Ceturtdien, 27.maijā preses konferencē Funkciju audita par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību vadītājs Aigars Laurinovičs atzina, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.
Funkciju audita darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja, ka funkciju audita ietvaros tika savākti unikāli dati par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursiem, kā arī par informācijas sistēmām (IS) un valsts informācijas sistēmām (VIS). Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veido 33,6 milj. latu. 28% no tā veido informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Funkciju audita grupa secināja, ka sakaru un datu pārraides, kā arī personāla izmaksas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru IKT izdevumu struktūrā.
Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Funkciju audita grupas secināja, ka valsts pārvaldes iestādēs ir novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, konsolidējot pieejamos IKT infrastruktūras resursus, ir iespējams samazināt kopējās IKT uzturēšanas izmaksas. Tāpat samazinot valsts pārvaldē nodarbinātos, atbrīvojas būtiski IKT resursi (datorkomplekti), kurus var nodot citu iestāžu rīcībā, neiepērkot jaunus. Audita eksperti ir secinājuši, ka ārpakalpojums tiek izmantots sfērās, kurās iestādei pašai nav kompetences vai tādu iegūt ir nesamērīgi dārgi.
Funkciju audita grupa ierosina veikt standarta pakalpojumu IKT infrastruktūras konsolidāciju resora ietvaros, sākot no e-pasta infrastruktūru, kā arī izveidot vienotos datu centrus, nostiprinot un palielinot šim mērķim izvēlētu iestāžu kompetenci. Tāpat eksperti rekomendē veikt balss sakaru vienota iepirkuma iespēju analīzi iestādēm, kuru izmaksas par vienu lietotāju pārsniedz 150 Ls stacionārajiem balss sakariem un 170 Ls gadā mobilajiem balss sakariem. Audita grupa iesaka vienoti pārvaldīt izbrīvētos IKT resursu, samazinot plānotos iepirkumus, kā arī veikt plaši izplatīto un standartizēto pakalpojumu (ziņu aģentūru pakalpojumi, balss telefonija, u.c.) vienotu iepirkumu visās valsts pārvaldes institūcijās. Īstenojot rekomendācijas iespējamais ietaupījums valsts pārvaldes izdevumiem veidotu aptuveni par 10 līdz 25% jeb līdz 7 milj. latu.
Funkciju audita grupas vadītājs A.Laurinovičs minēja, ka eksperti iesaka valsts pārvaldes iestādēm izmantot jau esošos e-pakalpojumu platformas risinājumus.
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka ar šo funkciju auditu darbs IKT un IS pārvaldības optimizācijā nebeigsies, jo RAPLM un VK turpinās padziļināti izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu procesu saistību ar informācijas sistēmām, integrējot un vienkāršojot tās.
Funkciju audita grupā darbojās IT eksperti no ministrijām un iestādēm, kā arī NVO un privātā sektora – Swedbanka, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektroniskas rūpniecības asociācija, kā arī brīvprātīgie eksperti no Microsoft, Lattelecom, Oracle, Providus un ISACA.
Funkciju audita mērķis bija iegūt objektīvu informāciju par IKT un IS izmaksām valsts pārvaldes iestādēs un sagatavot rekomendācijas un ieteikumus, lai vienkāršotu IKT un IT pārvaldību.
Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157624146845232/
Preses konferences prezentācija: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2010/20100527_ikt_funkciju_audits.ppt (.ppt)
Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
9 komentāri:
Swedbank vienoto biznesa tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka funkciju audita grupas darbs bija konstruktīvas un tā rezultātā ir izstrādāti konkrēti un pragmatiski priekšlikumi IKT un IT pārvaldības optimizēšanā valsts pārvaldes sektorā.
Funkciju audita grupa ir aprēķinājusi, ka vidējās valsts pārvaldē strādājoša standarta pakalpojumu datorlietotāja izmaksas ir 256 Ls gadā, vidējās stacionāro balss sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 129 Ls gadā un vidējās mobilo sakaru izmaksas uz vienu lietotāju ir 163 Ls gadā.
Si vous etes interesses par le dossier, ou desirez en savoir plus, contactez-moi par mail, et je vous mettrai en contact.
Si vous etes interesses par le dossier, ou desirez en savoir plus
L'article és molt important, que hi hagi passat un bon treball
Your article is extremely impressive.
thank you so a great deal for these ideas!
Si vous etes interesses par le dossier, ou desirez en savoir plus
Finanšu ministrija ir aicinājusi
Ierakstīt komentāru