Solveiga Līce: Par izmaiņām Ministru kabineta kārtības rullī

Ministru kabinets š.g. 23.februāra sēdē ir akceptējis būtiskas izmaiņas Kārtības rullī, kuras sekmēs resursu ietaupījumu un paātrinās dokumentu virzību tā ceļā uz lēmuma pieņemšanu. Izmaiņas stāsies spēkā š.g. 15.martā.

Nepieciešamos uzlabojumus apkopoja un grozījumus izstrādāja Valsts kancelejas speciālisti, tomēr savu ieguldījumu uzlabojumu risinājumu izstrādē deva arī ministriju un citu institūciju speciālisti, kas iesaistījās saskaņošanas procesā. Īpaši vēlētos uzteikt Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju. Nedaudz par projekta gaitu – projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 19.novembrī un tika diskutēts divās saskaņošanas sanāksmēs š.g. 6. un 8.janvārī, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 28.janvārī un Ministru kabineta komitejas sēdē š.g. 15.februārī.

Šeit uzsvēršu tikai būtiskākās izmaiņas, bet ar pārējām lielākām vai mazākām izmaiņām Kārtības rullī var iepazīties, lasot anotāciju, kas pieejama Ministru kabineta interneta mājas lapā pie š.g. 23.februāra sēdes darba kārtības (šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40153942&mode=mk&date=2010-02-23). Iepazīties, protams, var izlasot arī pašus grozījumus Kārtības rullī, kas publicēti Latvijas Vēstneša š.g. 26.februāra numurā (Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.170 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"").

Un tātad, šobrīd ministrijas tikai uz Valsts sekretāru sanāksmēm projektus un tiem pievienotos dokumentus iesniedz tikai elektroniskā veidā sistēmā DAUKS. Turpmāk arī uz Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm visus projektus ministrijas iesniegs Valsts kancelejā tikai elektroniskā veidā, kas ļaus ietaupīt kā papīru, tā arī laiku, kas nepieciešams, lai ministrija sagatavotu dokumentu iesniegšanai Valsts kancelejā. Kopumā tas paātrinās projektu apriti gan starp ministriju un Valsts kanceleju, gan tālāk Valsts kancelejā.

Grozījumi paredz arī tādu būtisku jauninājumu, kā saīsinātu izsludināšanas un saskaņošanas procedūru – noklusējuma saskaņojumu – attiecībā uz tehniska rakstura tiesību aktu projektiem. Noklusējuma saskaņojums atšķiras no parastās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības ar to, ka saskaņošanas laiks ir viena nedēļa parasto divu nedēļu vietā un projekta izstrādātājs, izsludinot projektu nenorāda, kuru institūciju atzinumi būs nepieciešami. Tāpat arī nenotiek pieteikšanās uz atzinuma sniegšanu. Ja pēc vienas nedēļas neviena institūcija nav nekādu nesaskaņošanas informāciju sniegusi, projekts ir saskaņots klusējot. Ja šīs vienas nedēļas laikā ir sniegts atzinums vai arī noprotestēta noklusējuma saskaņojuma piemērošana, tad šim projektam kopējais atzinumu sniegšanas termiņš pagarinās līdz divām nedēļām, skaitot no projekta izsludināšanas dienas Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai noteiktu, kuri ir tie tiesību aktu projekti, kuriem šādu procedūru varēs piemērot, Tieslietu ministrija izstrādāja attiecīgus kritērijus. Proti, tie būs tiesību akti, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, tie neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus, un tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām.

Noklusējuma saskaņojumu varēs attiecināt arī uz tādiem grozījumiem normatīvajos aktos, ar kuriem tiem aizstāts valsts institūcijas nosaukumus, bet ar nosacījumu, ka jautājums pēc būtības par šo institūciju, piemēram, tās reorganizāciju, ir jau pieņemts.

Šis jauninājums lielā mērā sasaucas ar uzdevumu Tieslietu ministrijai strādāt pie regulējuma izstrādes, kas ļautu ministram izdot noteikumus – ārējus normatīvus aktus, t.i. tādus, kas var būt saistoši privātpersonai. Ņemot vērā, ka risinājums minētā uzdevuma īstenošanā ir ilgtermiņa jautājums, noklusējuma saskaņojuma procedūra ir ierosināta kā alternatīva, kuras mērķis ir samazināt resursu patēriņu, virzot lēmuma pieņemšanai tehniska rakstura normu gadījumā. Tas īpaši attiecas uz tehniska rakstura Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu. Turklāt, noklusējuma saskaņojuma procedūru ir iespējams ieviest nekavējoties.

Attiecībā uz parastajiem tiesību aktu projektiem ir noteikta tehniski atvieglotāka saskaņojuma izteikšana. Ja par projektu nav ne iebildumu, ne priekšlikumu, "atzinuma" sniedzējs sistēmā DAUKS atzīmē, ka projektu saskaņo. Projekta autors automātiski no sistēmas DAUKS uz savu e-pasta adresi saņem paziņojumu, par šādu saskaņojumu.

Kārtības rullis ir papildināts arī ar kārtību, kādā personas izsakās Ministru kabineta sēdēs, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu sēžu audioierakstu, un kādā personas var iepazīties ar šiem audioierakstiem. Proti, Valsts kancelejā iesniedzams attiecīgs pieteikums un audioierakstu var noklausīties Valsts kancelejā uz vietas vai saņemt interneta lapas saiti uz šo audioierakstu. Ierakstītas tiks gan Ministru kabineta sēdes, t.sk. to slēgtās daļas, gan Ministru kabineta komitejas sēdes. Audioierakstu izmantošanas mērķis ir nodrošināt iespēju pēc šī ieraksta, ja nepieciešams, precizēt sēžu protokolus, arī gadījumos, kad tiek apšaubīts protokolā izdarītā ieraksta precizitātes atbilstība sēdes gaitā debatētajam un pieņemtajam lēmumam. Lieki atgādināt, ka uz audioierakstiem attiecas tiesību normas, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, savukārt, valsts noslēpuma objekti ierakstīti netiks.

Kārtības ruļļa grozījumu saskaņošanas procesā tika diskutēts arī jautājums par izziņas par atzinumos izteiktajiem iebildumiem strukturēšanu un parocīgumu darba gaitā. Šajā sakarā Kārtības rullis grozīts netika, tomēr izziņu sagatavotājiem norādām, ka Kārtības ruļļa pielikumā paredzētais formāts ir saistošs tikai tai gala versijai, kuru iesniedz Valsts kancelejā. Darba procesā šo formātu var pielāgot tā, lai saskaņošanas procesā to būtu ērtāk lietot, tas būtu pārskatāmāks. Tomēr grozījumi tika izdarīti attiecībā uz izziņām Ministru kabineta lietas gadījumā – Kārtības rullis noteiks, ka, ja iebildumi ir izteikti, izziņa ir jāsagatavo un kopā ar precizēto projektu jānosūta atzinuma sniedzējiem, bet saskaņošanas sanāksmes rīkošana paliek atbildīgās ministrijas ziņā, kas ir atkarīgs arī no steidzamības pamatojuma un termiņa, kādā jautājumu nepieciešams izlemt Ministru kabinetā.

Kārtības rullī tiks legalizēta šobrīd praksē jau pastāvošā kārtība (saskaņā ar Ministru kabineta lemto), kādā sagatavo un saskaņo Satversmes tiesā iesniedzamos dokumentu projektus. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) ar korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.

Lai uzzinātu vairāk par pieņemtajiem grozījumiem, valsts iestāžu juridisko dienestu pārstāvji, kā arī par dokumentu apriti un kontroli atbildīgās amatpersonas ir aicinātas piedalīties Valsts kancelejas Juridiskā departamenta prezentācijā, kas 12.martā pulksten 9.00 notiks Valsts kancelejā Sarkanajā zālē. Pieteikties dalībai šai prezentācijā var, rakstot uz e-pastu jd@mk.gov.lv vai piesakoties pa tālruni 67082911 līdz 11.martam.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce