Funkciju audits piedāvā samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli

Ceturtdien, 20.maijā preses konferencē Funkciju audita grupas izglītības iestāžu uzraudzības jomā vadītāja Inese Vaivare informēja par iespējām samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli, tādejādi izglītības iestādes administratīvo darba apjomu samazinot par 60%.
Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkcija audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.

Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.

Funkciju audits notika šādās jomās - reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.

Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv 2 komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupas secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.

Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas, izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datu bāzēs un reģistros. Tāpat funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.

Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešana. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.

Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā auditu un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.

Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.

Lai risinātu minētās problēmas, funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.

Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursu statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotams pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.

Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.

Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm

Fotogrāfijas no preses konferences ir pieejamas Valsts kancelejas fotovietnē: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623975192151/

Preses konferences prezentācija ir pieejama Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Funkciju audita gala ziņojuma projekts ir pieejams Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/1/

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Valsts funkcijas plāno izvērtēt līdz augustam

Ceturtdien, 13.maijā Reformu vadības grupas pārstāvjiem tika organizēts seminārs, kura laikā Valsts kanceleja prezentēja metodiku un procesa organizēšanas kārtību valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanai, lai sagatavotu priekšlikumus 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, panāktu ilgtspējīgas strukturālas izmaiņas, kā arī sekmētu vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas mērķu sasniegšanu.
Sagatavotā funkciju izvērtēšanas matrica paredz funkciju izvērtēšanu pēc vērtību skalas – drošības, konkurētspējas, sociālā nodrošinājuma, kultūras un vides kapitāla u.c. aspektiem, kā arī pēc labas un saprātīgas pārvaldības kritēriju skalas – piemēram, vai funkciju pēc būtības var īstenot tikai valsts, nodrošinot valsts rīcībspēju u.c. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikuma vērtēšanas kritēriji tiks papildināti ar Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinošiem radītājiem, piemēram, par funkcijas izmaksām vai izpildei nepieciešamo strādājošo skaitu tuvākajās kaimiņvalstīs.

Jau tuvākajā laikā tiks izveidota profesionāla funkciju izvērtēšanas vadības grupa, kuras sastāvā paredzēts iekļaut Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ekspertus, kas pārstāvēs organizācijas oficiālo viedokli un nodrošinās saikni ar organizācijas biedriem. Tāpat vērtēšanā piedalīsies Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Klātesošie vienojās, ka pēc nepieciešamības Vadības grupas darbā tiks pieaicināti arī citi eksperti kvalitatīvu priekšlikumu un lēmumu sagatavošanai, tostarp nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau iepriekš norādījis, ka funkciju vērtēšanā vienlīdz svarīga ir gan valdības, sociālo partneru un nevalstiskā sektora, gan arī politisko partiju līdzdalība, tāpēc premjers aicinās funkciju vērtēšanā iesaistīties arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.

Darba plāns paredz, ka līdz jūnija vidum Vadības grupa uzklausīs visu ministriju sniegto argumentāciju – kāpēc konkrētā funkcija ir jāīsteno valsts pārvaldes ietvaros un kādas negatīvas sekas radīsies, ja funkcijas īstenošana tiks pārtraukta. Līdz jūlija beigām tiks veikta padziļināta funkciju vērtēšana, bet augustā funkciju izvērtēšanas gala ziņojums tiks iesniegts Reformas vadības grupā.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
e-pasts: ieva.aile@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv

Aizvien pieaug pilsoniskās sabiedrības līdzdalība valdības lēmumu pieņemšanas procesā

Ceturtdien, 13.maijā notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, kurā informēja par sadarbības memoranda īstenošanu 2009. un 2010.gadā un turpmāk veicamajiem uzdevumiem.
Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka pilsoniskās sabiedrības sektors aizvien aktīvāk iesaistās valdības lēmumu pieņemšanas procesos. 2009.gadā ministrijas ir noorganizējušas vairāk nekā 43 sabiedrības apspriedes par tādām tēmām kā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanas pasākumi, iekšējā audita sistēmas pilnveidošana valsts pārvaldē, pievienotās vērtības nodokļa likums, reformas augstākajā izglītībā, izglītības nodrošināšana bērniem no 6 gadu vecuma, valsts pabalsti, grozījumi civillikumā, ārstniecības iestāžu struktūrplāns, ģenētiski modificētie organismi, valsts pārvaldes reformas un citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. 2008.gadā ministrijas noorganizēja 15 sabiedriskās apspriedes.

Tāpat 2009.gadā ministrijās ir izveidotas vairāk nekā 125 darba grupas, kurās ir līdzdarbojušies nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārstāvot noteiktas iedzīvotāju grupas intereses. Vairāk nekā 172 tiesību aktu un politikas dokumentu projekti ir apspriesti konsultatīvajās padomēs, kurās darbojas noteiktās ministrijas nozaru lielākās sabiedriskās organizācijas. Pagājušajā gadā tika apspriesti 86 dokumenti. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji kā eksperti tika iesaistīti vairāk nekā 245 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē, savukārt 2008.gadā – 110. Kopumā ministrijas ir saņēmušas 470 nevalstisko organizāciju atzinumus, pagājušajā gadā – 253.

Būtisks pilsoniskās sabiedrības veicināšanas instruments ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kas 2009.gadā tikusies 11 reizes Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes vadībā. Būtiskākie apspriestie jautājumi ir bijuši brīvprātīgo darbu, par vienota mehānisma izstrādi valsts finansējuma piešķiršanai NVO sektoram, par funkciju deleģēšanu, ES struktūrfondu projektu konkursu „atvēršanu” NVO un citiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas procesā, Valsts kanceleja izstrādāja un 2009.gada 25.augustā valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Noteikumi paredz vienotu kārtību un nodrošina plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tādējādi paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.

Detalizētāka informācija par ministriju sniegto informāciju par Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanu 2009.gadā ir pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/

Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv