Administratīvā sloga samazināšanai plāno ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu

Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi un šodien, 23.februārī, nodod publiskai apspriešanai plānu, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu.

„Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un komersants ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.

Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām bieži saskaras komersants, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību, kas nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai citu izpildāmo formalitāšu skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī administratīvo procedūru ilgums un nereti arī tiesiskā nenoteiktība, kuru lielākoties veicina atbildīgo iestāžu kavēšanās komersantu atļauju pieteikumu izskatīšanā.

Pasākumu plāna projektā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai šis princips spēkā stātos jau no nākamā gada.

 

Pakalpojumi, kuru sniegšanā „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest visātrāk, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšana, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.

 

Vienlaikus EM vērtēs iespēju „klusēšanas - piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.

 

Detalizēti ar Pasākumu plāna projektu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.

 

Kā zināms, Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā valstij paredzēts pienākums veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas laika un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Saglabājot normatīvajā regulējumā pastāvošo administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot komersantam dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu ar neskaidriem vai pārmērīgi gariem termiņiem atļaujas pieteikumu izskatīšanā.

Evita Urpena
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67013193;
E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv;
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

E.Egle intervijā stāsta arī par reformām

Par pārmaiņām valsts pārvaldībā saruna ar Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci Elīnu Egli.

Valda Dombrovska valdība tikusi veidota ar patosu, ka šī būs pārmaiņu un reformu valdība. Mirklī, kad valdība sāka strādāt, tā nedaudz koriģēja šo domu, sakot, ka reformas būs, bet ne tūliņ. Cik lielā mērā Valsts prezidenta paspārnē esošās institūcijas sekos tam, vai reformas, kas tikušas plānotas, tiks kaut kādā mērā arī realizētas un vai tās dažos gadījumos vispār ir vajadzīgas?

Noteikti sekosim. Valsts prezidents tam jau seko. Nesen notikusī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru apliecināja, ka Valsts prezidents ir atvērts reformu procesiem izglītībā. Taču mēs arī rūpīgi sekosim, kā tiek plānota reformu ietekme izglītībā – uz skolēnu apmācības procesu, uz skolotāju skaitu nākotnē. Sekosim arī tam, kāda ir komunikācija ar sabiedrību šajā jautājumā, jo pārmaiņu vadībā komunikācija ir viens no būtiskākajiem elementiem.

Fragments no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" intervijas ar Elīnu Egli, 23.02.2012.

Funkciju izvērtējumu nodod Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta veidošanā

Trešdien, 8.septembrī notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, diskutējot par priekšlikumiem valsts finansēto funkciju optimizācijai. Sēdes dalībnieki vienojās, ka darba grupas ziņojums un ministriju komentāri tiks nodoti Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un priekšlikumu izmantošanai 2011.gada budžeta projekta sagatavošanas laikā.

RVG dalībnieki uzklausīja Funkciju vērtēšanas darba grupas sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai, kas pēc precizētās redakcijas paredz 78,8 miljonu latu ietaupījumu 2011.gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Īstenojot vidēja termiņa pasākumus, darba grupa prognozē vēl papildus ietaupījumus no 5 līdz 8 miljoniem latu gadā. Sagatavotais vērtējums balstīts uz to valsts funkciju un pakalpojumu optimizāciju, kas rada iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus. Līdz ar to priekšlikumi ietver arī tādu funkciju mazināšanu vai apturēšanu, kas tiek veiktas maksimāli efektīvi, taču nav prioritāri svarīgas krīzes situācijā.

Vērtējot samazinājumu pa funkcionālajiem blokiem, politikas veidošanas un vispārējo valdības dienestus (Ministru kabinets, ministrijas, centrālie aparāti) funkcijas piedāvāts samazināt par 8,2%; sabiedrisko kārtību, drošību un aizsardzību – 6%; ekonomiskās darbības plānošanu, atbalstu, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalstu plānošanas reģioniem – 9,1%; veselības bloku – 2,7%; kultūru, sportu un atpūtu – 7,1%; izglītības un zinātnes funkcijas – 2,3%; sociālo aizsardzību – 0,48% un valsts pārvaldes iestāžu izdevumus – 4,7%.

Diskusijas laikā tika skatīti jautājumi par telpu nomas lietderību valsts iestāžu vajadzībām, IT sistēmu optimizāciju, Valsts pārvaldes iekārtas likuma elastības trūkumu ātru un sekmīgu reformu īstenošanai u.c. Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja vērtēšanas procedūras un ministriju, valdības un sociālo partneru iesaisti ziņojuma gatavošanā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdis Pēteris Krīgers, pamatojot LBAS distancēšanos no darba grupas viedokļa, norādīja, ka „es uzvedos kā nesekmīgais, kuru kaktā nevar ielikt tikai tāpēc, ka neierodos uz nodarbībām. Es neapšaubu, ka darba grupa strādāja godprātīgi, bet man līdz galam nepalika skaidrs, kāda būs ziņojuma pievienotā vērtība [..] ne jau pēc darba grupas priekšlikumiem tiks stādīts nākamais budžets, to darīs politiskās partijas un Saeima”. Savukārt Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka jau iepriekšējā funkciju vērtēšana daudz skaidrāk parādīja budžeta struktūru un iespējas finansējuma mazināšanai. Tāpēc pēc V.Dombrovska priekšlikuma klātesošie vienojās darba grupas ziņojumu, kā arī ministriju sniegtos priekšlikumus un iebildumus nodot Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta gatavošanā.

Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā:
Ziņojums (.pdf)
Datu apkopojums (.xls)
Prezentācija (.pdf)
Finanšu ministrijas informācija (.pdf)

Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
E-pasts: Ieva.Aile@mk.gov.lv