Viens no valsts ekonomiskās lejupslīdes apturēšanas topa tematiem informatīvajā vidē ir izdevumu samazināšana valsts budžetā, pamatā fokusējoties uz administratīvo un birokrātisko izmaksu būtisku samazināšanu. Izdevumu samazināšana ir rosinājusi veikt strukturālās reformas nozaru ministriju un to padotības iestāžu griezumā un valsts pārvaldē kopumā. Kopš 2007.gada oktobra uzsākta pakāpeniska valsts pārvaldes izdevumu samazināšana. 2008.gadā ir atlaisti vairāk nekā 4500 darbinieki (4779 slodzes), samazinot valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 29 miljoniem latu. 2009.gadā ir plānots samazināt par 3247 slodzēm, kas samazinās 2009.gada budžetu par vairāk nekā 11 miljoniem latu.
Paralēli mehāniskai izdevumu valsts pārvaldes samazināšanai tiek īstenotas analīzē pamatotas un efektīvas pārvaldes reformas, ko nosaka valdībā apstiprinātais „Pasākumu plāns valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijai”, Funkciju audita komisijas darbības rezultāti un valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana.
Plašsaziņas līdzekļos tiek pausta kritika par lēnām un neefektīvi veiktām strukturālām reformām valsts pārvaldē. Lai operatīvi skaidrotu valsts pārvaldes reformu gaitu un nodrošinātu Tavu iesaisti pārvaldes reformās, ir izveidota Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata. Dienasgrāmata tiks attīstīta pakāpeniski, izmantojot lietotāju priekšlikumus un komentārus. Septembrī Tev būs iespēja novērtēt visu ministriju funkcijas, nosakot, kuras funkcijas turpmāk tiktu finansētas no valsts budžeta, kuru finansēšana tiktu pārtraukta vai nodota privātajam vai NVO sektoram.
2009. gada 3. septembris
2009. gada 5. augusts
Reformu vadības grupa diskutē par principiem un prognozēm
Trešdien, 5.augustā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika kārtējā Reformu vadības grupas tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti sociālo partneru ierosinātie turpmākas sadarbības principi, kā arī tika uzklausīts Finanšu ministrijas sniegtais ziņojums par 2010.gada makroekonomiskās attīstības perspektīvām. Sociālie partneri iesniedza valdības pārstāvjiem savu izklāstu par sadarbības principiem, uz ko valdības pārstāvji sniegs rakstisku atbildi jau tuvākajā laikā.
Finanšu ministrija iesniedza 2010.gada valsts budžeta bāzes izdevumu plānu, kā arī piedāvāja sociālajiem partneriem darba grafiku, lai plānotu finanšu ministra, ministriju, koalīcijas deleģēto pārstāvju, sociālo partneru un Latvijas Bankas pārstāvju tikšanās augusta pirmajā pusē. Savukārt Valsts kanceleja sniedza informāciju par valsts pārvaldes funkciju uzskaiti un auditiem.
Sarunas gaitā tika uzsvērts, ka darbs pie nākamā gada budžeta projekta izstrādes jāveic stingrā saskaņā ar visu valstij veicamo funkciju lietderības izvērtējumu, lai nonāktu pie gala vienošanās par to, kuras funkcijas saglabājamas, kuras apvienojamas vai nododamas privātajam sektoram. Ministru prezidents uzsvēra, ka ikvienas funkcijas nodošana privātā sektora pārziņā ir jāvērtē no izmaksu pozīcijas raugoties, lai nerastos situācijas, kad izmaksas nevis samazinās, bet gan tieši pretēji - palielinās.
Makroekonomiskās situācijas rādītāji un valsts budžeta prognozes 2010.gadam, ko aprēķinājusi Finanšu ministrija, liecina, ka nākamā gada IKP prognoze ir -4%, bet jau 2011.gadā IKP uzrādīs pozitīvas tendences. Savukārt, no šī gada rudens jau sagaidāma deflācija gada izteiksmē. Ekonomiskās krīzes ietekmē ir par 34% krities preču imports, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība piedzīvojusi pat 30% lielu kritumu. Šī gada bezdarba pieaugums tiek prognozēts līdz 12,8%, kas 2010.gadā varētu vēl nedaudz pieaugt (līdz 13,2%), bet jau 2011.gadā bezdarbs stabilizēsies un sāks sarukt. Tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmumi šogad sastādīs 28,4% no IKP, bet nākamgad 27% no IKP. Šī gada 6 mēnešos nodokļu ieņēmumu izpilde kopā ir 96,4% no plāna. Viens no nodokļiem, kas samazinājies visstraujāk ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko ietekmējusi uzņēmumu peļņas samazināšanās vai zaudējumi, kā arī tālāku iemaksu un avansa maksājumu samazināšanās un atmaksu palielināšanās.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, jāveic budžeta sabalansēšana (ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšana) 500 miljonu latu apmērā un jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP.
Reformu vadības grupas sēdē piedalījās: finanšu ministrs Einars Repše, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks, LTRK valdes loceklis Daniels Pavļuts, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tālr. 67082865/29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
Finanšu ministrija iesniedza 2010.gada valsts budžeta bāzes izdevumu plānu, kā arī piedāvāja sociālajiem partneriem darba grafiku, lai plānotu finanšu ministra, ministriju, koalīcijas deleģēto pārstāvju, sociālo partneru un Latvijas Bankas pārstāvju tikšanās augusta pirmajā pusē. Savukārt Valsts kanceleja sniedza informāciju par valsts pārvaldes funkciju uzskaiti un auditiem.
Sarunas gaitā tika uzsvērts, ka darbs pie nākamā gada budžeta projekta izstrādes jāveic stingrā saskaņā ar visu valstij veicamo funkciju lietderības izvērtējumu, lai nonāktu pie gala vienošanās par to, kuras funkcijas saglabājamas, kuras apvienojamas vai nododamas privātajam sektoram. Ministru prezidents uzsvēra, ka ikvienas funkcijas nodošana privātā sektora pārziņā ir jāvērtē no izmaksu pozīcijas raugoties, lai nerastos situācijas, kad izmaksas nevis samazinās, bet gan tieši pretēji - palielinās.
Makroekonomiskās situācijas rādītāji un valsts budžeta prognozes 2010.gadam, ko aprēķinājusi Finanšu ministrija, liecina, ka nākamā gada IKP prognoze ir -4%, bet jau 2011.gadā IKP uzrādīs pozitīvas tendences. Savukārt, no šī gada rudens jau sagaidāma deflācija gada izteiksmē. Ekonomiskās krīzes ietekmē ir par 34% krities preču imports, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība piedzīvojusi pat 30% lielu kritumu. Šī gada bezdarba pieaugums tiek prognozēts līdz 12,8%, kas 2010.gadā varētu vēl nedaudz pieaugt (līdz 13,2%), bet jau 2011.gadā bezdarbs stabilizēsies un sāks sarukt. Tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmumi šogad sastādīs 28,4% no IKP, bet nākamgad 27% no IKP. Šī gada 6 mēnešos nodokļu ieņēmumu izpilde kopā ir 96,4% no plāna. Viens no nodokļiem, kas samazinājies visstraujāk ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko ietekmējusi uzņēmumu peļņas samazināšanās vai zaudējumi, kā arī tālāku iemaksu un avansa maksājumu samazināšanās un atmaksu palielināšanās.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, jāveic budžeta sabalansēšana (ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšana) 500 miljonu latu apmērā un jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP.
Reformu vadības grupas sēdē piedalījās: finanšu ministrs Einars Repše, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks, LTRK valdes loceklis Daniels Pavļuts, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tālr. 67082865/29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
2009. gada 9. jūlijs
Reformu vadības grupa uzsāk darbu
Ceturtdien, 9.jūlijā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika pirmā Reformu vadības grupas tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi par turpmāko grupas darba organizāciju, mērķiem un metodikām īstermiņa uzdevuma – 2010.gada budžeta projekta izstrādāšanai un ilgtermiņa uzdevuma – 2012.gada budžeta ar 3% deficītu no IKP sasniegšanai. Grupas dalībnieki pārrunāja arī iespējamās metodikas, kas būtu izmantojamas budžeta sastādīšanā, lai nonāktu pie reālām strukturālajām reformām, kas ilgtermiņā veicina budžeta deficīta samazināšanos un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.
Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem grupas darbībā tās dalībnieki uzskata risinājumu meklējumus budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai, lai turpmākā budžeta izstrādāšanas pieeja pamatos atšķirtos no līdzšinējās, kad īsā laika posmā bija jāveic ievērojams deficīta samazinājums ar mērķi izpildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka viens no galvenajiem veiksmīgas sadarbības stūrakmeņiem ir vienota izpratne un vienota pieeja līdzšinējo budžeta izdevumu analizēšanai nozaru griezumā, pieaicinot arī konkrēto nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjus Vienlaikus tika izteikts ierosinājums, ka, analizējot nodokļu politikas jautājumus, būtu nepieciešams izmantot modelēšanas pieeju, lai izprastu, kā izmaiņas nodokļu politikā var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un konkrētu biznesu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu reformu vadības grupas dalībnieki saņems informāciju par valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, kā arī par valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām par laika posmu no 2004.gada. Tāpat grupas rīcībā tiks nodota informācija par kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, valsts konsolidētā budžeta izdevumiem un centrālās valdības parādu. Vienlaikus Finanšu ministrija gatavo informāciju par nodokļu politikas izmaiņām valstī, par fondiem pa nozarēm un gadiem, par nodarbinātajiem valsts pārvaldes iestādēs un atlīdzību.
Paredzēts, ka jau 10.jūlijā ministrijas iesniegs Finanšu ministrijai strukturālo reformu ieviešanas plānu, bet Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos un iesniegs valdībā ziņojumu par ministriju centrālā aparāta nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% un par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50%. 14.jūlija Ministru kabineta sēdē šis ziņojums tiks izskatīts.
Reformu vadības grupā iekļauti: finanšu ministrs Einars Repše, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks, LTRK valdes loceklis Daniels Pavļuts, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.
Informāciju sagatavoja:
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tālr.: 67082865 / 29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem grupas darbībā tās dalībnieki uzskata risinājumu meklējumus budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai, lai turpmākā budžeta izstrādāšanas pieeja pamatos atšķirtos no līdzšinējās, kad īsā laika posmā bija jāveic ievērojams deficīta samazinājums ar mērķi izpildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka viens no galvenajiem veiksmīgas sadarbības stūrakmeņiem ir vienota izpratne un vienota pieeja līdzšinējo budžeta izdevumu analizēšanai nozaru griezumā, pieaicinot arī konkrēto nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjus Vienlaikus tika izteikts ierosinājums, ka, analizējot nodokļu politikas jautājumus, būtu nepieciešams izmantot modelēšanas pieeju, lai izprastu, kā izmaiņas nodokļu politikā var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un konkrētu biznesu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu reformu vadības grupas dalībnieki saņems informāciju par valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, kā arī par valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām par laika posmu no 2004.gada. Tāpat grupas rīcībā tiks nodota informācija par kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, valsts konsolidētā budžeta izdevumiem un centrālās valdības parādu. Vienlaikus Finanšu ministrija gatavo informāciju par nodokļu politikas izmaiņām valstī, par fondiem pa nozarēm un gadiem, par nodarbinātajiem valsts pārvaldes iestādēs un atlīdzību.
Paredzēts, ka jau 10.jūlijā ministrijas iesniegs Finanšu ministrijai strukturālo reformu ieviešanas plānu, bet Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos un iesniegs valdībā ziņojumu par ministriju centrālā aparāta nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% un par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50%. 14.jūlija Ministru kabineta sēdē šis ziņojums tiks izskatīts.
Reformu vadības grupā iekļauti: finanšu ministrs Einars Repše, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks, LTRK valdes loceklis Daniels Pavļuts, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.
Informāciju sagatavoja:
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tālr.: 67082865 / 29480299
E-pasts: liga.krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)