumi par mājas lapas lietošanu, par informāciju un pakalpojumiem tajā, kā arī par mājaslapu lietotāju paradumiem.

Iestāde - mājaslapas adrese - aptaujas anketa
Aizsardzības ministrija - www.mod.gov.lv - http://ej.uz/modgovlv
Ārlietu ministrija - www.am.gov.lv -  http://ej.uz/amgovlv
Ekonomikas ministrija - www.em.gov.lv - http://ej.uz/emgovlv
Finanšu ministrija - www.fm.gov.lv -  http://ej.uz/fmgovlv
Iekšlietu ministrija - www.iem.gov.lv - http://ej.uz/iemgovlv
Izglītības un zinātnes ministrija - www.izm.gov.lv - http://ej.uz/izmgovlv
Kultūras ministrija - www.km.gov.lv - http://ej.uz/kmgovlv
Labklājības ministrija - www.lm.gov.lv - http://ej.uz/lmgovlv
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - www.raplm.gov.lv - http://ej.uz/raplmgovlv
Satiksmes ministrija - www.sam.gov.lv http://ej.uz/samgovlv
Tieslietu ministrija - www.tm.gov.lv - http://ej.uz/tmgovlv
Veselības ministrija - www.vm.gov.lv -  http://ej.uz/vmgovlv
Vides ministrija - www.vidm.gov.lv - http://ej.uz/vidmgovlv
Zemkopības ministrija - www.zm.gov.lv - http://ej.uz/zmgovlv
Ministru kabinets un Valsts kanceleja - www.mk.gov.lv - http://ej.uz/mkgovlv
Augstākā tiesa - www.at.gov.lv - http://ej.uz/atgovlv
Centrālā vēlēšanu komisija - www.cvk.lv - http://ej.uz/cvklv

Funkciju audita komisija izvērtē uzsākto auditu starpziņojumus

Trešdien, 3.martā notika Funkciju audita komisijas sēde, kurā tika izvērtēti starpziņojumi uzsāktajos auditos šādās jomās – iestāžu atbalsta funkcijās un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijās.

Funkciju audita par atbalsta funkciju optimizēšanu grupas vadītāja Zanda Ozola informēja par starpziņojuma rezultātiem, kas sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijai, optimizācijai un vienkāršošanai. Audits tika veikts finansiāli ietilpīgākās funkcijās – personāla vadībā, grāmatvedībā, finanšu vadībā, informācijas tehnoloģijās, iepirkumu organizēšanā, kā arī autoparka uzturēšanā un administrēšanā. Starpziņojums parāda, ka visvairāk slodzes ir iesaistītas grāmatvedības (858 slodzes), informācijas tehnoloģiju atbalsta (762 slodzes), personāla vadības (468 slodzes) un autoparka uzturēšanas (439 slodzes) funkcijas nodrošināšanā. Analīze liecina, ka lielākās izmaksas atbalsta funkciju nodrošināšanā attiecas uz autoparka uzturēšanu (18,8 milj. lati), informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu (8,9 milj.lati) un grāmatvedības nodrošināšanu (7,6 milj. lati). Audita grupa rekomendē centralizēt minētās atbalsta funkcijas, izņemot finanšu vadību, resoru ietvaros. Lai to panāktu, būtu jānodrošina vienotas atbalsta IT sistēmu izveides, pakalpojumu un procedūru standartizācija, kvalitātes rādītāju izstrāde, ekonomiskā pamatojuma izstrāde un drošības jautājumu izvērtēšana. Funkciju audita komisija vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt risinājumus (politikas) katras atbalsta funkcijas optimizācijai un aprīļa sākumā atkārtoti iesniegt starpziņojuma sagatavotās rekomendācijas izskatīšanai Funkcija audita komisijā.

Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu t.sk., datu bāžu, uzturēšanu grupas vadītājs Aigars Laurinovičs informēja par starpziņojuma rezultātiem. Lielākās izmaksas informācijas tehnoloģiju izmaksās veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi. Audita grupa ir aprēķinājusi, ka valsdts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 Ls, stacionārā tālruņa vidējās izmaksas ir 129 Ls un mobilo sakaru vidējās izmaksas ir 163 Ls. Audita grupas ieteikumi ir noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, veikt standarta IKT pakalpojumu piegādes centralizāciju, kā arī veikt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkciju sasaisti. Funkciju audita komisija vienojās, ka noslēguma ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem atkārtotai diskusijai Funkciju audita komisijā tiks iesniegts aprīļa sākumā.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja par Valsts kontroles ierosinājumu veikt auditu fondos un citās līdzīgās iestādēs, lai noteiktu vienotas darbības, dibināšanas un tiesiskā regulējuma principus. Audita uzdevumi būtu novērtēt fondu darbības mērķu pārklāšanos, fondu iespējamo reorganizāciju, izvērtēt fondu dibināšanas kārtību, izvērtēt administrāciju apvienošanas iespējas, veicinot fondu ekonomisku līdzekļu izlietojumu. Funkciju audita komisijas vienojās, ka audits tiks veikts kā ārpakalpojums Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” ietvaros.

Funkciju audita komisija vienojās pārējos funkciju audita starpziņojumus par uzņēmēju kontrolējošām institūcijām un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām izskatīt nākamajā trešdienā, 10.martā.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Detalizētāka informācija ir pieejama Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-darba-materiali/

Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Kas ir strukturālās reformas?

Vēl aizvien ik pa brīdim izskan jautājums - ko mēs saprotam ar terminu „strukturālās reformas”. Tādēļ Valsts kanceleja atgādina, ka pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem valdība ir apstiprinājusi šādu strukturālo reformu jēdziena definīciju:

Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli,
sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.

Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.

Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:
• ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm;
• savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas);
• plānveidīgām;
• finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām;
• ar valdības partneriem izdiskutētām;
• atklātām, sabiedrībai saprotamām.

Papildus informāciju skatīt informatīvajā ziņojumā par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file14476.doc